Foto: Zane Bitere/LETA

Labdarības koncerts Ukrainas brīvībai 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30
Lasīt citas ziņas

9. maijā Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz atbalsta labdarības koncertu ukraiņu tautai “Slava Ukrainai!”. Koncerts top sadarbībā ar Latvijas Nacionālās operas fondu. Visi tā veidotāji un dalībnieki piedalīsies bez atlīdzības, ieņēmumus par biļetēm ar fonda “ziedot.lv” starpniecību novirzot Ukrainas atbal­stam.

Iegādājoties biļetes, skatītājus aicina vēl papildināt biļetes cenu ar paša izvēlētu ziedojuma summu. Koncertu veido muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, režisore Elita Bukovska un videomāksliniece Zane Zelmene. Latvijas Nacionālās operas orķestrim, korim un solistiem pievienosies arī solisti Liene Kinča, Inga Kalna, Sonora Vaice un Egils Siliņš. Horeogrāfe Aleksandra Astreina koncertam iestudē īpašu priekšnesumu, kurā dejos ukraiņu balerīnas Angelina Bosenko, Elina Bidna un Ivanna Sulima, kas šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā baletā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nīna satiksies ar Lekorbizjē. Piektdien, 29. aprīlī, Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos dramaturga un režisora Edgara Niklasona iestudējums “Nīna un Lekorbizjē”. Tas skatuves formātā turpinās sekot pandēmijas laikā radītā animācijas miniseriāla varoņu dzīvēm – mazajai meitenei Nīnai, viņas ģimenei un labākajam draugam – bruņurupucim Lekorbizjē, kurš kādā dienā negaidīti pazūd.

“Izrāde “Nīna un Lekorbizjē” ir formā spilgts un krāsains ceļojums maza bērna emociju pasaulē, kurā galvenā varone Nīna, meklēdama savu labāko draugu bruņurupuci Lekorbizjē, sastopas ar visu emociju gammu un kopā ar ģimeni iemācās, cik svarīgi ir piedzīvot ikkatru iekšējo sajūtu. Esmu no tiesas priecīgs, ka mūsdienu pasaulē runāt par mentālo veselību ir normāli,” saka režisors Edgars Niklasons. Izrādes radošajā komandā ir arī leļļu māksliniece Evita Bēta, kostīmu māksliniece un scenogrāfe Sintija Jēkabsone, komponists Staņislavs Kuļikovs, gaismu mākslinieks Uldis Andersons, kustību konsultante Alise Putniņa un aktieri Santa Didžus, Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Rūdolfs Apse, Lienīte Osipova, Irina Krasta un Elīna Bojarkina.

“Berlīnes filharmoniķi” un Garanča. 3. maijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” gaidāms līdz šim lielākais notikums tās pastāvēšanas vēsturē – pasaulslavenais Berlīnes Filharmonijas orķestris kopā ar izcilo diriģentu Kirilu Petrenko pirmo reizi klausītājiem Latvijā piedāvās vērienīgo “Eiropas koncertu”, kas vēstīs par Eiropas kultūras vienojošo garu, mieru un solidaritāti.

Šajā koncertā orķestris uzstāsies kopā ar vienu no spožākajām pasaules opermūzikas zvaigznēm – Elīnu Garanču. Speciāli Liepājai sastādīta īpaša koncertprogramma, kurā iekļauto opusu autori runā par brīvību un pašnoteikšanos. Skanēs Latvijas kvēla patriota Pētera Vaska, ukraiņu dzīvās leģendas Valentīna Silvestrova un somu nacionālās neatkarības simbola Žana Sibēliusa emocionāli intensīvie skaņdarbi.

Programmā iekļauts arī čehu ģēnija Leoša Janāčeka simfoniskais stāsts par varonīgo kazaku atamanu Tarasu Buļbu un itāliešu intelektuāļa Lučāno Berio darināts vitāls un krāsains pasaules tautasdziesmu cikls, kurā soliste būs starptautiski pieprasītā Latvijas dziedātāja Elīna Garanča.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Televīzijā (LTV) 1. maijā plkst. 13.30 pārraidīs šo ievērojamo koncertu. Tā moderatori būs vācu televīzijas personība Petra Gūte un latviešu komponists, muzikologs un LTV “Kultūras ziņu” vadītājs Edgars Raginskis.

Daigas Grantiņas mākslas vēstījums. 7. maijā mākslas muzejā “Rīgas birža” durvis vērs Daigas Grantiņas personālizstāde “Lauka telpa”, kas ir līdz šim lielākā starptautiski atzītās latviešu mākslinieces darbu skate Latvijā. Īpaši Rīgai viņa ir apkopojusi savā praksē izkopto skulpturālo leksiku un tai radnieciskos elementus, prezentējot vietai piesaistītus pārradītus un jaunradītus darbus.

Mākslas zinātniece Zane Onckule teic, ka “Lauka telpa” piesaka virzību uz vairāk simbolisku autores daiļrades lasījumu, nomainot akcentus no procesā bal­stīta radošā darba uz tādu, kas sakņojas prāta fiksējumos jeb “redzēšanā”. Šajā ekspozīcijā mākslinieces iztēles vīzijas izkārtojušās iedomātā diagonālā līnijā, kas apņem visu plašās telpas perimetru.