Koalīcijas sarunu dalībnieki – Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks (no kreisās), zaļo līdere Annalēna Bērboka, sociāldemokrātu līderis un kanclera kandidāts Olafs Šolcs un Brīvo demokrātu partijas līderis Kristians Lindners – atzinuši nopietnas domstarpības sarunu gaitā.
Koalīcijas sarunu dalībnieki – Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks (no kreisās), zaļo līdere Annalēna Bērboka, sociāldemokrātu līderis un kanclera kandidāts Olafs Šolcs un Brīvo demokrātu partijas līderis Kristians Lindners – atzinuši nopietnas domstarpības sarunu gaitā.
Foto: Markus Schreiber/AP/SCANPIX

Koalīcijas sarunas Vācijā ieilgst 0

Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Topošās koalīcijas valdības partneriem izvēršot padziļinātas sarunas, iezīmējušās nopietnas domstarpības starp sociāldemokrātiem, zaļajiem un brīvajiem demokrātiem, bremzējot jaunās valdības veidošanas gaitu.

Zaļie grib “klimata valdību”

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Lasīt citas ziņas

Pēc 26. septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām sarunas sāka sociāldemokrāti, zaļie un Brīvo demokrātu partija. Sākotnēji koalīcijas veidotāji pauda cerību, ka jaunā valdība vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu politiķa un pašreizējā finanšu ministra Olafa Šolca vadībā varētu tikt izveidota jau decembra sākumā. Tas ļautu vēl šogad amatā nomainīt kancleri Angelu Merkeli, kura Vācijā pie varas ir jau 16 gadus. Zaļie ir brīdinājuši, ka sarunas var beigties ar neveiksmi, ja partijas nespēs vienoties par stingrākiem vides aizsardzības pasākumiem.

Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks paziņojis, ka topošajai valdībai ir jābūt “klimata valdībai”, kas ievērotu Parīzes klimata vienošanos. Otra partijas līdere Annalēna Bērboka ir atzinusi, ka sarunas nevirzās uz priekšu tik ātri, cik zaļie būtu vēlējušies. Abi zaļo līderi, kā arī citi vadoši partijas politiķi pat ir aicinājuši klimata aktīvistu organizācijas izdarīt spiedienu uz sociāldemokrātiem un brīvajiem demokrātiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja mēs to darītu vieni paši, tas sarunas padarītu daudz grūtākas,” uzsvēruši zaļo politiķi. Zaļajiem un sociāldemokrātiem, no vienas puses, un brīvajiem demokrātiem, no otras, ievērojami atšķiras redzējums vairākās svarīgās jomās, īpaši ekonomiskajos jautājumos.

Visas trīs partijas jau pirms oficiālu sarunu sākšanas oktobrī vienojās par koalīcijas programmas ietvaru, bet pēc tam aptuveni 300 sarunu dalībnieki 22 darba grupās sāka padziļinātas konsultācijas, lai nogludinātu atlikušās domstarpības. Sākotnējā partiju vienošanās paredz, ka Vācijā netiks celti nodokļi un palielināts valsts parāds.

Abi šie punkti uzskatāmi par brīvo demokrātu panākumu. Zaļie un sociāldemokrāti savukārt panākuši, ka dokumentā minēta minimālās algas paaugstināšana līdz 12 eiro stundā. Partijas arī vienojās par straujāku ogļu izmantošanas izbeigšanu. Zaļie vēlējās noteikt ātruma ierobežojumus uz Vācijas šosejām, tomēr piekāpās brīvajiem demokrātiem, kuri pret to iebilda.

Neskatoties uz jau panāktajiem kompromisiem, partiju viedokļi klimata jomā pagaidām nav saskaņoti. Zaļie grib jau no 2030. gada aizliegt Vācijā tirgot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem. Zaļie arī grib izveidot klimata ministriju, kam būtu veto tiesības klimata jautājumos. Brīvie demokrāti, kas iestājas par brīvā tirgus ekonomiku, ir pret šādu veto un pret iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu tirdzniecības aizliegumu no 2030. gada.

BDP grib pārraudzīt finanses

Starp abām kreisā spārna partijām un fiskāli konservatīvo Brīvo demokrātu partiju ir nopietni strīdi par nodokļiem un valsts parādu. Sākotnējā partiju vienošanās paredz turēt budžeta deficītu gadā zem 0,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāda noruna tiek uzskatīta par lielu brīvo demokrātu uzvaru.

Partiju sākotnējā vienošanās paredz arī necelt nodokļus. Brīvie demokrāti uzstāj arī uz Vācijas stila taupību visas Eiropas Savienības līmenī, kamēr zaļajiem un sociāldemokrātiem ir daudz samiernieciskāka pieeja aizņemšanās un budžeta iztrūkuma jautājumos.

Brīvo demokrātu līderis Kristiāns Lindners nav slēpis savas ambīcijas ieņemt ietekmīgo finanšu ministra amatu, kas dotu viņam lielu ietekmi partijas ekonomiskās programmas īstenošanā. Koalīcijas veidošanas sarunas varētu atvieglot valdības jaunākās aplēses, ka laikā no 2022. līdz 2025. gadam Vācijā ir gaidāmi lielāki nodokļu ieņēmumi, vēsta raidorganizācija “Deutsche Welle”. Tas nākamajai valdībai dotu lielāku rīcības brīvību papildu tēriņiem.

Strīdi par ārpolitikas ievirzi

Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā ārpolitika un drošības politika tika apspriestas maz, raksta izdevums “Politico”. Arī šobrīd sarunās iesaistītās partijas nav vienojušās par grūtākajiem ārpolitikas jautājumiem, tostarp par politiku pret Krieviju un Ķīnu, un par mērķi aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP, kā to paredz NATO mērķi. Zaļie to vērtē kritiski, bet brīvie demokrāti šo mērķi atbalsta. Vācijas mediji vēsta, ka zaļie un sociāldemokrāti grib samazināt aizsardzības budžetu.

Nav arī vienošanās saglabāt Vācijā tur izvietotos ASV kodolieročus. Sociāldemokrātu un zaļo vidū izskan balsis pret kodolieroču turpmāku atrašanos Vācijā. Attiecībā uz Krieviju sociāldemokrāti savā vēlēšanu programmā ir aicinājuši uz jaunu “Ostpolitik” (Austrumu politiku), bet zaļie un brīvie demokrāti uz jaunām sankcijām. Zaļie ir iestājušies pret Baltijas jūrā izbūvēto gāzesvadu “Nord Stream 2”, bet sociāldemokrāti to atbalsta.

Pastāv iespēja, ka “luksofora” koalīciju var arī neizveidot. Ir iespējama arī konservatīvo bloka un sociāldemokrātu veidota “lielā koalīcija”, kas Vācijā šobrīd ir pie varas. Tāda iespēja tomēr ir maz ticama, jo abi tajā iesaistītie politiskie spēki ir pauduši nevēlēšanos to atkārtot. “Lielā koalīcija” Vācijā pie varas ir bijusi 12 no pēdējiem 16 gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
19:56
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim