Rasima: Pilsētu mēri Latgales reģionā ir ļoti viltīgi, vienam saka vienu, citam – otru 86
Gribētu uzsvērt, ka nav jau tā, ka viss ir pārkrieviskots. Rēzeknē, teiksim, tas ir atšķaidījies. Jā, Daugavpilī, protams, ir mazliet trakāk. Otra lieta, ko nedrīkstam mēs salikt vienā katlā, ka visi krievvalodīgie, kas krieviski runā, patērē tikai krievu medijus un tic tur paustajam. Tā sabiedrību Latgalē TV24 raidījumam “Preses klubs” raksturo Leila Rasima, 14.Saeimas deputāte (Pro).
Vēl viena svarīga lieto, ko viņa akcentē: “Tie mēri tur ir ļoti viltīgi. Viņi vienai pusei saka to, otrai citu, viņi prot izšmaukt visu laiku. Arī tas pats Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, tas, ko viņš ir teicis, ka jāpatur drošības garantijas no visiem kaimiņiem.
Cilvēks klausās, un viņš jau grib tās drošības garantijas, viņš grib zināt, ka kaimiņi apkārt neuzbruks. Tāds melu meistars.”
Tad, kad tu analizē to visu dziļāk, protams, ka tev ir skaidrs, no kā gribi “drošības garantijas” – no Krievijas, Baltkrievijas, NATO? Kas notiek ar NATO drošības garantijām, kuras mums ir svarīgākas? Tur ir tik, tik daudz kas apakšā saturiski, ka cilvēki bieži vien arī grib ticēt tam, ka viss nav nemaz tik slikti, uzskata Rasima.
Bet šajās pilsētu kopienās, novada kopienās cilvēkiem neatveras acis par pašiem personāžiem?
Rasima uzskata, ka šis process notiek nepārtraukti un arvien vairāk. “Arī tas, ko es mēģinu darīt, ja man kādreiz pārmet, ka kurinu naidu, bet nē – esmu tā, kas beidzot nāk un skaidro tās lietas, jo no citām pusēm to nedara.
Otra lieta, kas tam visam palīdz attīstīties, – varas vertikāle, cilvēki no apakšas daudz nerunā, jo baidās. Viņi ir saistīti, viņi strādā pašvaldības iestādēs.
No tā ir atkarīga viņa turpmākā dzīve. Dažiem varbūt tiešām ir arī kādreiz kādi draudi izteikti.”
Tagad, kad bija partijas Kopā dibināšanās, cilvēki tika – brīvprātīgi piespiedu kārtā aicināti iestāties partijā no visiem slāņiem. Rasima atklāj, ka aģitatori gāja gan uz izglītības iestādēm un daudzkur citur. Šīs metodes diemžēl strādā joprojām.
Rasimai personīgi cilvēki ir stāstījuši, ka tas ir neiedomājams spiediens, un viņa līdz galam nespēj saprast, kā tas būtu – diendienā tādā vidē strādāt un savu darbu turpināt.
