Krīzes centri norāda uz pieaugumu vardarbībā pret sievietēm 0
Lai gan sākotnēji ziņojumu skaitā nebija vērojams pieaugums, pēdējo nedēļu laikā pieaudzis sieviešu daudzums, kuras vēršas pēc palīdzības un ziņo par vardarbību ģimenēs, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vēstīja biedrības “Centrs Marta” un krīzes centra “Skalbes” pārstāvji.
Centra “Skalbes” pārstāvis Raivo Vilcāns sēdē norādīja, ka kopš ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pēc sākotnēja krituma ar katru nedēļu bija vērojams pieaugums ziņojumos, kas ir saistīti ar vardarbību ģimenē. Lai gan zvanu skaita pieaugums nav drastisks, tiešsaistes čata opcija, kuru nodrošina centrs, pēdējo nedēļu laikā tikusi izmantota trīskārt vairāk nekā iepriekš, turklāt šajos ziņojumos tostarp tiek minēts tas, ka sievietes, bailēs no varmākas, nezvana centram.
“Centrs Marta” vadītāja Iluta Lāce skaidroja, ka izolācijas iespaidā, atrodoties ciešākā kontaktā ar varmāku, sievietes ir nereti spiestas meklēt alternatīvus veidus kā ziņot par vardarbību. “No vienas puses bija pārsteidzoši, ka zvanu skaits samazinājās, taču tas bija tāpēc, ka sievietes tika vairāk kontrolētas,” pauda biedrības vadītāja.
Arī Lāce sēdē iezīmēja līdzīgas tendences kā tās, par kurām vēstīja Vilcāns, norādot, ka ārkārtējās situācijas sākotnējās stadijās biedrība novēroja kritumu ziņojumu par vardarbību ģimenē skaitā. Tomēr šobrīd, pārorganizējot darbu un pielāgojot to jaunajiem izolācijas apstākļiem, saņemto ziņojumu skaits liecina par strauju pieaugumu vardarbībā pret sievietēm.
Neskatoties uz kritumu tieši telefoniski ziņotajos vardarbības gadījumos, pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību gan sociālajos tīklos, gan epastā.
Pēc biedrības vadītājas paustā, mainījies ir arī vardarbības raksturs. “Tie stāsti, kas nonāk mūsu redzeslokā, demonstrē īpaši nežēlīgu vardarbību,” klāstīja Lāce. Vienlaikus biedrība arī strādā pie tā, lai nodrošinātu komunikācijas iespēju sievietēm ar dažādām disfunkcijām. Paralēli biedrības novērojumi liecina par pieaugošu pieprasījumu pēc psihoemocionālajām konsultācijām un juristu konsultācijām.
Tikmēr Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere klāstīja, ka ministrijas rīcībā esošie statistikas dati nenorāda “dramatisku pieaugumu vardarbībā pret sievietēm”. Tomēr arī viņa pieļauj, ka šajā gadījumā varētu būt kādi faktori, kas drīzāk maskētu patieso situāciju.
Sēdes izskaņā komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) vēstīja, ka pie šī temata notiks turpmāka diskusija nākamajās sēdēs.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā par 37% palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz 23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā. Savukārt šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 1454 izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk, nekā 2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir samazinājies. Pērn pieņemti 94 šādi policijas lēmumi, bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti 60 policijas lēmumi par nošķiršanu.
