“Labi nerunāsim vairs par to,” Zane Daudziņa publicē vēstuli, ko savulaik sūtījusi mammas brālim Andrejam, kurš atradās lēģerī 8
Aktrise Zane Daudziņa sociālajos tīklos dalījusies ar personisku un vēsturiski ļoti spēcīgu liecību. Viņa publicējusi vēstules attēlu, ko savulaik rakstījusi savas mammas brālim Andrejam, kurš padomju laikā četrus gadus pavadīja stingrā apcietinājuma lēģerī.
Ierakstā aktrise īsi paskaidro, ka Andrejs ir cilvēks, kurš padomju okupācijas gados uzvilka sarkanbaltsarkano karogu Skrīveru tornī, par ko vēlāk viņam nācās izciest apcietinājumu.
Publicētajā attēlā redzama rūpīgi ar roku rakstīta vēstule uz rūtiņu papīra, kas sākas ar uzrunu “Labrīt Andri”.
Vēstulē jūtama gan bērnišķīga atklātība, gan piesardzība, kas raksturīga tā laika sarakstei. Zane raksta par ikdienišķām lietām, mācībām skolā, ilgošanos pēc radinieka un pat uzdod mīklu. Lūk, ko Zane tajā laikā rakstīja Andrejam:
“Šorīt, kad sāku rakstīt tev vēstuli, pulkstenis rādīja tieši bez 8 minūtēm 9. Labi nerunāsim vairs par to. Otrajā ceturksnī uz liecības bija viens četrinieks pārējie piecinieki un trešajā ceturksnī biju teicamniece. Kā tev iet Kučinā? Es ļoti ilgojos pēc tevis. Es uzdošu tev mīklas. Uz vietas stāv un šņāc. Ziemā dzīvo plika, vasarā svārkus šuj. Tu sūtīji vēstuli 16. februārī un es to saņēmu 23. martā.”
Šie teikumi spilgti atklāj, cik lēna bija saziņa ar ieslodzītajiem – vēstule ceļā pavadīja vairāk nekā mēnesi.
Publicētais ieraksts sociālajos tīklos piesaistījis arī sabiedrības uzmanību. Komentētāji norāda, ka šis bez šaubām ir šedevrs.
Kāds cits norāda, ka, lai arī vienlaikus ir gan skumji, gan priecīgi, protams, rodas ziņkāre un interese par to, ko mammas brālis atbildēja.
Vēl kāda sieviete atceras, ka bija tādi laiki, kad vēstules ceļoja mēnešiem, pazuda un tika cenzētas, bija jānumurē: “Atceros saraksti ar pusbrāli PSRS armijā Kazahijā (tad bija Kazahija, nevis Hazahstāna). Nekas nav saglabājies, nezinu, kur mamma lika manas sarakstes ar Alvilu armijā, pusbrāli, ar draudzeni Rīgā un Rietumvācijā, Brēmenē.”
