Iepriekšējā periodā uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumi galvenokārt bijuši saistīti ar ražošanas ēku siltināšanu un iekārtu nomaiņu ar modernākām un efektīvākām, kā šajā attēlā, kur redzamas Liepājas uzņēmuma “iCotton” ražošanas telpas. Nākamajā periodā būs pieejams finansējums arī zaļās enerģijas ražošanai uzņēmumos un transporta nomaiņai pret videi draudzīgāku.
Iepriekšējā periodā uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumi galvenokārt bijuši saistīti ar ražošanas ēku siltināšanu un iekārtu nomaiņu ar modernākām un efektīvākām, kā šajā attēlā, kur redzamas Liepājas uzņēmuma “iCotton” ražošanas telpas. Nākamajā periodā būs pieejams finansējums arī zaļās enerģijas ražošanai uzņēmumos un transporta nomaiņai pret videi draudzīgāku.
Foto: Karīna Miezāja

Mērķi – reāli un sasniedzami! Energoefektivitātes paaugstināšanā tos pat izdosies pārsniegt 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist” 35
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Lasīt citas ziņas

Latvijas izvirzītie mērķi uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā 2021.–2027. gadam kopējā klimata izmaiņu ierobežošanas pasākumu paketē izceļas ar savu reālumu un sasniedzamību. Visticamāk, tos pat izdosies pārsniegt.

Kā stāsta Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai nākamajā Eiropas Savienības finanšu ciklā no 2021. līdz 2027. gadam Latvija varēs tērēt gandrīz 123 miljonus eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Divas trešdaļas no šīs summas nāks no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), bet trešdaļa – no ES struktūrfondiem. Ar šo līdzekļu palīdzību plānotais enerģijas ietaupījums ir 12 miljoni kWh/gadā, jo 1000 EUR ieguldījums rada aptuveni vienas MWh energoresursu ietaupījumu gadā, savukārt plānotais CO2 emisiju samazinājums ir 13 115 CO2 ekvivalenta tonnas.

Līdzekļi palielināsies sešas reizes

“Līdz šim Latvija ir īstenojusi programmu, kas saucas “Uzņēmējdarbības energoefektivitāte”, un tā galvenokārt bijusi mērķēta uz ražošanas ēku siltināšanu un veco ražošanas iekārtu nomaiņu ar jaunākām un energoefektīvākām,” stāsta G. Silovs.

“Šīs pro­grammas īstenošanai no 2017. līdz 2020. gadam tērēti 20 miljoni eiro, par kuriem grantu jeb dāvinājumu veidā, kas seguši apmēram 30% no projekta izmaksām, īstenoti 74 dažādi projekti. Jaunajā finansēšanas periodā pieejamās summas seškāršosies, līdz 120 miljoniem eiro, un krasi paplašināsies atbalstāmo darbību veidi – ne tikai vairs ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa, bet arī zaļās enerģijas ražošana, pāreja uz energoefektīvu transportu utt.

Savukārt plānoto projektu skaits palielināsies gandrīz 11 reizes – līdz 790 projektiem. Atšķirība jaunajā plānošanas periodā gan ir tā, ka iepriekš atbalsts sniegts grantu veidā, bet jaunajā plānošanas periodā tas tiks sniegts finanšu instrumentu veidā. Skaidri izsakoties, jaunajā periodā tiek plānots, ka uzņēmums ņems kredītu energoefektivitātes projekta īstenošanai un, ja projekta rezultātā tiks sasniegti paredzētie mērķi, tad “Altum” atmaksās 30% kredīta pamatsummas.

Šāda sistēma palielina uzņēmumu motivāciju sasniegt izvirzītos energoefektivitātes mērķus. Jāpiebilst, ka vēsturiskie dati liecina, ka 1000 EUR ieguldījums rada aptuveni vienas MWh energoresursu ietaupījumu gadā, uz šādiem rezultātiem orientēsimies arī nākamajā periodā, vērtējot īstenoto projektu rezultātus,” saka Silovs.

Plānots, ka atbalsts energoefektivitātes pasākumiem uzņēmējiem būs pieejams no 2022. gada otrā ceturkšņa, šobrīd notiek attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrāde.

ESKO modelis – arvien populārāks

Edgars Kudurs, “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, saka, ka jebkuram uzņēmumam, pirms ķerties pie energoefektivitātes projektiem, jāizvērtē, vai tas spēs paveikt to pats vai arī jāpieaicina eksperti no malas.

“Pateicoties “Altum” zaļo obligāciju finansējuma pieejamībai, Latvijā arvien populārāks kļūst energoservisa kompāniju (ESKO) darbības koncepts, kas ietver speciālistu piesaisti no malas – situācijas izvērtējumu, projektu sagatavošanu un projekta īstenošanu, tostarp arī finansējuma piesaisti projekta īstenošanai.

Šāds modelis ļauj uzņēmējiem koncentrēties uz savu pamatdarbību, tādēļ tas ir plaši pielietots visā Eiropā. Piemēram, “RCG Lighthouse” ir viena no “Altum” finansētajām ESKO kompānijām, kurai portfelī jau ir vairāk nekā 120 Baltijas reģiona uzņēmumi, kuros veikta apgaismojuma modernizācija un kuros panāktais elektroenerģijas ietaupījums lielākoties ir robežās no 60–75%.

Tāpat plaši tiek izmantoti centralizētās siltumapgādes modernizācijas projekti. Šajā jomā gandrīz 30% zaļo obligāciju finansēto projektu ir centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijas jomā.

Šādi projekti lielākoties tiek īstenoti nelielos ciematos ārpus pilsētām, tādējādi ar videi draudzīgu siltumenerģiju nodrošinot lielu daļu sabiedrisko un dzīvojamo ēku ciematā. Šādu gadījumu piemēri ir “Vangažu sildspēks” un “Balteneko” īstenotie projekti, kuros līdz ar apkures katlu nomaiņu tika mainīti arī izmantotie resursi – no dabasgāzes uz biomasu, radot būtisku CO2 ietaupījumu.

Abos projektos sasniegtais CO2 ietaupījums sniedzas pāri 5180 tonnām gadā. Vēl no veiksmīgiem energoefektivitātes projektiem varētu minēt “Erte grupas” veikto projektu iekārtu nomaiņai.

Uzņēmuma energoefektivitāte paaugstinājusies, pateicoties tam, ka tiks saražots vairāk produkcijas, lielākos tempos un apjomos notiks apaļkoka pārstrāde – koka palešu materi­ālā, to elementos un celtniecības brusās.

Pirms aptuveni gada uzņēmums minēja, ka, pateicoties projektam, elektrības sadaļas pašizmaksa uz katru kubikmetru samazināsies par 25–35%,” stāsta E. Kudurs.

Pilnīgi reāli mērķi

Kā saka Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Gunārs Valdmanis, Latvijas izvirzītie mērķi uzņēmumu energoefektivitātes jomā ir pilnīgi reāli un izpildāmi.

“Varētu pat jautāt, vai tie nav pārāk piezemēti, taču, no otras puses – visticamāk, izdosies šos mērķus pārsniegt, kas būs pozitīva ziņas.

Valdmanis uzsver, ka uzņēmumu energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir jau diezgan gara vēsture un tie tiek efektīvi īstenoti atšķirībā, piemēram, no mājokļu sektora. Tas, ka pieejamo līdzekļu daudzums nākamajā ES finanšu plānošanas periodā seškāršosies, ir racionāli un pamatoti, kas ļaus būtiski pavirzīt uz priekšu projektus ne tikai ražošanas ēku siltināšanā un iekārtu nomaiņā, bet arī zaļās enerģijas ražošanā un transporta nomaiņā ar videi draudzīgāku.

Vienlaikus viņš uzsver, ka lielākie darbi uzņēmumu energoefektivitātes nodrošināšanai ir paveikti jau iepriekš un nevajadzētu cerēt uz milzu rezultātiem nākamajā periodā.

“Šobrīd jau būs grūti atrast uzņēmumu, kuram ir milzīgi siltuma zudumi vai ļoti neefektīvas iekārtas, tagad īstenotie energoefektivitātes projekti rada ietaupījumus par dažiem procentiem, nevis desmitiem procentu kā agrāk. Nav tā, ka šāda veida atbalsts nav vajadzīgs, taču aiz aktivitātes atbalsta īstenošanas uzņēmējdarbības jomā, kur atbalsta saņēmēji ir augstu motivēti šādu projektu veiksmīgā īstenošanā, slēpjas neizdarīto darbu zilonis – tas fakts, ka Latvija stipri iepaliek mājokļu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un šie projekti virzās uz priekšu lēni.

Ja Latvija vēlas sa­sniegt izvirzītos mērķus klimata neitralitātes nodrošināšanā, tad tie nav sasniedzami tikai ar uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem, bez mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Lielākās SEG emisijas Latvijā rada transporta sektors un tūlīt pēc tam seko mājokļu decentralizētā siltumapgāde un kopējais mājokļu būvkonstrukciju stāvoklis.

Ja ražošanā izmantoto siltumiekārtu lietderības koeficients būs tuvu 90%, tad mājokļu malkas krāšņu lietderības koeficients būs tikai ap 30% – tur arī veidojas apjomīgākie zaudējumi. Mājsaimniecību inertums energoefektivitātes paaugstināšanas jomā skaidrojams gan ar pārvaldības problēmām, gan orientāciju uz lētumu, gan arī to, ka iedzīvotāji ne vienmēr izprot ieguvumus, tos arī ne vienmēr ir tik viegli ekonomiski pamatot,” saka Valdmanis.

Jāpiebilst, ka plānotais 12 tūkstošu megavatstundu enerģijas ietaupījums, kas tikšot panākts ar 2021.–2027. gada uzņēmumu energoefektivitātes programmu, apmēram atbilst visas Latvijas elektroenerģijas patēriņam 12 stundu laikā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV Aptauja

Kas jādara Latvijas mērķu sasniegšanai energoefektivitātē un klimata mērķu sasniegšanai?

  • Lielāka uzmanība jāvelta uzņēmumu energoefektivitātei
  • Lielāka uzmanība jāvelta mājokļu energoefektivitātei
  • Jāpanāk energoefektivitāte visur, kur iespējams
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Lasīt citas ziņas
Rinkēvičs: Nav pieņemami, ka ar sarežģījumiem apgūstamās naudas kategorijā ir 500 miljoni ES fondu naudas
TV24
“Mēs pasi, varētu teikt, izīrējam uz laiku lietošanā!” Ierēdņi mēģina skaidrot, kāpēc pase nav bez maskas
Kabajeva nosūtīta pensijā? Baumo, ka Putinam ir jauna mīla – Bārbijas tipa blondīne, kura ir 32 gadus jaunāka par viņu
TV24
Enerģētikas eksperti prognozē, cik tuvākajā laikā maksās gāze, degviela un elektrība: “Ilgākā termiņā gan mēs nevaram pateikt”
TV24
“Mēs pasi, varētu teikt, izīrējam uz laiku lietošanā!” Ierēdņi mēģina skaidrot, kāpēc pase nav bez maskas
16:06
Kabajeva nosūtīta pensijā? Baumo, ka Putinam ir jauna mīla – Bārbijas tipa blondīne, kura ir 32 gadus jaunāka par viņu
16:00
Kokteilis
FOTO. Teilore Svifta no pasaules popmūzikas princeses kļuvusi par Velsas princeses stila māsu
15:52
Kokteilis
FOTO. Teilore Svifta no pasaules popmūzikas princeses kļuvusi par Velsas princeses stila māsu
Ministrija apšauba Dzemdību nama atbilstību mūsdienu prasībām. Kas ir nozares ministra šaubu pamatā?
Nosaukta Eiropas nedrošākā pilsēta – naktī pa to izvairās pārvietoties pat vietējie
5 “neērti” jautājumi, ko uzdot “atvērto durvju dienā”, ejot raudzīties jauno mājokli
FOTO. Tallinas ielās izvietoti plakāti ar nepatīkamiem skatiem – tajos redzamas sagrautas, izpostītas ēkas
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Tautā iemīļotajai un enerģiskajai Baibai Sipeniecei-Gavare šodien svētki
Kokteilis
VIDEO. Ekspedīcijā, kurā piedalījās arī aktieris Vils Smits, atklāta pasaulē lielākā čūska
VIDEO. “X” piedāvā jaunu “atrakciju” – pārbaudi, vai ar tavām plaušām viss kārtībā!
Ceturtdienas rītā daudzviet gaidāma migla. Kāda būs diena?
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
IZM turpinās sarunas ar LIZDA par slodžu balansēšanu un jauno pedagogu algu finansēšanas modeli
TV24
Reirs: Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegums var ietekmēt cenas veikalos
Rīgas dome nolemj likvidēt četras Rīgas pamatskolas, vienu bērnudārzu un vienu vidusskolu pārveidot par pamatskolu
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi
Siliņa: Baltijas valstis nosoda Krievijas “vēlēšanas” okupētajās Ukrainas teritorijās
PSKUS būvlaukuma pārņemšanu no “Velves” uzrauga Valsts policija
Vīķe-Freiberga: “Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli, un visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju”
Liepājā audzēknes sadurtā skolotāja kompensācijā saņems 8784 eiro, uzbrucējai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis
Kokteilis
VIDEO. Liene Ušakova dodas izveidot savu krūšu ģipša izlējumu: ko viņa ar to iesāks?
Francijas lauksaimnieki, kas dēvēti par vieniem no niknākajiem Eiropā, atsākuši protestus un atklāj, ko plāno iesākt
TV24
Oļegs Burovs: Ierēdņiem ir grūti pateikt politiķiem “nē”
Sārts: Avdijivkas izmēri Kremļa propagandas ceļā izaugs daudzkārtēji