Čurātāji baseina stūrī 3
Jānis Rozītis: – Mēs šodien vairs nevaram tā skatīties, ka tur pasaulē kaut kas notiek un tas neattiecas uz mums. Esmu saņēmis pārmetumus: “Ko māci, kā man te ar 30 darbiniekiem pareizi dzīvot! Ko nebrauc uz Ķīnu un nemāci zaļo ekonomiku diviem miljardiem?”
– Vai Ķīnas piesārņojums pie mums atnāk?
Kaspars Gerhards: – Ķīnas piesārņojums pie mums neatnāk. Ķīna spiesta atzīt, ka arī tai jārisina vides jautājumi, jo to nerisināšana atstāj iespaidu uz iedzīvotāju veselību. Arī bēgļu jautājums ir saistīts ar klimata pārmaiņām – sausums daudzās valstīs (arī Sīrijā), mainās klimats, apdraudēta lauksaimniecība un liek iedzīvotājiem izceļot. Decembrī Parīzē notiks ANO kārtējā klimata konference, kurā ir kritiski vienoties par izmešu samazināšanu. Eiropa kā lielākā ekonomika ir iesniegusi savu priekšlikumu par 40% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.
Vilnis Ķirsis: – Mēs varam būt, cik zaļi gribam, bet, ja mums kaimiņi piesārņos, tad tas atgriezīsies pie mums. Atcerieties, bija laiks, kad kafejnīcās vienā stūrī bija atļauts smēķēt, it kā tas kaut ko mainītu. Smēķētājs kafejnīcā ir tas pats, kas čurātājs stūrī baseinā.
Biogāze no atkritumiem
– Kas vairāk apdraud dabu – atkritumi vai saražotais siltums?
– Lai saražotu vienu megavatstundu elektrības no dabasgāzes, tiek saražots arī pusotra megavatstunda siltuma. Ja elektrību ražo no šķeldas, tad papildus šai megavatstundai tiek saražots siltums četru vai piecu megavatstundu apmērā. Visus šos gadus tika atbalstīta pilsētu katlu māju pāreja no fosilā kurināmā uz šķeldu, jo tas ir pareizs virziens – atjaunojamais kurināmais.
Aptaujāju klātesošos: vairāk nekā pusei ir malkas apkure, paši silda mājas, bet atkritumus dedzina vien katrs sestais. Vai arī mēs šādi mainām klimatu?
Rūta Bendere: – Kā fizikas zinātņu doktore gribētu norādīt: kaut malka ir atjaunojams resurss, kurinot mitru malku, tā pilnībā nesadeg un galā neveidojas tikai CO2 gāze un ūdens tvaiki, bet daudz reižu kaitīgāki organiskie savienojumi un tvana gāze.
Jā, gāze ir tīrākais process no sadedzināšanas viedokļa, bet gāzi var ražot no atkritumiem. Te, Grobiņā, atkritumu poligonā “Ķīvītes” no atkritumiem tiek savākta gāze, kas rodas no organiskā materiāla sadalīšanās procesā. To izmanto elektroenerģijas ražošanai, jautājums tikai – kur likt siltumu? Tagad domājam par to, lai organiskos atkritumus, kas rada šo gāzi, neglabātu poligonā – katrai mājsaimniecībai būs jādomā ne tikai par to, kā apkurināt māju, bet arī kur likt atkritumus.
