Kāpēc jāmaksā tiem, kurus vairs neievēl? Izrādās, ka bijušajiem pašvaldību vadītājiem tiek izmaksāti mūža pabalsti
0
Sociālajā tīklā “Threads” lasāma diskusija par mūža pabalstiem un kompensācijām bijušajiem pašvaldību vadītājiem un ministriem. Cilvēkiem interesē iemesls, kāpēc šādus pabalstus piešķir.
“Kāpēc bijušie ministri un mēri saņem kompensācijas un mūža pabalstus,” vaicāja kāda “Threads” lietotāja.
Kamēr kāds šo faktu nosauca par “mītu” vai “tukšu runāšanu”, citi atsaucās uz informāciju, ka šādus pabalstus šobrīd maksājot 26 pašvaldībās.
Ieraksta autore pauda neizpratni, kāpēc maksāt kādam, kurš vairs nav ievēlēts?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka bijušo pašvaldību priekšsēdētāju vai viņu vietnieku tiesības saņemt ikmēneša pabalstu ir noteiktas Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 15.¹ pantā.
VARAM pārstāvji skaidro pabalstu mērķi: “Pašvaldībai ir pienākums izdot obligāto administratīvo aktu par pabalsta piešķiršanu, ja tiek konstatēta personas atbilstība visiem pabalsta saņemšanas kritērijiem. Saskaņā ar minēto regulējumu šīs tiesības var izmantot tās personas, kas attiecīgajā amatā bijušas laika posmā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Minētā norma Pašvaldības domes deputāta statusa likumā iekļauta ar 2007. gada 27. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2007. gada 25. oktobrī. No grozījumu likumprojekta izskatīšanas dokumentiem Saeimā izriet, ka šāds regulējums likumā iekļauts saskaņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu.
Kā norādīts Valsts kontroles 2020. gadā publicētajā revīzijas ziņojumā “Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?”, “lai gan pabalsts ir ieviests no 25.10.2007., izdarot grozījumus likumā, ideja par pabalsta nepieciešamību nostiprināta jau 2004. gadā Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongresā,
uzsverot, ka ir nepieciešamas sociālās garantijas politiķiem atkārtotas neievēlēšanas gadījumā, ņemot vērā, ka pēc ievēlēšanas, pārejot darbā vēlētā algotā amatā, pašvaldību politiķi zaudē konkurētspēju savā iepriekšējā specialitātē.
Kongress aicināja valdību un Saeimu iestrādāt sociālās garantijas kā pastāvīgu normu likumā, attiecinot garantijas uz domju (padomju) priekšsēdētājiem, to vietniekiem un komiteju vadītājiem, kas pašvaldībā strādā algotu darbu, ņemot vērā algotā darbā nostrādāto termiņu un nosakot garantijas, akcentu veltīt pārkvalificēšanās procesa nodrošināšanai.””
Uz publiski izskanējušo informāciju, ka šādus pabalstus šobrīd maksā 26 pašvaldībās, apstiprinājumu negūstam. “Ministrijas rīcībā nav informācijas par to, kuras pašvaldības, cik personām un kādā apmērā iepriekš minēto pabalstu izmaksā,” pauda VARAM pārstāvji.
Likums paredz, ka ikmēneša pabalsta apmērs ir divas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja personai vienlaikus ir tiesības uz noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.
