Arnolds vienkārši gribēja palīdzēt, taču zēna pateiktais vēl ilgi paliks prātā 0
Dažreiz pietiek ar pavisam nelielu uzmanības apliecinājumu, lai kādam bērnam radītu neaizmirstamas atmiņas. Ar stāstu par negaidītu satikšanos un dienu, kas vienam puisēnam izvērtās īpaša, sociālo mediju platformā “Threads” dalījies Arnolds.
Arnolds raksta: “Tas, kas vienam šķiet pašsaprotami, citam ir greznība!
Svētdien ar dēlu aizbraucām uz Raiņa parku, viens no mūsu iecienītākajiem brīvdienu maršrutiem. Tur satikām divus brāļus no pagalma. Vienam no puikām uzreiz pamanīju matus šķībi apgrieztus, vietām pat izrobotus. Pajautāju, kurš grieza, jo sākumā nodomāju, ka kāds vienkārši bija “pajokojis”.
Viņš mierīgi atbildēja: “Mamma.” Pie friziera neejot, jo negrib tērēt naudu.
Pajautāju, vai viņš gribētu aiziet pie friziera. Bikli atbildēja, ka jā. Sazvanīju “Black Stork” Siguldā un pajautāju, vai ir kāda brīva vieta, ātrākais uz plkst 17.00, super, tas mums der.
Puika gan uztraucās, ka mamma sadusmosies. Pateicu, lai piezvana mammai un visu izstāsta. Tas jau nav nekāds noziegums, un ir jāuzticas vecākiem.
Līdz frizierim vēl bija vairākas stundas. Sākumā bijām domājuši satikties vēlāk, bet puiši gribēja palikt kopā ar mums. Turpinājām baudīt dienu, nopirkām saldējumu, kā arī devāmies izbraukt ar rodeļiem un pavadījām laiku Tarzāna tīklu parku.
Izrādījās, ka rodeļi un pacēlājs viņam bija pirmo reizi dzīvē. Tās emocijas acīs bija grūti aprakstīt. Neviltots prieks. Un man pašam bija prieks par iespēju dalīties, un to visu piedzīvot.
Kad nonācām pie friziera, izstāstīju situāciju un teicu, ka vajadzētu mēģināt glābt, ko vēl var. Sagadījās, ka tieši tajā dienā bija māceklis, kurš varēja nogriezt matus bez maksas. Mūs pacienāja ar dzērieniem un konfektēm, un puika tika pie kārtīgas frizūras, ar kuru varēja iet pa ielu ar paceltu galvu.
Liels paldies “Black Stork” Sigulda komandai par atsaucību.
Braucot mājās, viņš pateica vārdus, kas man paliks atmiņā vēl ilgi: “Šī ir mana labākā diena. Paldies.”
Ne vienmēr vajag lielus darbus vai lielas summas. Dažreiz pietiek ar nedaudz laika, uzmanības un vēlmi palīdzēt.
Mēs nekad nezinām, cik daudz kādam cilvēkam var nozīmēt šķietami mazs žests. Darīt labu citiem ir viena no labākajām sajūtām, ko cilvēks var piedzīvot.”
Ieraksts aizkustinājis daudzus komentētājus. Kāda lietotāja raksta: “Cik jauki… varu tikai iedomāties bērna prieku. Un tādu ģimeņu ir daudz Latvijā.”
Liene izsakās lakoniski: “Fantastiski!”
Arī Lilita atzinīgi novērtē Arnolda rīcību. Savukārt kāds cits lietotājs aizdomājas, kā šādā situācijā varētu justies puisēna mamma, norādot, ka palīdzēt ir skaisti, taču svarīgi neaizmirst arī par vecāku emocijām un pašcieņu.
