“Krievijai sāk rasties nopietnas grūtības!” Slaidiņš atklāj, okupantiem iet sliktāk, nekā stāsta ziņās 0
Krievijas plāni šogad piesaistīt vairāk nekā 400 tūkstošus līguma karavīru var izrādīties pārāk ambiciozi. Kā TV24 norāda NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, jau pirmajos gada mēnešos redzams – vervēšanas tempi atpaliek no iecerētā.
Krievijas Aizsardzības ministrija 2024. gadam bija izvirzījusi mērķi piesaistīt 409 tūkstošus līguma karavīru, kas nozīmē aptuveni 35 tūkstošus mēnesī. Taču realitātē dienā tiek noslēgti vidēji nedaudz vairāk nekā 940 līgumi, kas ir būtiski mazāk par plānoto – ap 1000 līdz 1100 dienā.
Ja šī tendence saglabāsies, gada griezumā Krievijai varētu pietrūkt vairāk nekā 65 tūkstoši karavīru jeb ap 16% no plānotā.
Situāciju vēl vairāk sarežģī zaudējumi frontē. Tikai martā Krievijas bruņotie spēki zaudējuši gandrīz 32 tūkstošus karavīru – kritušos, ievainotos, bezvēsts pazudušos un gūstā nonākušos. Vienkārša matemātika rāda – zaudējumi šobrīd pārsniedz jauno līgumu skaitu.
Vervēšanas slogs galvenokārt gulstas uz Krievijas centrālajiem un Volgas federālajiem apgabaliem – visvairāk karavīru plānots piesaistīt no Tatarstānas, Baškortostānas, Maskavas apgabala, Sanktpēterburgas, kā arī Krasnodaras, Rostovas un Samaras reģioniem. Tikmēr Ziemeļkaukāzā vervēšana norit vāji – atsevišķos reģionos izpildīti vien daži procenti no plāna.
Uz šī fona Kremlis arvien aktīvāk izmanto dažādas vervēšanas metodes. Tiek piesaistīti studenti, ārzemnieki, kā arī iedzīvotāji no okupētajiem Ukrainas reģioniem. Uzņēmumiem un universitātēm noteiktas konkrētas kvotas, kuras jāizpilda.
Vienlaikus tiek izmantotas arī apšaubāmas shēmas – piemēram, solot jauniešiem dienestu bezpilota sistēmu vienībās, taču realitātē viņi nonāk kaujas vienībās.
Kā uzsver Slaidiņš, karā izšķirošais faktors joprojām ir cilvēkresursi. Ja vervēšana nespēj kompensēt zaudējumus, tas kļūst par būtisku problēmu pat lielai armijai.
Tikmēr arī Ukrainai ir savi izaicinājumi – tiek lēsts, ka līdz pat diviem miljoniem cilvēku dažādos veidos izvairījušies no dienesta. Tomēr pēc izmaiņām vadībā mobilizācijas jautājumos situācija Ukrainas pusē pakāpeniski uzlabojas.
Kopumā redzams, ka karš arvien vairāk kļūst par cīņu par cilvēkresursiem – un šajā ziņā Krievijai sāk rasties nopietnas grūtības.
