Horvātija pēc 17 gadiem saka “jā” militārajam dienestam – drošība kļūst par prioritāti 0
Pēc 17 gadu pārtraukuma Horvātija oficiāli atjaunojusi obligāto militāro dienestu. Lēmums tiek skaidrots ar drošības situācijas pasliktināšanos Eiropā Krievijas agresijas dēļ.
Pirmais iesaukums
Pirmajā posmā aptuveni 800 jauniešu uzsāks divus mēnešus ilgu militāro dienestu. Aptuveni puse no viņiem iestājās brīvprātīgi, aptuveni 10 procenti ir sievietes.
Horvātijā jaunie vīrieši varēja izvēlēties alternatīvu civildienestu, taču tikai aptuveni 10 cilvēki izmantoja šo iespēju.
Saskaņā ar valdības plāniem, turpmāk ik gadu militāro apmācību izies aptuveni 4000 jauniešu.
Ar Horvātijas atgriešanos obligātais dienests pastāv desmit NATO dalībvalstīs: Grieķijā, Turcijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un tagad arī Horvātijā.
Kā rīkojas citas Eiropas valstis?
Dānija pagājušajā vasarā ieviesa obligātu dienestu sievietēm no 18 gadu vecuma, lai nodrošinātu vienlīdzīgu atlases procesu kā vīriešiem. Līdz 2033. gadam jauno karavīru skaits var sasniegt 6500 gadā.
Vācija 2025. gada rudenī vienojās par jaunu militārā dienesta modeli: visiem 18 gadus veciem vīriešiem paredzētas obligātas medicīniskās pārbaudes. Ja brīvprātīgo būs par maz, jauniesaucamie tiks izvēlēti pēc nejaušības principa. Armijai būs nepieciešami papildus 3000–5000 karavīru gadā, sākot no 2026. gada.
Polija 2026. gadā plāno izveidot augstas gatavības brīvprātīgo rezerves spēkus, kas spēs mobilizēt līdz 500 000 personu. Aizsardzības spēkos būs 300 000 profesionālu militārpersonu un teritoriālās aizsardzības dalībnieku, kā arī 200 000 rezervistu. Pirmajā gadā tiks apmācīti aptuveni 40 000 cilvēku.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
