0
Liepājā viss mierīgi
Medijos parādījās ziņa arī par to, ka “KDz” atsakot arī tiem Krievijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt graudus pa dzelzceļu līdz Latvijas ostām. Latvijā to lielākoties dara Liepājā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe norādīja, ka osta nekādas izmaiņas šobrīd nejūt. Taču norādīja, ka situācija nav viennozīmīga, jo ar Krieviju nekad neko nevar zināt. “Aprīlī graudiem mums bija 40% pieaugums, bet ostas četru mēnešu izpilde bija ar 20% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu.”
Nesaskaņotas kravas
Vienīgā, kura sarunā ar mani joprojām norādīja, ka satraukumam ir pamats, bija “Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne. Viņa sacīja, ka nezināmu iemeslu dēļ Krievijas pusē netika saskaņoti kravu apjomi, tāpēc jau aprīlī skaitļi esot bijuši mazāki, nekā varēja būt, un tas turpinājies arī maijā. “Mēs pieprasījām daudz lielākus apjomus. Kāpēc atteica, nezinu. Tam var būt vairāki iemesli, taču skaidrs, ka “Reuters” ziņā norādītie skaitļi ir nepatiesība,” sacīja I. Antāne, kura gan nepiekrīt A. Lembergam, kurš to novēlis uz “NordStream 2” projektu. Valdības lēmums par “NordStream 2” bijis vēlāk nekā kravu nesaskaņošana. Viņa uzsvēra, ka Latvijas ostas var pārkraut daudz un esot gan pieprasījums, gan interese no Krievijas, taču jātiek cauri saskaņošanai.
Savukārt Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns man sacīja, ka pamats runām par kravu apjomu samazinājumu ir vienmēr, jo Krievija jau sen definējusi savu politiku – likt uzsvaru uz kravu lielāku pārkraušanu pašu ostās. Taču vairāki apstākļi to neļauj un viss paliek kā līdz šim. Arī šobrīd nedz dzelzceļam, nedz ostām nekāds milzu kritums neesot pieredzēts. “Satraukumam nav pamata, un nekas neliecina par kādu strauju kritumu. Krievija pret tranzītbiznesu Latvijā šobrīd nevēršas. Ja viņi gribēs pieņemt politisku lēmumu, tad mēs visi to uzreiz dzirdēsim,” sacīja K. Leiškalns. Arī viņš neuzskata, ka baumas saistītas ar “NordStream 2” projektu, taču norādīja, ka nesaprotot, kāpēc valstij jāiesaistās privātā biznesā, kurā bez Krievijas piedaloties arī, piemēram, Vācija.
Krievijā lielāks šoks nekā Latvijā
Līdz ar “Reuters” ziņu sarosījās arī Satiksmes ministrija (SM) un “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”). “LDz” pārstāvis Māris Ozols norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijā bija ieradies Krievijas prezidenta palīgs Igors Ļevitins, kurš ticies ar satiksmes ministru Uldi Auguli. Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu sadarbība kravu pārvadājumu jomā, tostarp sadarbība starptautisko transporta koridoru attīstīšanā. Savukārt jūnijā Sočos notiks forums “Stratēģiskā partnerība – 1520″, kurā abu dzelzceļu prezidenti pārrunās arī jautājumus par kravu pārvadājumiem,” sacīja M. Ozols.
Asāks savā atbildē bija SM pārstāvis Aivis Freidenfelds, kurš baumu izplatītājiem ieteica draudzēties ar veselo saprātu, īpaši to vēršot uz Ingu Antāni. Viņš norādīja, ka šādi izteikumi kaitējot pašai tranzīta nozarei, nekādi situāciju neuzlabojot. “Pats “KDz” vadītājs O. Belozerovs “Rossija 24” kanālā teica, ka “Reuters” ziņa ir nepatiesa, norādot, ka pie viņa vērsušies vairāki neapmierināti uzņēmēji,” sacīja A. Freidenfelds, norādot, ka mazs samazinājums ir normāls, jo Vācijā vai citur Eiropā beidzies aukstums un tāpat vien termoelektrostacijas neviens nedarbinās. Viņš arī ar “LA” dalījās SM atašeja Maskavā apkopotajā preses apskatā saistībā ar “Reuters” ziņu. Apskatā norādīts, ka Krievijā ziņai pievērsta neliela uzmanība un tā bijusi kā “zibens spēriens no skaidrām debesīm” arī Krievijas pusei, kuras pārstāvji, piemēram, Krievijas graudu pārvadātāji, ogļu eksportētāji norādījuši Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras priekšrocības salīdzinājumā ar Krievijas ostām.
