Krievi Harkivu apšaudījuši ar Ziemeļkorejas raķetēm. Phenjana, protams, noliedz šādas piegādes 23
Krievija, trešdien uzbrūkot Harkivas apgabalam, izmantoja Ziemeļkorejas raķetes, paziņoja Harkivas apgabala policijas izmeklēšanas nodaļas vadītājs Serhijs Bolvinovs. “Divas no piecām raķetēm, kas no rīta tika izšautas uz Harkivu, ir ražotas Ziemeļkorejā,” Bolvinovs pavēstīja sociālajā tīklā “Facebook”.
Viņš piebilda, ka saskaņā ar speciālistu provizoriskajiem secinājumiem tās ir Ziemeļkorejas raķetes HVASON 11GA (KN-23).
ANO Drošības padomes 6.februāra sanāksmē ASV vēstnieka vietnieks Roberts Vuds paziņoja, ka
saskaņā ar ASV datiem Krievija pret Ukrainu jau ir izmantojusi vismaz deviņas Ziemeļkorejā ražotas raķetes.
Krievija un Ziemeļkoreja noliedz, ka Phenjana piegādā Maskavai munīciju. Sākotnēji apsūdzības nāca no rietumvalstīm, bet vēlāk Ukrainas varasiestādes apstiprināja, ka tās ir atradušas Ziemeļkorejas izcelsmes munīcijas fragmentus – vispirms artilērijas šāviņu, bet vēlāk arī ballistisko raķešu.
ASV un 50 citu valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā asi nosodīja Ziemeļkorejas raķešu nodošanu Krievijai.
Ar to tiek pārkāptas ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas, par kurām cita starpā balsoja arī Krievija.
Laikraksts: Krievija atbloķējusi daļu iesaldēto Ziemeļkorejas aktīvu
Krievija ļāvusi atbloķēt vairākus miljonus dolāru no iesaldētajiem Ziemeļkorejas aktīviem un, iespējams, palīdzējusi Phenjanai piekļūt starptautiskajiem banku tīkliem, kad Ziemeļkoreja bija nodevusi Maskavai ieročus karam pret Ukrainu, vēsta ASV laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz Savienoto Valstu sabiedroto izlūkdienestu līdzstrādniekiem.
Pagājušajā mēnesī Baltais nams paziņoja – tā rīcībā ir pierādījumi, ka Ziemeļkoreja Krievijai ir nodevusi ballistiskās raķetes. Saskaņā ar ASV sniegto informāciju Ziemeļkoreja cerēja pretī saņemt ieročus vai militārās tehnoloģijas.
Nav skaidrs, vai Krievija Ziemeļkorejai ir piegādājusi militārās tehnoloģijas, taču jaunie sakari banku nozarē ir vēl viens apliecinājums abu valstu attiecību nostiprināšanai, norāda “New York Times”.
Izlūkdienestu pārstāvji uzskata, ka
Krievija ir ļāvusi atbloķēt deviņus miljonus ASV dolāru no iesaldēto Ziemeļkorejas aktīvu 30 miljoniem, kas glabājas Krievijas finanšu struktūrā.
Šo naudu Phenjana, domājams, izmantos naftas iegādei.
Turklāt izlūkdienestu ziņojumos teikts, ka fiktīvs uzņēmums nesen atvēris kontu citā Krievijas bankā, un tas nozīmē, ka Maskava, iespējams, palīdz Phenjanai apiet ANO sankcijas, kas aizliedz lielākajai daļai banku sadarboties ar Ziemeļkoreju.
Jaunais bankas konts tika atvērts starptautiski neatzītajā Dienvidosetijā, kam ir ciešas saites ar Krieviju.
ASV amatpersonas nav informētas par Maskavas un Phenjanas vienošanās detaļām. Tomēr tās norādīja, ka minētie finanšu darījumi atbilst ASV prognozēm par to, ko Ziemeļkoreja varētu pieprasīt no Krievijas apmaiņā pret ieroču piegādēm.
