Lamatas vai investīcijas? Latviešu žurnālisti uzzina vietējo viedokli par ASV un Ukrainas vienošanos 0
Pēc mēnešiem ilgas un smagas diplomātiskas cīņas, šopavasar Ukraina noslēgusi vienošanos ar ASV par kopīgu Ukrainas dabas resursu apsaimniekošanu. Latvijas Radio skaidro, kā šo vienošanos vērtē Ukrainas iedzīvotāji un derīgo izrakteņu ieguvē iesaistītie uzņēmēji.
“Šobrīd mēs atrodamies Zavaļivskas grafīta ieguves karjerā,” sveicot Latvijas Radio stāsta uzņēmuma “Zavaļivskas grafīts” direktors Ihors Semko. “Tāda vieta ir tikai viena Ukrainā un tā ir arī unikāla Eiropā, jo vienā karjerā atrodas trīs derīgie izrakteņi.”
Grafīta ieguves karjers atrodas plašā grēdu ieskautā teritorijā, Ukrainas vidienē. Grafīta ieguve šeit sākās padomju laikos un ilgst jau vairāk nekā 90 gadus.
“Šeit ir palikušas aptuveni 7 miljoni un 420 tonnas grafīta rūdas. Tas uzņēmumam nozīmē aptuveni 10 līdz 12 gadus ilgu darbu,” skaidro Semko.
Lai arī grafīts pasaulē kļuvis par pieprasītu izejmateriālu, šim biznesam nesokas kā gribētos.
Kavējas ieguves procesa modernizācija un firmas īpašnieki – Austrālijas uzņēmēji – kara laikā baidās investēt ukraiņu uzņēmumā. Turklāt, lai izdzīvotu, nepārtraukti nākas risināt arī ar karu saistītus saimnieciskus izaicinājumus.
“Mūsu uzņēmums ir liels enerģijas patērētājs. Kad Ukraina paliek bez elektrības, mēs nevaram strādāt. Ja palaižam ražotni, mums ir nepieciešams nepārtraukts darbs. Ir problēmas arī ar cilvēkiem, jo agrāk uzņēmums varēja savus darbiniekus norezervēt, bet tagad tas mainījies,” turpina uzņēmējs. “Ja līdz pilnapmēra kara sākumam mums bija 250 strādājošie, tad tagad ir 90, bet – uzņēmums tomēr strādā! Lai arī nav tādos apjomos, kā agrāk, bet mēs turpinam ražot grafītu.”
Semko pārstāvēto uzņēmumu tiešā veidā neskar maija sākumā noslēgtā ASV un Ukrainas vienošanās par derīgajiem izrakteņiem.
Tā attieksies uz nozares jaunajiem uzņēmējiem, kas uzsāks līdz šim neapgūto Ukrainas dabas bagātību apsaimniekošanu.
Tomēr kā nozares pārstāvis, Semko ar cerībām raugās uz šo starpvalstu sadarbību.
“Manuprāt, tas nav slikts risinājums, jo Ukrainas zemes dzīles ir bagātas ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem. Viss atrodas zem zemes. Tādu uzņēmumu, kur jau ir ierīkoti karjeri, ir maz. Ja jau tās dabas bagātības tur tik daudzus gadus ir gulējušas un neviens nav nodarbojies ar to ieguvi, kāpēc gan ne. Tāpat mūsu cilvēki tur strādās un šajās dienās tas var nākt par labu Ukrainas ekonomikai, jo paši saprotat – notiek karš un visa nauda aiziet tālu prom.”
Semko tic, ka pie varas esošie būs parūpējušies par vienošanās ekonomisko izdevīgumu Ukrainai.
Jautājums par starpvalstu vienošanās izdevīgumu Ukrainai aktualizējās šopavasar, kad sākās Ukrainas un ASV sarunas. Sākotnējais vienošanas variants, ko ASV piedāvāja Ukrainai, medijos tika raksturots kā ļoti neizdevīgs. Pēcāk ukraiņiem nosacījumus izdevās labot.
Vienošanās paredz, ka abas valstis kopīgi veido Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu,
kas akumulēs ienākumus no jaunapgūtajām Ukrainas dabas bagātībām, toskait daudziem pasaulē retiem un vērtīgiem resursiem, tostarp naftas un gāzes.
ASV fondā ieguldīs vai nu naudu vai tajā tiks pārrēķināts militārais atbalsts, ko ASV turpmāk sniegs Ukrainai. Savukārt Ukraina fondam pārskaitīs 50% no tiem ienākumiem, kas valsts makā ienāk no jauno licenšu izsniegšanas uzņēmējiem, kas apsaimnieko dabas resursu ieguves vietas.
“Tas ir jauns modelis sadarbībai ar mūsu stratēģisko partneri. Tieši šādā veidā ASV redz sadarbību ar saviem partneriem – drošības jautājumiem jāiet roku rokā ar ekonomiku,” skaidroja Ukrainas vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. “Un tieši tā ir veidota mūsu vienošanās par ekonomisko sadarbību ar Ameriku – lai būtu visas iespējas sadarboties drošības jomā.”
Vienošanās paredz, ka abām pusēm būs vienādas tiesības jaunajā fondā.
“Dokumenta sagatavošanā ir ņemti vērā Ukrainas konstitūcijā noteiktie principi,” turpināja Sviridenko. “Dabas bagātību īpašumtiesības un kontrole pār tiem paliek Ukrainas pārziņā. Nacionālās īpašumtiesības ir aizsargātas. Investīciju projektus iesniegs Ukraina un tas ļaus realizēt mūsu ekonomiskās prioritātes.
Vienošanos parlamentā slavēja valdošās “Tautas kalps” frakcijas deputāti un viņu sadarbības partneri, prognozējot desmitiem tūkstošus jaunas darba vietas. To atbalstīja arī opozīcija.
“Šī vienošanās atbilst Ukrainas nacionālajām interesēm. Mēs saglabājam suverenās tiesības rīkoties ar mūsu nacionālajiem dabas resursiem, veidojam vienlīdzīgu partnerību ar ASV šī projekta īstenošanā,” sacīja frakcijas “Tēvzeme” politiķe, ekspremjere Jūlija Timošenko. “Mēs liekam pamatu ļoti spēcīgai sadarbībai ar valsti, kas kopš pirmajām Ukrainas neatkarības dienām ir bijusi mūsu stratēģiskais partneris.”
Savukārt bijušais valsts prezidents Petro Porošenko kritizēja pie varas esošos par diletantisku darbu nosacījumu izstrādē, taču pašu sadarbību ar ASV dēvēja kā svarīgu:
“Kur šajā līgumā ir vārdi par drošību, ko vaicā tauta? Kad tiks apturēts karš? Kad būs miers vai vismaz pamiers? Gribu atgādināt, ka pēdējo pusgadu es un [partija] Eiropas Solidaritāte visu laiku esam runājuši par stratēģiski svarīgu sadarbību ar ASV, bez kuras nebūs ne uzvaras, ne miera!”
Prezidenta Volodimira Zelenska komanda sākotnēji bija izvirzījusi prasību ASV, ka vienošanās par Ukrainas dabas bagātībām iespējama tikai tad, ja ASV sniedz drošības garantijas Ukrainai.
Taču pēcāk ukraiņiem tomēr šajā jautājumā nācās piekāpties – drošības garantijas Ukrainai šī vienošanās nesniedz. Vienlaikus, ukraiņi cer, ka pēc vienošanās noslēgšanas ASV varētu būt vairāk ieinteresēta aizsargāt Ukrainu, nekā iepriekš, jo šobrīd iesaistītas arī lielvaras ekonomiskās intereses.
Līdzīgi domā arī Zavaļivskas uzņēmēji.
“Simts kilometru attālumā no mums ir litija atradnes, bet virspusē tur šobrīd ir vienkārši stepe. Tur ir nepieciešama milzīgi tehniskie ieguldījumi un cilvēkresursi, lai to visu apgūtu,” norādīja “Zavaļivskas grafīts” direktors Ihors Semko. “Piemēram, mūsu karjera platība ir 120 hektāri. Saprotiet, 120 hektāri! Un tur to visu apgūt, attīstīt, izvest – tas prasīs ne vienu gadu vien. Un tas būs kolosāls finansiāls ieguldījums.”
Pēc smaga sarunu procesa šopavasar Ukraina un ASV noslēdza vienošanos par ASV piekļuvi Ukrainas dabas bagātībām. Kā šo vienošanos vērtē UA iedzīvotāji un derīgo izrakteņu ieguvē iesaistītie uzņēmēji? Lasiet, klausieties šeit: https://t.co/XVEb7IOepg pic.twitter.com/qY46FNnvzb
— Indra Sprance (@indrasprance) June 21, 2025
