“Lasīju un raudāju!” Uzņēmējs iepazinies ar valsts attīstības vīziju līdz 2050. gadam un vairākiem punktiem pat nespēj noticēt 19
Uzņēmējs Didzis Dejus soctīklā “X” dalījies pārdomās par pētījumu “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: vērtības, aksiomas un sabiedrības gaidas”, kas izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums.”
Vairāki pukti viņu dara bažīgu. Uzņēmējs norāda, ka izskatās, ka Latvijas Universitāte rektora un profesora Gundara Bērziņa vadībā pie tā visa ir rūpīgi strādājusi, esot notikušas daudzas diskusijas, pērnā gada novembrī tas viss prezentēts, bet viņam, to visu lasot, bijusi pavisam nelāga sajūta: “Lasīju un raudāju.”
“Ja šis ir “attīstības” pētījums, tad iesaku visiem pirkt vienvirziena biļetes ar “airBaltic” prom no Latvijas,” norāda Didzis Dejus.
Viņš arī apkopojis vairākus punktus, kas īpaši satraukuši: “Dažas references:
1) vārdi ‘jaunuzņēmumi’ jeb ‘startup’ nav minēti pat 1 reizi. Igaunijā startup ekonomikas jau veido 4,3% no IKP;
2) 4.4. sadaļa, 71.lapā paredz, ka “Latvijai jābūt līderei inovāciju reitingos”. Nevis jābūt valstij, kur tiek radīti vērtīgi produkti, bet jābūt reitingos. Mērķa sasniegšanai es piedāvāju definēt dažus jaunus reitingus, piemēram, “bezjēdzīgu pētījumu skaits par inovācijām”;
3) 90.lapā – “2070.gadā Latvijā dzīvos 1,3 miljoni iedzīvotāju”. 40.lapā ir izcils grafiks – Latvijai iestājoties ES, Latvijā dzīvoja 2,4 milj. iedzīvotāju, tagad, 21 gadu vēlāk, – nepilni 1,9 milj., bet nākamo 45 gadu laikā vēl plānojam zaudēt 0,5 milj. iedzīvotājus. Šajā ziņojumā nevienā vārdā nav pieminēts mērķis palielināt iedzīvotāju skaitu Latvijā;
4) tāpēc … jāturpina celt nodokļus.”
Uzņēmējs rosina tiem, kas netic, izlasīt pašiem šo pētījumu, kuru patiesībā gan vajagot “izmest gružkastē”.
Izlasīju pētījumu “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: vērtības, aksiomas un sabiedrības gaidas” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums." https://t.co/w5KnT0QISf. @universitatelv kārtīgi strādājusi rektora un profesora @gundars_berzins… pic.twitter.com/TsjqcPJxQ1
— Didzis Dejus (@didzisdejus) December 27, 2025
Arī komentētājiem ir ko teikt. Turpinājumā daži no tiem.
Gatis brīnās: “Ugunsgrēka laikā tu max domā par vai “apdrošināšanas polise šo segs”? Respektīvi, apbrīnoju cilvēkus, kam piemīt entuziasms lasīt tukšus papīrus.”
Kāds cits komentētājs norāda uz elementāro: “2 pilieni medus darvas mucā – 2. punkts ir izpildāms elementāri, reitingu var nopirkt (kā ar to Rīgas Ziemassvētku tirdziņu), otrs piliens ir vēl labāks – rādās, ka Krievijas iebrukuma nebūs.”
Vēl kāds iestarpina par mākslīgā intelekta nozīmi: “No savas puses piebildīšu – viņi tajā dokumentā daudz runā par MI pielietošanu, bet pilnībā izslēdz, ka Latvija varētu darboties MI vai citu produktivitātes iespējotāju, piem., robotu, radīšanā. Lai gan tagad, kad ir redzami pašreizējā MI trūkumi, MI pabeigšana ir MILZĪGA iespēja.”
Ivo raugās pēc būtības: “Kad nav skaidra politiskā pasūtījuma, politiķi strādā bez mērķiem, Saeima – bez ietekmes analīzes, bet valsts pārvalde orientējas uz procesu, nevis rezultātu. Tā veidojas pazīstamais politiskais cikls: nav riska – nav rīcības – nav izmaiņu. 2050. gada stratēģijai nav jābūt par indikatoriem – tai jābūt par valsts spējām, kas izdzīvo pāri politiskajiem cikliem: noturība, koordinācija, inovācijas un mācīšanās spēja, uzticēšanās, talanti piesaiste un noturēšana. Bez tām stratēģija paliks tikai papīra dokuments.”
Portāls LSM.LV 2025. gada novembrī atskatījās uz konferencē runāto par šo pētījumu. Viņi ziņoja, ka Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši Latvijas attīstības vīziju līdz pat 2050. gadam. Lai Latvija būtu veiksmīga valsts, jāvienojas par stratēģisko attīstību deviņos dažādos virzienos. Šie virzieni ir cilvēkkapitāls un demogrāfija, tehnoloģijas, drošība un citi, pauda LU rektors Gundars Bērziņš.
“Mums jābūt skaidram, kādu mēs gribam redzēt tieši sabiedrību, cilvēkus. Cilvēks faktiski ir centrā. Kāds? Izglītots? Kāda ir veselība, izglītība, arī demogrāfija? Kā mēs redzam šo? Kā mēs redzam latviešu valodu un latviešu kultūras attīstību? Un trešais bija tas svarīgākais, kur mēs nepārtraukti nonākam pretrunās, – jautājums par to, cik ekonomiski spēcīgi mēs vēlamies būt. Un kā pamatu pamats tam visam ir drošība,” viņš teica.
Jāspēj sabalansēt ekonomisko un cilvēkkapitāla attīstību, uzsvēra Bērziņš.
“Mūsu gadījumā ir jāsabalansē šīs trīs lietas: drošība, ekonomiskā attīstība un cilvēka attīstība tādā vienotā sistēmā. Tas ir tas uzdevums, kāpēc ir tik sarežģīti veidot ilgtermiņa stratēģiju.”
