Latvijā 68% iedzīvotāju ir gatavi uzkrāt vecumdienām. Cik daudz viņi spētu atlikt ik mēnesi? 40
Latvijā 68% iedzīvotāju ir gatavi regulāri uzkrāt vecumdienām, pavēstīja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem, kurā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par finansiālās stabilitātes nodrošināšanu vecumdienās.
Runājot par naudas summu, kuru būtu iespējams ik mēnesi noguldīt nākotnei, iedzīvotāji visbiežāk (30%) ir minējuši 10 līdz 50 eiro, taču līdzīgs aptaujāto īpatsvars būtu gatavi nākotnei atlicināt no 50 līdz 200 eiro mēnesī, bet 20% respondentu sacījuši, ka šobrīd atlicināt naudu nākotnei nevar.
Starp populārākajiem ieguldījumu veidiem, kas nodrošinātu papildu kapitālu vecumdienām, pēc aptaujas datiem, izteikts līderis ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā – 25% aptaujāto šis ieguldījums ir kā pirmā izvēle, bet 22% cilvēku tā ir otrā izvēle.
Populārs ir arī ieguldījums izglītībā vai hobijā, kas ļautu strādāt ilgāk, tostarp vecumdienās – 24% šo minējuši kā pirmo, bet vēl 11% kā otro izvēli starp dažādām ieguldījumu iespējām. Līdzīgs respondentu skaits paļaujas uz iemaksām pensiju trešajā līmenī (8% – pirmā izvēle, 11% – otrā izvēle) un uz ieguldījumiem bērnu vai mazbērnu izglītībā (7% – pirmā izvēle, 10% – otrā izvēle).
Aptaujā salīdzinoši neliels respondentu īpatsvars atbildējuši, ka paļautos uz ieguldījumiem vērtspapīros vai vērtslietās, kā arī uz ciešām attiecībām ģimenē un radu lokā. Savukārt 18% domā, ka šodien veikti ieguldījumi finanšu stabilitāti vecumdienās nenodrošina.
Vienlaikus, vaicāti par šā brīža reālo rīcību, lai rūpētos par finansiālo stabilitāti vecumdienās, lielākais respondentu īpatsvars atzinuši, ka ir ieguldījuši vai plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā (29%). Otrs populārākais veids, lai parūpētos par nākotni, ir ieguldījums izglītībā vai hobijā, lai varētu turpināt strādāt ilgāk (28%). Kā trešā reālā rīcība ir uzkrājumu veidošana pensiju trešajā līmenī (26%), ieguldījums bērnu un mazbērnu izglītībā, nākotnē paļaujoties uz viņiem (22%). Līdzīgs skaits jau veic un veido ciešas attiecības ar ģimeni, radiem, kuri varētu būt nozīmīgs atspaids vecumdienās (22%).
Aptaujā secināts, ka cilvēki apzinās to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt savlaicīgi – 40% respondentu sacījuši, ka īstais brīdis, lai sāktu domāt par pensijas vecumu, ir līdz 25 gadu sasniegšanai (20%) un laikā no 25 līdz 30 gadu sasniegšanai (20%). Vienlaikus 9% respondentu šo jautājumu atstātu uz pēdējo brīdi – pirmspensijas gadiem, bet 10% uzskata, ka par šo jautājumu vispār nav vērts domāt.
Gandrīz puse respondentu jautājumu par to, kā dzīvos vecumdienās, ir pārrunājuši ģimenes lokā (49%) vai ar draugiem (30%), taču 28% par šo jautājumu nekad nav prātojuši un to nav pārrunājuši.
“Swedbank” Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina norāda, ka šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs Latvijā ir 47 gadus vecs.
Aptauja veikta 2022.gada oktobrī, pētījumu centram SKDS aptaujājot 1000 iedzīvotāju.
