„Laikmetīgā brīnumā sakārtota pasaule”. Daces Voitkevičas recenzija par izstādi „Wunderkammer” Fotogrāfijas muzejā 0
Dace Voitkeviča, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Rodoties jaunām iespējām ceļot, cilvēki pirms vairākiem gadsimtiem aizrāvās ar neparastu un eksotisku lietu kolekcionēšanu, izkārtojot retumu krājumus īpašās telpās – brīnumu kabinetos. Kolekcijas tika rādītas laikabiedriem, lai izklaidētu, pārsteigtu, stāstītu neparastus stāstus un savā ziņā apliecinātu izpratni par pasauli kā neatklātu brīnumu pilnu vietu.
Laikmetīgās mākslas neparasto lietu kabinets izstādes “Wunderkammer” veidolā šovasar ir atvērts Latvijas Foto-grāfijas muzejā. Kuratores Šeldas Puķītes izvēlētā nosaukuma vācu valodas versija rada asociācijas arī ar foto kameru, kas sasaucas gan ar izstādes vietu, gan tās ietvaru – Rīgas Fotogrāfijas biennāli.
Instalācijas muzeja telpās
Latvijas Fotogrāfijas muzejs atrodas vairākus gadsimtus senā ēkā, kas lieliski atbilst izstādes idejai. Kuratore Šelda Puķīte radoši izmanto telpu, kurā sadzīvo vairāku laikmetu liecības, un izstāde ietiecas kāpnēs, garderobē un pat tualetēs.
Vairāki darbi tik dabiski saplūst ar vidi, ka pirmajā brīdī liekas piederoši muzejam, nevis izstādei. Piemēram, igauņu mākslinieces Flo Kasearu “Mirušo augu kolekcijas” daļa slēpjas kāpnēs, Latvijas autora Rvīna Vardes putnu attēli “Vītītis” rada komisku efektu blakus kabinetam nr. 31 ar uzrakstu “Zinātniskie līdzstrādnieki”.
Mākslas darbu reprodukcijas no igauņu mākslinieka Jānusa Samma kolekcijas “Tualetes plakāti” sasaucas ar tumši brūno flīžu ritmu labierīcībās. Kādreizējie brīnumu kabineti vēlāk kļuva par priekštečiem mūsdienu muzejiem, taču atšķirībā no muzejiem tajos eksponāti atradās vienuviet, veidojot negaidītas sakritības.
Savienot deviņu autoru darbus samērā nelielās telpās ir izaicinājums, kas tādā veidā ir veiksmīgi atrisināts. Kā simboliska atsauce uz senām privātām kolekcijām ir ar roku rakstīti nosaukumi, kas atgādina etiķetes. Izstāde iekļaujas idejiskā rāmī, ko iezīmē Flo Kasearu dzīva mākslinieka Muzeja mājas daļējs pārnesums no Tallinas un Rīgu. Veidojas muzejs muzejā, kurā visa ēka kļūst par brīnumu kabineta instalāciju.
Kolekcionēšana kā radoša metode
“Wunderkammer” ir viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumiem un iekļaujas tās šā gada tēmu lokā “Realitātes arheoloģija”. Rīgas Fotogrāfijas biennāles fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju, lietojot fotogrāfiju kā apvienojošu jēdzienu dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm.
Regulāri sekojot biennāles notikumiem, nav pārsteigums, ka paralēli fotogrāfijām redzami video darbi, performances, skulptūras un instalācijas. Pat ja izstādē ir fotogrāfijas tradicionālā izpratnē, vēstījums meklējams ārpus to rāmjiem.
Deviņu autoru darbus vieno spēja pārsteigt, atklāt neparasto un kolekcionēšana kā māksliniecisks līdzeklis. Spāņu mākslinieks Andress Galeano krāj atrastas un lietoto mantu tirgos nopirktas anonīmu autoru fotogrāfijas, no kurām veido jaunus darbus sērijā “Nezināmie fotogrāfi”.
Kārtojot fotogrāfijas pēc tēmām, izrādās, ka vieno ļoti daudzus cilvēkus vienu mirklis, kurā tiek nospiests foto aparāta slēdzis, piemēram, ieraugot varavīksni. Visdažādākajās vietās un laikos uzņemtās varavīksnes autors savienojis elipsē kā brīnuma iespējas iemiesojumā.
Diāna Tamane no Latvijas, kuras vārds, starp citu, ierakstīts Igaunijas laikmetīgās foto-grāfijas vēsturē, sērijā “Ģimenes albums II” krāj pieskārienus. Izkadrēti no attēliem, tie stāsta savus stāstus par attiecībām, kopā būšanu, atbalstu, sirsnību, ilgām pēc drošības.
Pirmajā mirklī grūti saprast, ko kolekcionē somu māksliniece Īu Susiraja, kas izmanto sevi kā tēlu, lai fotogrāfijās un video performancēs paradoksāli, provokatīvi un vizuāli krāšņi apspēlētu pieņēmumus par sievieti, attiecībām un dažādām norisēm. Iespējams, tie ir dažādi dvēseles stāvokļi.
Rotaļīga aizrautība
Visai izstādei cauri vijas Flo Kasearu darbi no Muzeja mājas Tallinā. Kāpnēs apmeklētājus sagaida mājas suvenīru stends, abās izstāžu zālēs mākslinieces bistes “Piemineklis dzīvam māksliniekam”, nokaltušie augi kā atgādinājums par nāvi, kas bija aktuāls arī senajos retumu kabinetos, kuros bieži eksponētas mirušu cilvēku un dzīvnieku daļas.
Video ar liriski komisku apsarga ikdienu “Apgaismojums laikā” un “Aizsardzība” aicina visu notiekošo muzeja telpās ieraudzīt kā spontānu performanci. Ir iespēja noskatīties video ekskursiju Flo Kasearu Muzeja mājā ar pašu autori gides lomā un izpētīt viņas darbu katalogu.
Rotaļīgu gaisotni rada darbu izkārtojums, piemēram, Rvīna Vardes darbi visnegaidītākajās vietās, Diānas Tamanes fotogrāfiju rāmju kārtojums kādreiz populāras “Tetris” spēles formās.
Izstāde iepazīstina ar citu zemju māksliniekiem, tāpat kā agrāk brīnumu istabas iepazīstināja ar eksotisku zemju noslēpumiem. Autori pārstāv piecas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Spāniju un Somiju.
Seno brīnumu istabas mērķis nebija sakārtot pasauli, bet pārsteigt, pastāstīt stāstu, atsvaidzināt redzējumu. “Wuderkammer” vienā telpā satikušies dažādi laiki, mākslas veidi, metodes, tehnikas, autori un valstis, ļaujot skatītājam ieraudzīt jaunas sakarības, kas veidojas mūsdienu pasaulē.
Kuratore Šelda Puķīte radoši izmanto telpu, kurā sadzīvo vairāku laikmetu liecības. Izstāde ietiecas kāpnēs, garderobē un pat tualetēs. Vairāki darbi tik dabiski saplūst ar vidi, ka pirmajā brīdī liekas piederoši muzejam, nevis izstādei.
Pat ja izstādē ir fotogrāfijas tradicionālā izpratnē, vēstījums meklējams ārpus to rāmjiem. Deviņu autoru darbus vieno spēja pārsteigt, atklāt neparasto un kolekcionēšana kā māksliniecisks līdzeklis.
