“Bridžertona”, stāsts par dzīvi 19. gadsimta Anglijā, ir līdz šim visvairāk skatītais “Netflix” seriāls, kura skatītāju skaits pārsniedz 82 miljonus.
“Bridžertona”, stāsts par dzīvi 19. gadsimta Anglijā, ir līdz šim visvairāk skatītais “Netflix” seriāls, kura skatītāju skaits pārsniedz 82 miljonus.
Publicitātes foto

Mūsdienu seriāli kļūst garāki, riskantāki un drosmīgāki. Ko skatīties uz lielā un arī mazā ekrāna? 3

Agnese Logina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Džeina Kempiona, Deivids Finčers, Stīvens Soderbergs, Sūzana Bīra, Eiva Duverneja, arī Mārtins Skorsēze un citi vairāk un mazāk zināmi kinorežisori pēdējos gados ir veidojuši seriālus.

Kopš tradicionālā televīzija arvien vairāk konkurē ar tiešsaistes straumēšanas platformām, mainās gan līdz šim pierastie sēriju garumi (sērijas kļūst garākas, jo nav jāiekļaujas reklāmas pauzēm pieskaņotajos televīzijas grafikos), gan tas, kas ir iespējams un pieļaujams uz mazā ekrāna (straumēšanas platformās iebildumi pret, piemēram, kailumu un seksa attēlojumu ir stipri mazāki nekā tradicionālajā televīzijā).

CITI ŠOBRĪD LASA

Īsi sakot, seriāli kļūst garāki, riskantāki un drosmīgāki, un tas, protams, piesaista mākslinieku radošo uzmanību.

Šoreiz es vēlos apskatīt vairākus pēdējo gadu laikā tapušus seriālus, kas dažādu iemeslu dēļ ir izpelnījušies īpašu uzmanību no kritiķu un skatītāju puses, kas rezultējas gan labos vērtējumos, gan nominācijās dažādām balvām, starp kurām, iespējams, prestižākās ir “Emmy” balvas, kā arī “Zelta globusi”.

“Bridžertonas” vilinājums

Pašā gada sākumā par negaidītu sensāciju kļuva “Netflix” producētais un šajā platformā pieejamais seriāls “Bridžertona” (“Bridgerton”).

Šis seriāls ir Džūlijas Kvinas romānu ekranizācija, kas pievēršas dzīvei 19. gadsimta sākumā Londonā, laikā, kad valsti vadīja karaliene Šarlote, kuras vīrs karalis Džordžs III, bija smagi slims, tāpēc varas groži bija karalienes rokās.

“Bridžertona” ir stāsts par viesību sezonu un tās baumām, intrigām un sirdsēstiem. Šobrīd seriālam ir viena sezona, un pirmajā sezonā galvenais stāsts ir par Dafni, vecāko Bridžertonu meitu, kurai ir laiks iet pie vīra, un par to arī ir viss stāsts.

Šajā periodā sievietes laimi un dzīves kvalitāti kopumā ietekmē viņas vīrs.

Tāpēc šis posms, kad tiek meklēts piemērots partneris, ir nozīmīgākais brīdis jaunas sievietes dzīvē: katrai viņas izvēlei ir ietekme uz viņas nākotni. Dafne to ļoti labi apzinās, tāpēc viņa izveido izsmalcinātu shēmu, kā pacelt savu tirgus vērtību, lai piesaistītu patiešām augstas klases preciniekus, tomēr kaislības un mīlestība ņem virsroku pār aukstiem aprēķiniem, un galu galā Dafnes sirdi iekaro pievilcīgais un noslēpumainais lords Saimons.

Reklāma
Reklāma

Kaut arī viņu attiecībām ir jāpārvar patiešām daudzi šķēršļi, viņiem izdodas izveidot līdzvērtīgas un veselīgas attiecības. Iemeslu “Bridžertonas” milzu popularitātei varētu būt daudz, bet droši vien īpaši jāuzsver gan seriāla erotiskā vide – tajā ir patiešām negaidīti daudz seksa, gan tas, ka, runājot par 19. gadsimta sākumu, seriāla veidotājiem ir izdevies runāt par tēmām, kas ir aktuālas arī šodien, ieskaitot jautājumus par cilvēku seksualitāti, rasu attiecībām un sievietes tiesībām lemt pār savu dzīvi.

“Bridžertona” ir arī rosinājusi diskusijas saistībā ar izvēlēto Apvienotās Karalistes augstdzimušo attēlojumu, proti – starp aktieriem, kas atveido dižciltīgos, ir arī melnādaini aktieri, un arī karalieni Šarloti atveido melnādaina aktrise, aktualizējot pastāvošo pieņēmumu, ka karalienei Šarlotei bija Āfrikas izcelsme.

“Dāmas gambīts” atmodina šaha kaislību

Vēl viens “Netflix” seriāls, kas pēdējo mēnešu laikā ir izpelnījies plašu uzmanību gan no skatītājiem, gan arī balvu piešķīruma ziņā, ir “Dāmas gambīts” (“The Queen’s Gambit”), kas vēstī par Betu Hārmonu, šaha ģēniju, kura veido savu karjeru 20. gadsimta vidū ASV.

Šis seriāls pie skatītājiem nokļuva 2020. gada rudenī un izpelnījās plašu atzinību gan no skatītājiem, gan kritiķiem, kuri slavēja galvenās aktrises Anjas Teilores-Džojas veikumu, kā arī seriāla stāstījumu, kas izvairījās no tipiskajiem mītiem, kas skar stāstus par ģēnijiem.

Beta Hārmona ir izdomāts tēls, bārene, kura nokļūst bērnu internātskolā un kurai šahu iemāca spēlēt skolas tehniskais darbinieks. Beta ļoti agri bērnībā jau kļūst atkarīga no trankvilizatoriem, un viņas atkarība, kā arī problēmas nodibināt īstu, cilvēcīgu kontaktu ar citiem cilvēkiem ir dažas no problēmām, kas vajā Betu visu viņas karjeru.

Šim seriālam ir tikai septiņas sērijas, un tas seko Betai no bērnības internātskolā līdz brīdim, kad viņa sacenšas ar pasaules šaha čempionu Borgovu Maskavā.

Mazais sēriju skaits seriāla veidotājiem ir palīdzējis noturēt ļoti ciešu fokusu uz šaha spēli, Betas izaugsmi un viņas īpašajiem psiholoģiskajiem izaicinājumiem, kā arī izveidot precīzu, vēsturiski pārliecinošu vidi, kurā norisinās šie iztēlotie notikumi.

Tiek runāts, ka kopš “Dāmas gambīta” nonākšanas uz mazajiem ekrāniem ir krietni pieaugusi interese par šaha spēli, un es pati pazīstu dažus cilvēkus, kuri patiešām pēc seriāla noskatīšanās ir sākuši katru dienu spēlēt šahu.

“Kronis” karaļnama aizkulisēs

Vēlos apskatīt vēl divus seriālus, kas atrodami vietnē “Netflix”, kaut arī šīs platformas piedāvājums, protams, ir stipri plašāks.

Kā pirmo vēlos pieminēt jau labi zināmo seriālu “Kronis” (“The Crown”), kas jau četru sezonu garumā kopš 2016. gada piedāvā iepazīties ar Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes dzīvi un darbību kā karalienei.

Tiek plānots, ka seriālam kopumā būs sešas sezonas un katra sezona hronoloģiski apskata būtiskāko karalienes Elizabetes dzīvē.

Karaliskās ģimenes slava un nedienas ir tēma, kas nenogurstoši piesaista skatītāju uzmanību, jo tās centrā ir ļoti interesants un neatrisināms konflikts starp reāliem cilvēkiem, personībām, un institūciju, ko viņi pārstāv, jeb karaļnamu, kuram ir jāseko gadsimtu laikā iedibinātām tradīcijām un vērtībām.

“Kroņa” jaunākā sezona pievēršas periodam no 1979. līdz 1990. gadam, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere un kad princese Diāna iekaroja sabiedrības sirdis visā pasaulē, skaidri izgaismojot konfliktu starp cilvēku kā vērtību un institūciju kā vērtību.

“Kronis” ir augstas kvalitātes seriāls, ko raksturo vēsturiska precizitāte, kā arī spēcīgi aktierdarbi, turklāt ik pa brīdim mainās aktieri, kuri atveido konkrētos vēsturiskos cilvēkus, jo gluži vienkārši laiks rit uz priekšu un tēliem ir jāizskatās attiecīgajā vecumā.

Protams, jāuzsver, ka “Kronis” nav dokumentāls seriāls, tāpēc skaidrs, ka seriāla gaitā reizēm fakti tiek piepušķoti vai noklusēti dramaturģijas vārdā, un to būtu vērts neaizmirst, ja dažbrīd uz ekrāna redzamais liekas patiešām necilvēcīgi šokējošs.

Pēcnāves dzīve seriālā

Noslēdzošais “Netlix” seriāls, kuram gribētu aicināt pievērst uzmanību, ir komēdijseriāls “Labā vieta” (“The Good Place”), kas uz ekrāniem nonāca 2016. gadā. Seriālam bija četras sezonas, un pēdējās sērijas pie skatītājiem nonāca 2020. gada sākumā.

“Labā vieta” piedāvā jaunu, atšķirīgu un patiešām pārsteidzošu skatījumu uz pēcnāves dzīvi, kas ir seriāla norises vieta. Seriāla četri galvenie varoņi – Eleanora, Čidi, Tahani un Džeisons – pēc nāves nokļūst vietā, ko viņiem piesaka kā “labo vietu” jeb paradīzi, kur katram ir piešķirts savs partneris uz mūžu un kur viss ir perfekti.

Tomēr izrādās, ka nekas nav tik vienkārši, un Eleanora ir pārliecināta, ka “labajā vietā” ir nokļuvusi kļūdas pēc, jo viņa pati savā dzīvē nebija īpaši labs cilvēks.

Tomēr viss vēl nav zaudēts, tāpēc viņa sāk ētikas studijas ar Čidi, kurš savā dzīvē uz zemes bija ētikas filozofijas pasniedzējs, un Eleanora ar filozofijas studiju palīdzību mēģina kļūt par labāku cilvēku pēcnāves dzīvē.

“Labā vieta” ir pārsteidzošs un neparedzams seriāls, kas šādus nopietnus jautājumus par pēcnāves dzīvi un par to, ko nozīmē būt labam cilvēkam, risina ar komēdijas un filozofijas palīdzību, rosinot gan smieklus, gan pārdomas par sarežģītām tēmām.

Lielie mazie meli

Daudziem jau ir zināms, ka studijas “HBO” vārds ir cieši saistīts ar augstas kvalitātes seriāliem, un “Lielie mazie meli” (“Big Little Lies”), kas ir pie­ejams “Shortcut” platformā, nav izņēmums.

Šis seriāls sākotnēji bija paredzēts kā miniseriāls, proti, tā stāstu bija paredzēts izstāstīt septiņu sēriju garumā, bet pēc pirmās sezonas veiksmes seriālam tapa arī otrā sezona.

“Lielie mazie meli” pirmā sezona pie skatītājiem nokļuva 2017. gadā, un tas ir stāsts par idillisku Kalifornijas pilsētiņu Montereju, kurā jau atkal nekas nav tā, kā izskatās, un pat visskaistākās ģimenes slēpj nopietnas problēmas aiz savām skaistajām māju durvīm.

Seriāla vēstījums tiek atklāts saraustīti, un līdz pat pēdējai pirmās sezonas sērijai nav īsti skaidrs, kas tieši ir noticis un kā. Seriāls sākas ar to, ka tiek atklāts – ir notikusi slepkavība, bet netiek atklāts ne cietušais, ne aizdomās turētais / turētie, un turpmākajās sērijās tiek šķetināti pavedieni, kas vieno piecas seriāla galvenās varones.

“Lielie mazie meli” pieskaras tādām sarežģītām un sāpīgām tēmām kā vardarbība ģimenē, seksuālā vardarbība, kā arī neuzticība, un šīs tēmas tiek apskatītas ar dziļu iejūtību gan pret tiem, kuri ir no tā cietuši, gan pret skatītājiem kopumā.

“Lielie mazie meli” pulcē arī patiešām iespaidīgu aktieru ansambli, tostarp Rīzu Viterspūnu, Loru Dernu, Šeilīnu Vudliju, Nikolu Kidmenu, Aleksandru Skarsgārdu un citus, otrajā sezonā aktieru ansamblim pievienojas arī Merila Strīpa.

Nudien, īstena zvaigžņu plejāde, ar kuriem pavadīt vairākas stundas, skatoties šo smalki savērpto un iespaidīgo stāstu par to, kā vardarbība ietekmē tik daudzus, ne tikai tiešos upurus.

Pasaules gals kavējas

Noslēgumā vēlos pievērsties “Labas zīmes” (“Good Omens”) seriālam, kas sastopams “Amazon Prime Video” un kas ir tapis kā kopražojums starp “Amazon Studios” un “BBC”.

Šis seriāls, kuram ir tikai sešas sērijas, pie skatītājiem nonāca 2019. gadā, un tas ir balstīts tāda paša nosaukuma grāmatā, ko sarakstījuši fantāzijas žanra autori Nīls Geimens un Terijs Prečets.

“Labas zīmes” ir par pasaules gala tuvošanos un Antikrista atnākšanu, ar ko sāksies galīgā, izšķirošā cīņa starp debesīm un elli.

Bet eņģelim Azirafēlam un dēmonam Kroulijam šīs ziņas nepavisam nepatīk, jo viņi ir pavadījuši uz zemes jau tik ilgu laiku, ka viņiem šeit ir ļoti iepaticies, un pasaules beigas nudien nav tas, ko viņi gribētu pieredzēt, ja vēl ir tik daudz ko darīt.

Viņu negaidītā draudzība un kopīgās vērtības, tostarp garšīgas pusdienas izsmalcinātos Londonas restorānos, stājas pretī debesu un elles plānam aizsākt pasaules galu, un arī Antikrists izrādās tikai 11 gadus vecs zēns, kurš grib pavadīt laiku ar draugiem.

Komisks un maldīgi vienkāršs seriāls par pasaules galu, vērtībām un mūžīgo dzīvi.