Aizsardzības ministre: Pēc uguns pārtraukšanas Lietuva piedalīsies miera uzturēšanas misijā Ukrainā 0
Lietuva ir aprēķinājusi, cik daudz karavīru tā varētu nosūtīt miera uzturēšanas misijā uz Ukrainu, taču Krievijai vispirms ir jāpārtrauc uguns, Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene paziņoja laikā, kad Ukrainas sabiedrotie apspriež drošības garantijas.
“Runājot par karavīru skaitu, mēs to jau sen esam plānojuši un aprēķinājuši. Bez šaubām, ir nepieciešams parlamenta mandāts, un šajā gadījumā, ja tiek pieņemts galīgais lēmums virzīties uz priekšu, ir skaidrs, ka ir vajadzīgas demokrātiskas procedūras, arī vēršanās parlamentā,” viņa trešdien sacīja žurnālistiem.
Tomēr ministre uzsvēra, ka uguns Krievijas agresijas karā Ukrainā vēl nav pārtraukta, un “šie spēki fiziski šobrīd nevar atrasties Ukrainas teritorijā”.
Lietuvas aizsardzības ministre norādīja, ka pašlaik notiek intensīvi procesi un veidojas skaidrāka aina par iespējamo miera uzturēšanas misiju.
Kijivas sabiedrotie Eiropā cenšas izveidot miera uzturēšanas spēkus. Šo iniciatīvu ir atbalstījusi tā dēvētā Labas gribas koalīcija, kas apvieno vairāk nekā 30 valstu.
NATO 32 dalībvalstu militāro spēku komandieri trešdien virtuāli apspriež, kā varētu darboties miera uzturēšanas spēki Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņoja, ka Eiropas valstis ir “gatavas sūtīt cilvēkus uz vietas”, lai nodrošinātu jebkādu risinājumu. Viņš izslēdza ASV karaspēka nosūtīšanu, bet ierosināja, ka tā vietā varētu sniegt gaisa atbalstu kā daļu no drošības garantijām Ukrainai.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir apliecinājis Lietuvas gatavību nosūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu. Viņa padomnieks šonedēļ sacīja, ka Lietuva uz Ukrainu nosūtīs līdzīgu karavīru skaitu, kādu tā iepriekš nosūtīja NATO miera uzturēšanas misijā uz Afganistānu.
Lietuva agrāk miera uzturēšanas misijās Afganistānā sūtīja līdz pat vairākiem simtiem karavīru.
Tramps pagājušajā piektdienā Aļaskā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet sarunas noslēdzās bez paziņojuma par pamieru vai acīmredzama izrāviena, lai izbeigtu Maskavas vairāk nekā trīs gadus ilgušo atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Pēc šī samita un tam sekojošās Eiropas līderu un Ukrainas prezidenta vizītes Vašingtonā Šakaliene sacīja, ka viņa saskata “pirmo pozitīvo virzību” no ASV puses, jo ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka varētu kaut kādā veidā piedalīties miera uzturēšanā Ukrainā.
