“Pašvaldības uzņēmumā vadītājs visus terorizē, darbinieki bēg, es dzeru nervu zāles!” Karīna izmisumā; darba inspekcija iesaka rīkoties
0
Mēs visi vēlamies doties uz darbu ar prieku. Nedzīvojam pasakās, protams, ka agri rīti, sastrēgumi, nepaēstās brokastis nereti spēj sabojāt rītu, bet, nokļūstot beidzot ofisā, ikviens grib ievilkt dziļu elpu un mierīgi ķerties pie darba. Tas diemžēl nav iespējams, ja darba vidē notiek terorizēšana. Savu bēdu stāstu man atsūtījusi Karīna, pastāstot, ka šobrīd ir bezizejā.
“Manā darba vietā situācija kļuvusi ļoti smaga – vadītāja regulāri pazemo darbiniekus, mobingo, bosingo, izsaka sarkastiskas piezīmes, uzspiež darbus, kas neatbilst mūsu amata pienākumiem, un rada toksisku gaisotni. Ilggadējie darbinieki (10+ gadi) aiziet no darba tikai tādēļ, ka šādu attieksmi vairs nav iespējams izturēt. Arī man šī vide jau sāk ietekmēt veselību, pēdējā pusgadā tiek dzertas nervu zāles, ģimenes ārsts ir lietas kursā.
Vadītāja darbiniekus apzināti grib “izdzīt” no darba, lai pieņemtu citus. Un tas viss notiek pašvaldības uzņēmumā. Pagaidām nevēlos atklāt konkrētu darba vietu vai nosaukumu,” viņa drosmīgi atklāj.
Sazinājos ar Valsts darba inspekciju, lai uzzinātu, kā šādā situācijā Karīnai vislabāk rīkoties.
“Informējam, ka saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likumu Valsts darba inspekcijas (turpmāk- VDI) funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Līdz ar to šajā atbildē atbilstoši tiesību normu piemērošanas praksei VDI sniedzam tiesību normu skaidrojumu, balstoties uz iesniegumā aprakstītajiem apstākļiem.
Ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, darbinieka aizskarto tiesību vai ar likumu aizsargāto tiesību aizskāruma risinājums sākotnēji jācenšas rast uzņēmuma iekšienē.
Proti, ja darbinieks uzskata, ka pret viņu tiek īstenots kolēģu (arī tiešā vadītāja) mobings vai darba devēja bosings, darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību darba devējam (Darba likuma 94. pants), norādot uz apstākļiem, kas liecina par darbinieka tiesību aizskārumu, pieprasot pārtraukt aizskārumu (pārtraukt pret darbinieku vērstu mobingu (bosingu), atšķirīgu attieksmi, nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem).
Tieši darba devēja pienākums ir uzraudzīt darba vidi, novērtēt darba vides riskus (tajā skaitā psiholoģiskā un emocionālo darba vides faktoru, nosakot un novērtējot, vai darbā ir saspringta psiholoģiskā atmosfēra – nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības starp nodarbinātajiem, nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības ar darba devēju, mobings, bosings), paredzot darba aizsardzības pasākumus pastāvošo darba vides faktoru iedarbības novēšanai vai samazināšanai, nepieļaujot iespēju, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darbā var rasties kaitējums.
Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu par darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu iespējamiem pārkāpumiem.
Ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam, negaidot VDI pārbaudes rezultātus, savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu. Iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, darbiniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, ja zaudējums vai morālais kaitējums radīts darba devēja darbības vai bezdarbības rezultātā.
Darbiniekam, kurš piedzīvojis psiholoģisku teroru un tādēļ nevēlas vairs turpināt darba attiecības, var izmantot Darba likuma 100. panta piektajā daļā paredzēto darba līguma izbeigšanas instrumentu.
Situāciju, kad mobingu īstenojušās personas attieksme pret upuri padarījusi viņa atrašanos darbavietā par neciešamu, ir pamats kvalificēt kā svarīgu iemeslu Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē (skatīt Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 06.04.2017. spriedumu lietā Nr. SKC-308/2017). Dokumentā par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu svarīgi norādīt iemeslus, kāpēc darbinieks uzsaka darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu,” norāda Valsts darba inspekcijas konsultants.
Vai arī tev ir problēmas darbā? Vai esi nokļuvis saspīlētā situācijā? Varbūt tava darba alga ir negodīgi maza? Pastāsti man savu stāstu, rakstot uz [email protected], es centīšos tev palīdzēt!
