Latvijā
Sabiedrība

Laikraksts: 1990.gadā sadedzināti divi autofurgoni ar VDK dokumentiem16

Foto – Evija Trifanova/LETA

Kādā Rīgas betonu izstrādājumu cehā 1990.gadā sadedzināti divi autofurgoni ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, atsaucoties uz “tā laika notikumu aculiecinieku”, “pārbaudītu un uzticamu informācijas sniedzēju”, raksta laikraksts “Neatkarīgā”.

“”Neatkarīgās” avots” esot strādājis kādas lielpilsētas rajona betona izstrādājumu cehā par darba aizsardzības inženieri un sēdējis vienā kabinetā ar rūpnīcas Civilās aizsardzības štāba priekšnieku, kurš esot bijis “VDK acis un ausis”.

“Vienā 1990.gada pavasara rītā viņš man stāstīja, ka iepriekšējā dienā palūgts pavadīt pārstāvi no Rīgas, kuru interesējusi mūsu betona ceha katlumāja,” stāstījis avots un skaidrojis, ka katlumāja specdienestu esot interesējusi, jo tajā esot darbināti divi vertikāli ar oglēm kurināmi katli, kas bijuši aprīkoti ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmām – cikloniem, kas esot piemēroti arī degošu papīra pelnu uztveršanai.

Atbraukusī VDK persona esot pieprasījusi, lai naktī betona cehā neviens netiktu nodarbināts, un viņi paši kurināšot un katlus izmantošot savām vajadzībām. “Krēslai iestājoties, atbraukušas divas slēgtās automašīnas (bertas). Dedzināšana notikusi visu nakti. Viņi ar pārstāvi pastaigājušies katlumājas apkārtnē.” Kas ticis dedzināts, runīgais kolēģis tomēr neesot atklājis, bet pašlaik viņš jau esot miris.

Tobrīd dokumentu dedzināšana rūpnīcas cilvēkiem nekādas aizdomas neesot radījusi. “Tikai šodien mēs varam izvērtēt, kas toreiz tika dedzināts. Tie bija super slepeni dokumenti. Parastos papīrus ar slepeno atzīmi samala Līgatnes papīra fabrikas papīra maļamajās dzirnavās,” stāstījis avots.

Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte stāstījis, ka pašā VDK ēkas pagrabā bijušas tikai divas “buržuikas” jeb taupības krāsniņas un tur lielus papīru daudzumus pilnīgi noteikti nevarēja iznīcināt, lai arī šāda nepieciešamība esot bijusi, piemēram, vajāšana par politisko pārliecību tika aizliegta, attiecīgi daudz uzraudzības lietu bija jāizbeidz. Dokumentu iznīcināšana esot notikusi arī 1989.gadā un vēl pirms tam.

Latvijā vairākus gadus tiek diskutēts, vai un kā publiskot tā dēvētos “čekas maisus”. Pašlaik teorētiski politiķi ir nolēmuši tos publiskot, taču gaida vēstures ekspertu vērtējumus, kā to darīt, savukārt vēsturnieku komisijas darbs ir ieslīdzis strīdos.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Pusaudzis nozog mašīnu, lai aizvestu mājās mīļoto, vēlāk par 150 eiro pārdod draugam
11 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Grāmatrūpniecības darbinieku streiks. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 6. jūlijā
13 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Pētnieks: Ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu skaits varētu būt aptuveni pusmiljons cilvēku
Intervija 14 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Skaļi minējumi, kāpēc rudenī daudzi pametīs Latviju
4 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Tramps turpina šķelt ASV jeb svētki skarbo runu ēnā
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veste varēja izglābt dzīvību. Kā atpūtnieku laivu brauciens pārvērtās ļaunākajā murgā
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Sēdvietu plānošana šobrīd atgādina “kuģu šaušanu”! Saruna ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Lūdz laiku, lai spētu izvērtēt “Marsa parka” atbilstību Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam
8 stundas