Ārstē lāzers 0
Diabētisko retinopātiju noteiktā slimības fāzē ārstē ar lāzerkoagulāciju, piededzinot tīklenes zonas, kurās ir radies skābekļa trūkums. Tādējādi asins piegāde uzlabojas arī pārējai tīklenei.
Pēc procedūras uz laiku var pasliktināties redze, jo tā acīm sagādā lielu stresu. Ārste norāda, ka šī nav procedūra redzes uzlabošanai, bet gan asinsrites nostiprināšanai tīklenes centrālajā daļā.
Tālu progresējošas diabētiskās retinopātijas ārstēšanai izmanto arī injekcijas, ievadot acīs zāles, kas neļauj augt jauniem, trausliem asinsvadiem. Tās var mazināt mākulas tūsku, taču nepalīdz radikāli atjaunot redzi.
Viena no diabēta komplikācijām ir arī katarakta. “Ja pēc 50 gadu vecuma katarakta strauji progresē, vajag pārbaudīt cukura līmeni asinīs,” iesaka L. Volksone.
Veidojoties jauniem asinsvadiem un lielam asinsizplūdumam stiklveida ķermenī, redze gandrīz pazūd, bet vidēji 1 – 3 mēnešu laikā, tam uzsūcoties, parasti atjaunojas. Taču, kamēr tas notiek, tiek bloķēta acs iekšējās drenāžas sistēma, un, paaugstinoties acu spiedienam, var pievienoties glaukoma.
“Agrīna diabētiskās retinopātijas noteikšana un ārstēšana samazina akluma risku par 90%. Endokrinologs sūta diabēta slimnieku pie acu ārsta, lai laikus atklātu asinsvadu izmaiņas, sekotu diabētiskās retinopātijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā veiktu lāzerkoagulāciju, kā arī lai novērtētu, vai diabēts tiek pietiekami labi kompensēts,” norāda L. Volksone.
Ārste aicina “nenorakstīt” redzes problēmas uz vecumu, pārslodzi vai nogurumu. Ja diabēta slimniekam ir laba redze, viņš nevar paļauties, ka nav sākusies diabētiskā retinopātija, jo pats asinsizplūdumus tīklenes perifērijā var nemanīt.
