Koalīcijas sarunas Vācijā ieilgst 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Topošās koalīcijas valdības partneriem izvēršot padziļinātas sarunas, iezīmējušās nopietnas domstarpības starp sociāldemokrātiem, zaļajiem un brīvajiem demokrātiem, bremzējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Zaļie grib “klimata valdību”
Pēc 26. septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām sarunas sāka sociāldemokrāti, zaļie un Brīvo demokrātu partija. Sākotnēji koalīcijas veidotāji pauda cerību, ka jaunā valdība vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu politiķa un pašreizējā finanšu ministra Olafa Šolca vadībā varētu tikt izveidota jau decembra sākumā. Tas ļautu vēl šogad amatā nomainīt kancleri Angelu Merkeli, kura Vācijā pie varas ir jau 16 gadus. Zaļie ir brīdinājuši, ka sarunas var beigties ar neveiksmi, ja partijas nespēs vienoties par stingrākiem vides aizsardzības pasākumiem.
Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks paziņojis, ka topošajai valdībai ir jābūt “klimata valdībai”, kas ievērotu Parīzes klimata vienošanos. Otra partijas līdere Annalēna Bērboka ir atzinusi, ka sarunas nevirzās uz priekšu tik ātri, cik zaļie būtu vēlējušies. Abi zaļo līderi, kā arī citi vadoši partijas politiķi pat ir aicinājuši klimata aktīvistu organizācijas izdarīt spiedienu uz sociāldemokrātiem un brīvajiem demokrātiem.
“Ja mēs to darītu vieni paši, tas sarunas padarītu daudz grūtākas,” uzsvēruši zaļo politiķi. Zaļajiem un sociāldemokrātiem, no vienas puses, un brīvajiem demokrātiem, no otras, ievērojami atšķiras redzējums vairākās svarīgās jomās, īpaši ekonomiskajos jautājumos.
Visas trīs partijas jau pirms oficiālu sarunu sākšanas oktobrī vienojās par koalīcijas programmas ietvaru, bet pēc tam aptuveni 300 sarunu dalībnieki 22 darba grupās sāka padziļinātas konsultācijas, lai nogludinātu atlikušās domstarpības. Sākotnējā partiju vienošanās paredz, ka Vācijā netiks celti nodokļi un palielināts valsts parāds.
Abi šie punkti uzskatāmi par brīvo demokrātu panākumu. Zaļie un sociāldemokrāti savukārt panākuši, ka dokumentā minēta minimālās algas paaugstināšana līdz 12 eiro stundā. Partijas arī vienojās par straujāku ogļu izmantošanas izbeigšanu. Zaļie vēlējās noteikt ātruma ierobežojumus uz Vācijas šosejām, tomēr piekāpās brīvajiem demokrātiem, kuri pret to iebilda.
Neskatoties uz jau panāktajiem kompromisiem, partiju viedokļi klimata jomā pagaidām nav saskaņoti. Zaļie grib jau no 2030. gada aizliegt Vācijā tirgot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem. Zaļie arī grib izveidot klimata ministriju, kam būtu veto tiesības klimata jautājumos. Brīvie demokrāti, kas iestājas par brīvā tirgus ekonomiku, ir pret šādu veto un pret iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu tirdzniecības aizliegumu no 2030. gada.
BDP grib pārraudzīt finanses
Starp abām kreisā spārna partijām un fiskāli konservatīvo Brīvo demokrātu partiju ir nopietni strīdi par nodokļiem un valsts parādu. Sākotnējā partiju vienošanās paredz turēt budžeta deficītu gadā zem 0,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāda noruna tiek uzskatīta par lielu brīvo demokrātu uzvaru.
Partiju sākotnējā vienošanās paredz arī necelt nodokļus. Brīvie demokrāti uzstāj arī uz Vācijas stila taupību visas Eiropas Savienības līmenī, kamēr zaļajiem un sociāldemokrātiem ir daudz samiernieciskāka pieeja aizņemšanās un budžeta iztrūkuma jautājumos.
Brīvo demokrātu līderis Kristiāns Lindners nav slēpis savas ambīcijas ieņemt ietekmīgo finanšu ministra amatu, kas dotu viņam lielu ietekmi partijas ekonomiskās programmas īstenošanā. Koalīcijas veidošanas sarunas varētu atvieglot valdības jaunākās aplēses, ka laikā no 2022. līdz 2025. gadam Vācijā ir gaidāmi lielāki nodokļu ieņēmumi, vēsta raidorganizācija “Deutsche Welle”. Tas nākamajai valdībai dotu lielāku rīcības brīvību papildu tēriņiem.
Strīdi par ārpolitikas ievirzi
Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā ārpolitika un drošības politika tika apspriestas maz, raksta izdevums “Politico”. Arī šobrīd sarunās iesaistītās partijas nav vienojušās par grūtākajiem ārpolitikas jautājumiem, tostarp par politiku pret Krieviju un Ķīnu, un par mērķi aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP, kā to paredz NATO mērķi. Zaļie to vērtē kritiski, bet brīvie demokrāti šo mērķi atbalsta. Vācijas mediji vēsta, ka zaļie un sociāldemokrāti grib samazināt aizsardzības budžetu.
Nav arī vienošanās saglabāt Vācijā tur izvietotos ASV kodolieročus. Sociāldemokrātu un zaļo vidū izskan balsis pret kodolieroču turpmāku atrašanos Vācijā. Attiecībā uz Krieviju sociāldemokrāti savā vēlēšanu programmā ir aicinājuši uz jaunu “Ostpolitik” (Austrumu politiku), bet zaļie un brīvie demokrāti uz jaunām sankcijām. Zaļie ir iestājušies pret Baltijas jūrā izbūvēto gāzesvadu “Nord Stream 2”, bet sociāldemokrāti to atbalsta.
Pastāv iespēja, ka “luksofora” koalīciju var arī neizveidot. Ir iespējama arī konservatīvo bloka un sociāldemokrātu veidota “lielā koalīcija”, kas Vācijā šobrīd ir pie varas. Tāda iespēja tomēr ir maz ticama, jo abi tajā iesaistītie politiskie spēki ir pauduši nevēlēšanos to atkārtot. “Lielā koalīcija” Vācijā pie varas ir bijusi 12 no pēdējiem 16 gadiem.
