“Biļeti nesūta, tad melo un beigās “konference vispār atcelta”, bet naudu neatmaksā!” Linda atklāj, ka uzņēmums, kurš viņu atstājis bez naudas, turpina aktīvi reklamēties
0
Lasītāju uzticību mēs novērtējam un priecājamies, ka vairākkārt ir izdevies mūsu lasītājiem arī palīdzēt. Pēc tam, kad atmaskojām kādus stikla siltumnīcu krāpniekus un palīdzējām lasītājam atgūt 2300 eiro, pie mums ar līdzīgu stāstu vērsusies cita lasītāja. Šoreiz negodprātīgi rīkojušies kādi biļešu pārdevēji.
LA.LV redakcijā vērsusies kāda lasītāja Linda, kura apgalvo, ka nonākusi nepatīkamā situācijā pēc biļetes iegādes uz konferenci. Pasākums ticis atcelts, nauda joprojām neesot atgriezta, bet uzņēmums, pēc viņas teiktā, turpinot reklamēt savus pakalpojumus.
“Labrīt! Izlasīju jūsu rakstu par nepiegādāto siltumnīcu un vēršos pie jums tādā pēdējā cerībā. Mums Latvijā te ir tāds krāpnieku kantoris SIA “Haupt Human Development”. Man ir arī garā stāsta versija, bet īsumā – 2025. gada aprīlī nopirku no viņiem biļeti uz konferenci. Pasākumu pēc tam atcēla, nauda nav atgriezta joprojām,” raksta lasītāja.
Viņa norāda, ka vairākas reizes vērsusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Pēc lasītājas teiktā, PTAC lēmis, ka uzņēmumam nauda ir jāatmaksā, taču tas neesot izdarīts.
“Vērsos PTAC vairākkārt; tie piesprieda kantorim naudu atdot, ko viņi vienkārši nedara. Turpina reklamēties, bet nu jau aktīvāk uz ārzemēm. Kādu laiku pazuda no soctīkliem, tad rebrendojās ar “We’re back!” postiem un mauc tālāk. 11.novembrī PTAC man atbildēja, ka ir lēmuši man par labu un ka naudai jābūt atgrieztai 7-10 darba dienu laikā, kas, protams, nenotika.
Novembra beigās vērsos pie PTAC atkal, un viņi teica, ka diži neko vairāk nevaru darīt, bet varu vērsties Patērētāju strīdu risināšanas komisijā, ko arī izdarīju šī gada janvārī. Tur gan, man liekas, atbildi tā arī nesaņēmu,” viņa raksta.
Lasītāja uzskata, ka šis varētu nebūt atsevišķs gadījums. Viņa norāda, ka sūdzības par neatgrieztu naudu redzējusi arī citviet internetā.
“Esmu diezgan pārliecināta, ka neviens no viņu organizētajiem pasākumiem nav īsts, un arī Sūdzības.lv un Feisbukā redzēju, ka cilvēki sūdzas par neatgrieztu naudu,” raksta Linda.
Lūk sarakste ar uzņēmumu.
Ko šādā situācijā darīt cilvēkam, ja pasākums nenotiek, nauda netiek atgriezta un arī PTAC iesaiste nedod gaidīto rezultātu? LA.LV lūdza skaidrojumu zvērinātam advokātam Jurim Klagišam.
Jurists norāda, ka aprakstītais modelis – biļešu pārdošana uz pasākumiem, kas vēlāk tiek atcelti, bet nauda pircējiem netiek atmaksāta – internetā kļūst arvien izplatītāks.
“Šis ir klasisks un arvien biežāk sastopams krāpšanas modelis. Lasītājas aprakstītā situācija, kur uzņēmums ignorē PTAC lēmumu, naudu neatgriež, “rebrendojas” un turpina tirgot biļetes, liecina nevis par vienkāršu biznesa neveiksmi, bet, iespējams, par apzinātu, ļaunprātīgu un sistemātisku rīcību,” skaidro jurists.
Viņš uzsver, ka PTAC iesaiste ir būtiska, taču cilvēkiem jāapzinās – PTAC nav tiesu izpildītājs un nevar piespiedu kārtā noņemt naudu no uzņēmuma konta.
“Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumiem bieži ir ieteikuma raksturs. Ja uzņēmums lēmumu nepilda un tiek iekļauts “Melnajā sarakstā”, civiltiesiskais ceļš tālāk patiešām ir vēršanās tiesā,” norāda jurists.
Tomēr šādās situācijās viņš iesaka neaprobežoties tikai ar civiltiesisku strīdu.
“Šādās acīmredzamas krāpniecības situācijās mans stingrs ieteikums ir ne tikai apsvērt tiesu, bet obligāti vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par krāpšanu pēc Krimināllikuma 177. panta. Ja policija saņems vairākus iesniegumus par vienu un to pašu uzņēmumu, visticamāk, tiks sākts kriminālprocess. Izmeklētājiem ir pilnvaras bloķēt kontus un saukt pie atbildības amatpersonas,” skaidro jurists.
Cilvēki nereti domā, ka tiesāties var tikai tad, ja summa ir liela, tomēr tā nav.
“Latvijas likumdošanā nav noteikts minimālais prasības slieksnis – tiesāties var kaut vai par 5 eiro. Prasībām līdz 3000 eiro darbojas vienkāršotā prasība. Procedūra ir vienkāršota un pārsvarā notiek rakstveidā,” norāda jurists.
Viņš piebilst, ka biļešu un dažādu “ekskluzīvu pasākumu” krāpniecības shēmas internetā ir ļoti izplatītas, jo krāpniekiem kļuvis vienkārši un lēti izveidot vizuāli uzticamas mājaslapas.
“Tiek ievietotas mērķētas reklāmas sociālajos tīklos – “Facebook”, “Instagram”, “TikTok” – un solītas ekskluzīvas konferences, izaugsmes vebināri vai kursi. Bieži tiek izmantots FOMO efekts jeb bailes kaut ko palaist garām, mudinot biļetes pirkt ātri. Interneta vide ļauj “pārdot gaisu” tūkstošiem cilvēku,” skaidro jurists.
Kad sāk krāties sūdzības, negodīgi organizatori var mainīt zīmolu, dzēst vecos ierakstus vai reklāmu pārcelt uz ārvalstu auditoriju, kur reputāciju pārbaudīt ir grūtāk.
Jurists uzsver – viens no svarīgākajiem ieteikumiem, pērkot biļetes vai pakalpojumus internetā, ir maksāt ar bankas karti, nevis veikt parastu pārskaitījumu.
“Maksājiet ar bankas karti! Šis ir spēcīgākais ierocis pircēja rokās. Ja par pakalpojumu esat norēķinājies, izmantojot norēķinu karti, piemēram, “Visa” vai “Mastercard”, un pasākums nenotiek, jūs varat nekavējoties vērsties savā bankā ar lūgumu ierosināt chargeback jeb naudas atgriešanas procedūru,” skaidro jurists.
Šādā gadījumā banka var mēģināt atgūt naudu no tirgotāja konta piespiedu kārtā. Jurists norāda, ka tas bieži vien var būt ātrāks ceļš nekā tiesvedība. Taču svarīgi zināt – šis mehānisms parasti nedarbojas, ja nauda vienkārši pārskaitīta no internetbankas uz pārdevēja kontu.
Pirms pirkt biļeti nepazīstamā platformā, jurists iesaka pārbaudīt arī pašu organizatoru. Jāskatās, vai uzņēmums nav tikko dibināts, vai tam nav negatīvu atsauksmju, sūdzību un vai tas nav atrodams PTAC “Melnajā sarakstā”.
Vēl viens vienkāršs, bet efektīvs solis – pārbaudīt pasākuma norises vietu.
“Piezvaniet uz norādīto pasākuma vietu – viesnīcu, konferenču zāli vai citu norises vietu – un pajautājiet, vai attiecīgajos datumos šis rīkotājs tiešām tur ir rezervējis telpas,” iesaka jurists.
Viņš uzsver, ka šādos gadījumos svarīgi nepalikt vienam. Ja cilvēks ir samaksājis par nenotikušu pasākumu un nauda netiek atgriezta, jāsaglabā visi pierādījumi – maksājuma uzdevumi, sarakste, reklāmas ekrānuzņēmumi, biļetes, e-pasti un paziņojumi par pasākuma atcelšanu.
Ar šiem materiāliem var vērsties PTAC, bankā, tiesā un, ja ir aizdomas par sistemātisku krāpšanu, arī Valsts policijā.
Lasītājas gadījums vēlreiz atgādina – interneta vidē krāpniecība var izskatīties ļoti profesionāli. Skaista mājaslapa, aktīvi sociālie tīkli un pārliecinoši solījumi vēl nenozīmē, ka pasākums patiešām notiks un organizators ir uzticams.
LA.LV sazinājās arī ar biļešu pārdevējiem, kuri savu vainu atzina un skaidro, kādas juridiskas grūtības šobrīd risina, kā rezultātā daļa atmaksas ir iesaldēta.
“Mēs nenoliedzam, ka neliels skaits klientu atmaksu vēl nav veikts. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka lielākā daļa atmaksu jau ir apstrādātas.
Atlikušās atmaksas ir saistītas ar ārkārtējiem apstākļiem pēc viena no mūsu lielajiem pasākumiem atcelšanas 2025. gadā, kas uzņēmumam radīja būtiskus finansiālus zaudējumus. Kopš tā laika uzņēmums ir saskāries arī ar nozīmīgiem darbības traucējumiem, tostarp bankas pakalpojumu slēgšanu, kas būtiski ietekmēja mūsu spēju pabeigt atlikušos atmaksas maksājumus.
Uzņēmumam pašlaik tiek piemērota valsts ierosināta uzņēmējdarbības izbeigšanas procedūra, un mēs šobrīd cenšamies noskaidrot piemērojamo juridisko procesu, lai pabeigtu atlikušās atmaksas.
Mums nekad nav bijis nodoma izvairīties no savām saistībām, un mēs neesam pārtraukuši saziņu ar klientiem. Mūsu mērķis joprojām ir izpildīt visus neizskatītos atmaksas pieprasījumus atbilstoši piemērojamajai juridiskajai procedūrai.
Mēs arī kategoriski noraidām apgalvojumus, ka uzņēmums būtu iesaistīts krāpniecībā vai organizējis fiktīvus pasākumus. Šie apgalvojumi ir nepatiesi.
Mūsu pasākumos ir piedalījušies starptautiski atzīti lektori, un mūsu uzņēmums vienmēr ir darbojies kā likumīgs pasākumu organizators. Lai gan daži pasākumi ārkārtēju apstākļu dēļ bija jāatceļ, ir pilnīgi nepareizi apgalvot, ka mūsu pasākumi nebija īsti.”
Vai tu esi kādreiz kļuvis par kārpniecības upuri? Vai tev ir aizdomas un nepieciešama jurista palīdzība? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
