Lietuviešu medijs: vai šī ir vasara, kad Krievija salauzīs Ukrainu? 0
Krievijas iebrukumam Ukrainā ieilgstot jau ceturto vasaru, Ukrainas spēki turas zem milzīga spiediena gar 1100 kilometrus garu frontes līniju, kamēr Maskava pamazām virzās uz savu vasaras mērķi – ieņemt visu Doneckas apgabalu.
Viena no smagajām dienām 110 dienu ilgajā dienesta periodā iznīcinātajā Ukrainas frontes pilsētā Toreckā karavīrs Dmitro no Ukrainas 100. atsevišķās mehanizētās brigādes klausījās Krievijas karavīru radioziņojumos.
“Mēs atkārtoti dzirdējām pavēles uzbrukuma vienībām: “Neņemiet nevienu dzīvu”,” viņš sacīja intervijā pagājušajā mēnesī. Viņš lūdza izmantot tikai viņa vārdu. “Cīņas šeit bija smagas, kā jau saprotat.”
Ukrainas spēki, tostarp smagi noslogotās un nogurušās vienības, kā 100. brigāde, joprojām tiek pakāpeniski iznīcinātas lielākas armijas priekšā – Krievijas spēkiem ir vairāk cilvēku, ieroču, munīcijas un Kremļa apņēmība piespiest Kijivu kapitulēt.
Pēdējās nedēļās Krievija ir pastiprinājusi operāciju tempu kaujas laukā. Vai tas jau ir gaidītais vasaras uzbrukums vai tas vēl tikai priekšā – nav skaidrs.
Vasaras ofensīva vēl nav sākusies, sacīja Ivans Torres, bijušais ASV armijas majors un Krievijas bruņoto spēku analītiķis Polijas pētniecības grupā “Rochan Consulting”. “Krievijas spēki šobrīd pāriet uz vasaras kampaņas sezonu – konsolidē nesenos ieguvumus, atjauno spēkus, pārvieto rezerves vienības un tehniku, vienlaikus uzturot spiedienu un ofensīvu tempu,” viņš sacīja.
“Krievu mērķis līdz vasaras beigām ir ieņemt visu Doneckas apgabalu. Viņi virzās lēnām, soli pa solim, bet ar ļoti augstiem zaudējumiem,”
teica Radžans Menons, “Defense Priorities” lielstrategijas programmas vadītājs Vašingtonā.
Sumas virziens
Frontes līnija, kur Ukraina cenšas noturēt Krievijas spēkus, stiepjas no Dņepras upes dienvidos pie Hersonas līdz ziemeļaustrumiem pie Pokrovskas un Toreckas, tad tālāk uz ziemeļiem līdz Časivjarai un Kupjanskas pilsētai netālu no Krievijas Belgorodas apgabala.
Aptuveni 300 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kupjanskas Krievijas spēki tuvojas Sumai – pilsētai ar pirmskara iedzīvotāju skaitu ap 255 000.
Suma atrodas pie galvenā autoceļa, kas ved uz Krievijas robežu un Kurskas apgabalu, kuru Ukraina īslaicīgi ieņēma 2023. gada augustā. Aprīļa beigās Krievijas karavīri, kurus pastiprināja aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru, izspieda ukraiņus no Kurskas.
Pēdējās nedēļās Krievijas spēki uzsākuši nelielu ofensīvu no ziemeļiem virzienā uz Sumu. 3. jūlijā Krievijas spēki atradās aptuveni 20 kilometrus no pilsētas.
Krievija šo uzbrukumu attaisno ar nepieciešamību izveidot “dziļu buferzonu”. Prezidents Vladimirs Putins 2024. gada jūnijā paziņoja: “Mums nav mērķa ieņemt Sumu. Bet principā – es to neizslēdzu.”
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirska paziņoja, ka uzbrukums Sumai ir apturēts.
Časivjara un Kosteņtinvika
Pavasarī Krievijas spēki sāka iebrukumu Časivjarā, pēc tam, kad februārī bija ieņēmuši Avdijivku. Lielāko daļu 2024. gada ukraiņi izmantoja apūdeņošanas kanālu kā dabisku aizsardzības līniju, bet tagad ap 90% pilsētas kontrolē Krievijas spēki (saskaņā ar “DeepState” datiem).
Krievija arī virzās uz Kostjaņtinviku no dienvidiem. Šī pilsēta ir svarīgs dzelzceļa un autoceļu mezgls. Ja Krievija ieņemtu Časivjaru un pēc tam Kostjaņtinviku, tā varētu apdraudēt Slovjansku un Kramatorsku – galvenos Ukrainas loģistikas un mobilizācijas punktus.
Pokrovska un Doneckas ieņemšanas mērķis
55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Časivjaras atrodas Pokrovska – vēl viena stipri nocietināta pilsēta. Krievijas spēki cenšas apiet aizsardzību caur dienvidiem, nesen ieņemot ceļu pie Kotilnes ciema.
E50 šoseja, kas ved uz Dņipro, ir kritiski svarīga Ukrainai. Ja Krievija ieņemtu Pokrovsku, tiktu apdraudēts vesels frontes posms, ko eksperti sauc par “aglomerāciju” – rūpniecības pilsētas un ogļu ieguves zonas.
“Galvenais Krievijas vasaras ofensīvas mērķis ir pilnīga Doneckas apgabala okupācija, tostarp Slovjanskas-Kramatorskas aglomerācijas ieņemšana,” teica Viktors Kevļuks, Ukrainas armijas rezervists un eksperts no Aizsardzības stratēģiju centra Kijivā.
Karam ieilgstot ceturto vasaru
Karš ir pārtapis par nodiluma cīņu. Gan Krievija, gan Ukraina izmanto jaunas tehnoloģijas un taktikas. Kamēr Krievija paļaujas uz masveidīgu spēku un ugunsspēka izmantošanu, Ukraina izceļas ar dronu inovācijām un elastību.
Pāreja no smagās bruņutehnikas uz ātrām motociklu vienībām atspoguļo Krievijas milzīgos zaudējumus tankos un bruņumašīnās. Krievija tagad izmanto pat parastus pasažieru mikroautobusus.
Ar lielāku iedzīvotāju skaitu un agresīvāku vervēšanu, Krievija var atļauties “gaļas mašīnas” taktiku – asiņainus frontālos uzbrukumus ar milzīgiem zaudējumiem.
“Ir runa ne tikai par droniem vai elektronisko karu, bet gan par integrētu sistēmu – no izlūkošanas līdz uguns triecienam. Šīs “uguns triecienu sistēmas” padara kaujas lauku ārkārtīgi nāvējošu,” sacīja Torres.
Tomēr Krievijai joprojām ir pārsvars cilvēkresursos un bruņojumā.
Tikmēr Ukrainai ir nopietnas problēmas ar personāla trūkumu, vervēšanu un apmācību. Neskatoties uz mobilizācijas likumu reformām, daudzas vienības joprojām nav pilnībā komplektētas vai aprīkotas.
“Lai gan šīs problēmas būtu iespējams atrisināt, tās neatrisinātu pamatproblēmu – vāju kaujas lauka vadību, slikti organizētu struktūru un haotisku vadību,” sacīja Torres.
“Laiks nestrādā Ukrainas labā.”
Tomēr, kā uzsver Menons, “neskatoties uz visām problēmām, tas, ka Ukraina joprojām noturas, ir ievērības cienīgi.”
