Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis mieru un stabilitāti Eiropā – EP pilnībā atbalsta sākto izmeklēšanu par Krievijas noziegumiem Ukrainā 0
Eiropas Parlaments (EP) pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) sākto izmeklēšanu par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem Ukrainā, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
EP trešdien ar 507 balsīm par, 77 balsīm pret un 45 deputātiem atturoties pieņēma rezolūciju, kurā akcentēts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir satricinājis mieru un stabilitāti Eiropā un radījis nopietnu globālās drošības apdraudējumu.
Rezolūcijā uzsvērts, ka Krievija joprojām ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai. EP atzīmē, ka tikai Krievija ir atbildīga par savu agresijas karu un ka Krievijas spēki un amatpersonas nedrīkst palikt nesodīti par cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
EP deputāti pauž sašutumu par Krievijas brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas iedzīvotājiem un neselektīvajiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un uzsver, ka sistemātiska un apzināta vēršanās pret iedzīvotājiem un, jo īpaši bērnu deportācija, var tikt uzskatīta par Maskavas īstenotu genocīda stratēģiju.
Upuru skaitam katru dienu pieaugot, rezolūcijā norādīts, ka Krievija joprojām pastrādā kara noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem. Saskaņā ar Ukrainas iestāžu sniegto informāciju patlaban Krievijā un uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir aizturēti aptuveni 16 000 Ukrainas iedzīvotāju.
Deputāti arī uzsver, ka vairāk nekā 70 000 ukraiņu, tostarp iedzīvotāji, bērni un militārpersonas, tiek oficiāli uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Viņi stingri nosoda Krievijas spēku veikto Ukrainas karagūstekņu nogalināšanu, norādot, ka tas ir kara noziegums un smags Ženēvas konvenciju pārkāpums.
EP arī pilnībā atbalsta SKT uzsākto izmeklēšanu par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un atzinīgi vērtē neseno Eiropas Padomes un Ukrainas nolīgumu par Īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi.
Norādot, ka visi, kas ir atbildīgi par Ukrainā izdarītajiem kara noziegumiem, ir jāsauc pie atbildības, EP deputāti arī mudina Krieviju nekavējoties piekrist īstenot visaptverošu karagūstekņu apmaiņu pēc principa “visi pret visiem”.
Deputāti uzskata, ka Eiropas Savienībai un līdzīgi domājošiem partneriem ir jāpiemēro ievērojami efektīvāki militārie, ekonomiskie, politiskie un diplomātiskie centieni un pasākumi, lai piespiestu Krieviju izbeigt savu agresijas karu, šo procesu uzsākot ar ilgstoša pamiera nodibināšanu.
Viņi arī mudina konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un tos izmantot Ukrainas atbalstam. Deputāti norāda, ka ir pieejami dažādi juridiski ceļi, kā to panākt, un ka nerīkošanās ir neattaisnojama Eiropas valdību kļūda.
LETA jau rakstīja, ka SKT 2023.gada 17.martā izdeva Krievijas diktatora Vladimira Putina un bērnu ombudsmenes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus, apsūdzot viņus bērnu deportācijā no Ukrainas. SKT, balstoties starptautisko tiesību normās, ukraiņu bērnu izvešanu no okupētajām teritorijām uzskata par kara noziegumu.
Tā paša gada septembrī SKT atvēra savu biroju Ukrainā kā daļu no centieniem saukt Krievijas spēkus pie atbildības par Maskavas iebrukumu Ukrainā.
