Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna pie Daugavpils Reģionālās slimnīcas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna pie Daugavpils Reģionālās slimnīcas.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Latvijas Ārstu biedrība secina: Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir sliktāks nekā citās Eiropas valstīs 66

Veselības aprūpes finansēšanaa darba grupa, kas sastāv no 45 ekspertiem, ir sagatavojusi ziņojumu. Tajā uzsvērts, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir sliktāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvija nedrīkst atteikties no globāli starptautiski akceptēta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Ieskatāmies ziņojuma kopsavilkuma atziņās!

Latvija nedrīkst atteikties no globāli starptautiski akceptēta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa. Nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpei iegūstamo līdzekļu sagādes principi – valsts vispārējos nodokļos balstīta veselības apdrošināšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijai jāpanāk politiska izšķiršanās un jāturpina darbs, lai sasniegtu Eiropas valstu vidējo līmeni tādos rādītājos kā valsts izdevumi veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju (pirktspējas paritātes vai starptautiskos $; Latvijā valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 1417 ASV dolāri, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā Igaunijā (2346 ASV dolāri) un Lietuvā (2321 ASV dolārs) ), valsts kopējie izdevumi veselības aprūpei no visiem valdības izdevumiem, pacientu veiktie pašu izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu segšanai (out-of-pocket (OOP) angliski, %).

Latvijas veselības aprūpes pilnveides un uzlabošanas process būtu balstāms uz veselības aprūpes darbinieku motivācijas sekmēšanu, darba apstākļu uzlabošanu ar sekojošu kvalitātes pilnveidi, orientāciju uz rezultātu, kā arī optimālu un racionālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Lai arī darba grupa nav detalizēti vērtējusi papildu finansējuma iegūšanu, tā nedrīkst palielināt iedzīvotāju nevienlīdzību, mazināt veselības aprūpes finansiālo pieejamību (angliski – affordability) vai paaugstināt nabadzībā nonākšanas risku neveselības dēļ, bet risināma politiskā līmenī kontekstā ar valsts izdevumu prioritāšu pārskatīšanu par labu iedzīvotāju veselībai un labbūtībai, valsts ekonomiskās attīstības veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu nodokļu politiku un atbildīgu iekasēšanu.

Veselības aprūpe ilgstoši aplami politiski ir uzskatīta par līdzekļus tērējošu nozari, kaut patiesībā tā nav. Veselības aprūpe ir tautsaimniecības nozare, tās galvenais klients ir nodokļu maksātājs un ir jāmaina attieksme – ieguldītie līdzekļi veselības aprūpē jāvērtē kā investīcija iedzīvotāju veselībā, kas ļautu novērst slimības, pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kā arī mazināt slimību izraisīto darba nespēju un invaliditāti, tādējādi ātrāk un veiksmīgāk atgriežot cilvēkus darba tirgū (2022. gadā Latvijā bija 197 397 personas ar invaliditāti ). Tas rada arī papildus slogu sociālajam budžetam, maksājot invaliditātes pensijas, slimības lapas, kā arī būtiski pasliktina mūsu uzņēmēju konkurenci, palielinot darbaspēka izmaksas un pastiprinot darbaspēka pieejamības problēmas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.