Publicitātes foto

Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēmis līdz šim lielāko keramikas kolekcijas dāvinājumu 0

Latgales Kultūrvēstures muzejā pabeigts darbs pie mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta māsas dēla Mārtiņa Kroņa dāvinātās Pujātu dzimtas keramikas kolekcijas pieņemšanas muzeja krājumā, to papildinot precīzi ar 351 keramikas vecmeistaru un mūsdienu šī amata pratēju darbiem, LA.lv informēja muzeja krājuma nodaļas speciāliste Evita Kozule.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Lasīt citas ziņas

Tas ir līdz šim lielākais šāda veida dāvinājums vienkopus.

Mākslas zinātniekam Jānim Pujātam savulaik bijusi nozīmīga loma Latgales keramikas attīstībā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņš ir bijis tas, kas mudinājis meistarus darboties un piedalīties izstādēs, atklājis arī pa kādam jaunam talantam.

Vēl aizvien ik gadu Rēzeknes novadā un Latgales Kultūrvēstures muzejā notiek viņa iedibinātās “Latgales keramikas dienas”, kur liela nozīme ir arī teorētiskajiem lasījumiem par tautas lietišķās mākslas jautājumiem.

“Jāteic, ka kolekcijā blakus jau zināmiem un veikuma ziņā plaši pārstāvētiem meistariem

ir daudz arī tādu autoru, kuru darbi līdz šim Latgales Kultūrvēstures muzejā ir bijuši nelielā skaitā vai to nav bijis nemaz,

kā piemēram, Staņislavs Kaļva, Apolinārijs Dieglis, Polikarps un Antons Riuči, Arnis Preiss, Onufrijs Kondrovs, Antons Ivanovskis, Donats Kasparāns, Antons Peipāns u.n citi,” pauda Kozule.

Vērojama arī formu dažādība, sākot no sīkplastikas figūrām un svilpauniekiem, līdz apjomīgākiem daudzžuburu svečturiem un dekoratīviem sienas šķīvjiem.

“Katrs priekšmets ataino tā darinātāja un konkrētā laika posma raksturīgākās iezīmes. Tas var būt savdabīgs pats trauka būvķermenis, plastiskais veidojums, specifisks grafiskais rotājums, glazūras aplējums vai kas cits, kas to atšķir no pārējiem,” norādīja E. Kozule.

Nu visi priekšmeti ir daļa no Nacionālā muzeju krājuma. Tie tikuši attīrīti, dokumentēti, fiksēti fotoattēlos un izvietoti plauktos muzeja krājuma glabātavā.

Piesaistot nepieciešamo finansējumu, dažiem darbiem nākotnē iecerēts veikt restaurāciju.

Tiek domāts arī par patstāvīgās Latgales keramikas ekspozīcijas “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” atjaunošanu ar jaunieguvumiem.

Darbs pie kolekcijas izpētes vēl turpināsies, precizējot nezināmos autorus, datējumu un citas detaļas.

Latgales Kultūrvēstures muzeja Latgales keramikas kolekciju šobrīd veido 2761 vienības, pārstāvot apmēram 130 autoru darbus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.