NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“STRATCOMOE”) direktors Jānis Sārts.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“STRATCOMOE”) direktors Jānis Sārts.
Foto: Dainis Bušmanis

“Vajadzētu sākt apzināties, ka gandrīz nevienam no mums vairs nav privātuma.” Intervija ar Jāni Sārtu 64

Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“STRATCOMOE”) direktors Jānis Sārts vadīja Rīgas konferences paneļdiskusiju “Vai dati ir jaunā varas robežšķirtne?” par lielo datu lomu šodienas informācijas laikmetā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 86
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 15
1 diena
Lasīt citas ziņas

Šī tēma kādam, iespējams, izklausīsies kaut kas tāls un miglains, lai arī šie jautājumi ir ceturtās industriālās revolūcijas sastāvdaļa.

Lielie dati ir 21. gadsimta nafta, jo ātrāk Latvijas iedzīvotāji izpratīs šos jautājumus, jo ātrāk palīdzēsim sev nostiprināties tehnoloģiski attīstīto valstu pulkā, jo šodien Latvijas pozīcijas pasaules līmenī nav stabilas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielie dati, programmatūra, algoritmi un kvantu datori ierindas pilsonim izklausās sarežģīti. Bet, ja analizējam katru no šīm sadaļām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem svarīgi saprast šos jautājumus?

Visas šīs tehnoloģijas jau tagad un nākotnē aizvien vairāk noteiks cilvēku dzīvi. Tiem, kuriem būs pieejamas un izprotamas šīs tehnoloģijas, piederēs vara, un attiecīgi, tās kļūs par starpvalstu sacensības objektu un vienu no centrālajiem elementiem nākotnes konfliktos.

Lai arī ierindas pilsonim šis jautājums liekas kā Ķīnas alfabēts, tie tomēr mūs šobrīd ietekmē, pat to neapzinoties, un nākotnē tas notiks vairāk.

Vajadzētu sākt apzināties, ka gandrīz nevienam no mums vairs nav privātuma.

Lai arī šķiet, ka privātums piemīt, bet tā ir ilūzija, to ierobežo ne tikai valstis, bet arī dažādi komerciāli spēlētāji un arī nedemokrātiskas valstis. ĶTR, un ne tikai, pie tā ļoti strādā.

Tātad, ja runājam par privātumu, tad mums kā Eiropas Savienības un plašākā nozīmē Rietumu pasaules daļai ir svarīgi saprast, kā caur datu aizsardzību, kur ES ir inovatīva, mēs aizsargājam mūsu brīvības un privātumu, tomēr jāuzdod jautājums, kā lielos datus izmanto? 70% lielo datu apmaiņa notiek starp ASV un ĶTR, bet 30% pārējā pasaulē, kāda ir situācija ES?

Globālā sāncensība notiek starp ASV un ĶTR, Eiropa atpaliek. Var dažādi skatīties, bet nesen Pentagonu pametis ierēdnis apgalvoja, ka mākslīgā intelekta izstrādes ziņā ĶTR ir apsteigusi ASV, tāpēc demokrātiskajām valstīm jābūt satrauktām. Nākamais – mēs (“STRATCOMCOE”) jau pirms pāris gadiem veicām pētījumus, kā, izmantojot publisku informāciju, var uzzināt par vienu vai otru karavīru.

Neizmantojot neko slepenu, tikai apskatot publiski internetā pieejamu informāciju, uzzinājām tik daudz par šo karavīru dzīvi, par ko viņi brīvprātīgi citiem nestāstītu. Informācija nebija slepena, tā “mētājās internetā”, un karavīrs bija pārsteigts, uzzinot par sevi tik daudz informācijas, kura iegūta bez ierīču uzlaušanas.

Tā tas notiek ar šodienas tehnoloģijām, bet pēc dažiem gadiem tehnoloģijas būs vēl attīstītākas. Pieminējāt datu aizsardzības regulāciju, bet ar to nepietiks, jo cilvēkiem pašiem jāapzinās, ar ko viņi riskē.

Mums skolā lēnām ienāk mediju pratības apmācība, kas ietver arī izpratni par sociālo tīklu izmantošanu. Tāpēc šeit jautājumi, pirmkārt, kā cilvēki varētu izprast mediju lomu ārpus skolā mācītā*, otrkārt, kā karavīri un zemessargi vārētu labāk apgūt sociālo tīklu izmantošanas higiēnu, treškārt, skatoties desmit gadus uz priekšu, kā valsts un privātpersonas varētu labāk apgūt datu izmantošanu?

Privātpersonām, pirmkārt ieteiktu iedziļināties pamata parametros, ko šīs tehnoloģijas nozīmē, jo tehnoloģijas kļūs vēl attīstītākas. Šodienas paneļdiskusijā “Facebook” pārstāvis stāstīja, kā lielās tehnoloģiju kompānijas investē mākslīgā intelekta realitātēs.

Jau šobrīd “Facebook” mākslīgā intelekta brilles var izmantot, atļaujot kompānijai pieeju jūsu personiskajiem datiem.

Tas nozīmīgi palielina viņu biznesa iespējas, bet tas arī parāda mums visiem, ar kādiem riskiem mēs saskaramies, saņemot jaunu tehnoloģisku mantu.

Kādi tad ir riski iepretim labumiem, vai mēs tos vienmēr izsveram? Valstīm pirmkārt jāsaprot, ka lielie dati būs daļa no nākotnes konfliktiem.

Tātad lielie dati ir divdesmit pirmā gadsimta nafta?

Pat vairāk nekā nafta, un šobrīd vairākas valstis nezina, kur to pārraudzībā iedotie dati nokļūst. Cik daudz šo datu ir t. s. normālo kompāniju rokās, cik daudz to ir pelēkā sektora rīcībā? Cik daudz šo datu ir nelabvēlīgu valstu rīcībā, kuras vēlāk šo informāciju varētu izmantot pret mums?

Mums jāapzinās šis mērogs, jārada modeļi, lai dati varētu nekontrolēti plūst interneta vidē. Iespējams, sabiedrība ar mērķtiecīgu datu kontroli nebūs mierā [Skat. VFR vai Turcijas interneta lietošanas piemērus, kur neviens nevar publiskā “wifi” ieiet anonīmi, bet vienmēr ir jāatstāj kaut kāds personisks ID].

Vienlaikus jārada caurspīdīgums, lai šos lielos datus varētu izmantot inovācijai un tehnoloģiju attīstībai. Mums, iespējams, nav interneta kustība jābloķē, bet mums daudz caurspīdīgāk jānosaka parametri, vērtības, kas jāaizsargā. Tas ir jādara tagad, jo citādi būs kā ar “Facebook”, kas izmanto datus, neņemot vērā cilvēku pretenzijas, jo tie bija pārāk kūtri, lai izlasītu mazā šifrā rakstītās kontrakta saistības.

Precizēšu, esot Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, pieņēmām rīcības plānu “Civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējumu rezultātā”, kur ļoti skaidri noteicām Iekšlietu ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbinieku pieeju lielajām datu bāzēm ar tiesnešu atļauju. Šādi varējām novērot, kā daudzu gadu garumā datu bāzes ir noplūdinātas, piemēram, Latvijas medijiem. Tāpēc vai nebūtu lietderīgi izveidot līdzīgus kontroles mehānismus, kā tas notiek ar aizsardzības nozares datu bāzēm?

Mums ir jāskatās plašāk. Tas parāda arī mūsu dabīgos instinktus, šie ir jūtīgie dati, piemēram, medicīniskie dati. Bet ar šodienas tehnoloģijām nerunājam tikai par tik jūtīgu sfēru kā medicīniskie vai personiskie dati.

Proti, ar pietiekoši jaudīgu datoru un mākslīgā intelekta programmu no lielajām datu bāzēm var savākt vairāk informācijas, nekā cilvēks ir iedomājies, ka publiskā vidē tas atrodas.

Šeit atkāpei, vai, analoģijās runājot, nevaram neminēt Latvijas statistikas pārvaldi? Viņiem vairs nevajadzētu ar vecajām metodēm, izmantojot cilvēkresursus, intervēt cilvēkus tautas skaitīšanai. Tā vietā Statistikas pārvalde, izmantot datu bāzes, varētu uzzināt ne tikai cilvēku skaitu, bet arī to vidējos ienākumus, bērnu skaitu, reliģiozitāti, patēriņa paradumus.

Jā, un, ja pārvalde izmantos pietiekoši jaudīgas tehnoloģijas, viņi ar visnotaļ lielu precizitāti varēs pateikt, ko persona x, y, vai z darīs parīt! Statistikas pārvaldei šādas tehnoloģijas nav, un kā valsts iestādei, tai jābūt uzmanīgai, cik tālu var iet privātuma jautājumā.

Runāt par transporta, preču plūsmām, dabas piesārņojumu, tehnoloģiju izmantošanu, ir apsveicami, bet, tiklīdz jautājums ir par cilvēka privātumu vai cilvēka grupu rīcību, tā tam jābūt kā trauksmes signālam – mums demokrātijās vai vismaz tiesībsargam uz to būtu jānorāda.

Proti, līdzīgi kā ar valsts pārvaldi šis būtu jānovēro, kad to izmanto nevalstiski, krimināli vai citu valstu pārstāvji. Jo atkārtošos, dati būs vara.

Vai tas nozīmē, ka starp valsts iestādēm un mobilo telefonu operatoriem jābūt priekšzīmīgai sadarbībai par datu privātuma aizsardzību?

Es ietu pat tālāk un runātu plašāk par tehnoloģiju uzņēmumiem. Mobilo telefonu operatori ir svarīgi, jo viņi nodrošina datu apmaiņu, bet jau šobrīd papildu datu plūsmai mēs esam nonākuši lietu internetā, kur, nākot 5G, tas būs daudzkārt pastiprināts, jo nodrošinās lielāku datu apmaiņas ātrumu.

5G pakalpojumi noteikti nodrošinās daudz laba, bet tas rada arī pietiekoši daudz risku, un tie nav mazi. Tie būs sevišķi jūtami lielvaru cīņā par varu, un mums vajag sargāt to savu vietu zem saules, saprotot, ka jāattīstās arī pašiem. Man bija prieks dzirdēt no Vasiļjeva kunga par Tildes devumu kvantu datorikas nozares attīstībā, kas būs nākamais lēciens šajā nozarē.

Runājot par iespējām, ko 21. gadsimtā lielie dati mums dod šobrīd, kad esam ceturtajā industriālajā revolūcijā, kā tas bija iepriekšējās industriālās revolūcijas laikā ar tvaika lokomotīvju, elektrības vai filmu industrijas ienākšanu – sākotnēji bija novērojama cilvēku noraidošā attieksme pret jaunievedumiem. Kā cilvēkam vienkārši pastāstīt, lai viņš nebaidās no šīm tehnoloģijām?

Šoreiz vairs nevarēsim izmantot jēdzienu “revolūcija”, jo tas ir vienreizējs akts, pēc kura iestājas kaut kāda normalitāte. Domāju, mēs jau tagad novērojam pastāvīgas pārmaiņas, kas neapstāsies, tikai pieņemsies ātrumā.

Tā ka cenšamies skatīties 10–15 gadus uz priekšu, ir grūti ko paredzēt, jo ir daudz mainīgo. Līdz ar to jājautā ne tikai, kas ir svarīgs šajā dzīvē šobrīd, bet jādomā par komfortablu eksistenci jaunajā realitātē. Vispirms ļoti svarīga ir gatavība mainīties, visu laiku apgūt jaunas atziņas.

Tehnoloģiski būs sabiedrības daļa, kas ātri pielāgosies. Būs daļa, kas pārmaiņām pielāgosies palēnināti. Tieši ar to būtu jāstrādā, jo vienmēr būs tāda sabiedrības daļa, kas atteiksies iet līdzi pārmaiņām. Viņiem būs vislielākās rūpes, viņi būs vis­ievainojamākie.

Šīs tehnoloģiju pārmaiņas liek mums atcerēties veco politikas patiesību: “Tu vari neinteresēties par politiku, bet politika noteikti interesēsies par tevi”?

Tas jau šobrīd notiek ar uzviju. Tikko to novērojām ASV. Viena no iespējām uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās ir, izmantojot datu bāzes, caur sociāliem tīkliem vērsties pie katras iedzīvotāju grupas ar specifiski sagatavotu vēstījumu, nevis bliezt ar vienādu reklāmu pār visiem.

Tātad “Cambridge Analytica” caur “Facebook” bija ietekme uz vēlēšanu rezultātiem?

Abām pusēm šis bija viens no galvenajiem uzmanības punktiem 2020. gada ASV vēlēšanās, lai izvairītos no svešu valstu iejaukšanās ASV demokrātijā.

Līdz ar to esam nonākuši pie pēdējā jautājuma. Ņemot vērā vēsturisko 1940. g. 17. jūnija un šodienas tehnoloģiju izmaiņu pieredzi. Mums šodien ir kibervienības, bet arī mūsu potenciālie ienaidnieki izmanto tehnoloģijas. Zemessardzei ir jāspēj mainīties un iet laikam līdzi, un to mēs jau šobrīd redzam. Tomēr, skatoties nākotnē – kā lielie dati mainīs militāro infrastruktūru?

Es gara acīm redzu kādu zemessargu mežmalā, kurš, lasot šo, nodomās: kādas muļķības mēs te gvelžam? Iedomājos zemessargu ar savu ieroci un uzdevumu, vienkārši saprotot, kas ir kas! Bet konflikts kļūs daudz sarežģītāks un kļūs par to, ko varētu nosaukt par globālo konfliktu.

Tā konflikta līnija vairs nebūs militārais pret militāro. Tā būs visa sabiedrība tās kopībā iepretim tam otrajam, jo šīs tehnoloģijas nojauks jebkādas robežas, ko mēs līdz šim esam pazinuši. Tāpēc es teiktu, ka zemessardzes koncepts un ideja kļūs vēl svarīgāka, viņai būs jātransformējas līdzi.

Proti, iespējams, zemessargam būs autonomi jāizdara sava lieta uz vietas un tikai tad jādodas kādam palīgos. Zemessardze paliks, bet uzdevumu lokā būs daudz jaunu slāņu. Tāpat kā šodienas globālu konfliktu gadījumā kibersargam būs jāpaliek savā vietā un jāveic savs uzdevums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tāpat būs aizvien jaunas jomas, un Latvijas zemessargiem būs jābūt sagatavotiem veikt savu pienākumu savādākās formās, nekā mēs to tradicionāli esam pieredzējuši. Bet jēdziens un doma, ka Zemessardze, kas veltī savu brīvo laiku, lai aizstāvētu savu svētāko, nemainīsies.

* RSU veica pētījumu 2021. g., un atklājās, ka puse Latvijas iedzīvotāju mediju pratību neizprot un nespēj atšķirt dezinformāciju no patiesiem faktiem. Vairāk www.lsm.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 86
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 70
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu aktrise Zane Jančevska nevakcinēšanās dēļ spiesta lauzt darba līgumu ar Nacionālo teātri 124
4 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pagājušajā nedēļā inficēšanās ar Covid-19 vakcinēto vidū izplatījusies straujāk nekā starp nevakcinētajiem 49
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
EST: Rimšēvičam kriminālprocesā nav piemērojama imunitāte kā ECB padomes loceklim 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Moderna” vadītājs: Esošās Covid-19 vakcīnas varētu nebūt piemērotas omikrona paveidam 52
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve par sertifikāta derīguma termiņu: izskatās, ka būs izmaiņas 14
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pēc ieceļošanas Latvijā būs nepieciešams negatīvs Covid-19 testa rezultāts
14:37
LA
LA.LV
Ziņas
Influencere skaidro, kas, viņasprāt, mūsdienās darba vietās konkurē ar cilvēkiem
14:26
LA
LA.LV
Ziņas
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre par to, vai krieviski runājošie ir drauds Latvijai?
14:21
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 70
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu aktrise Zane Jančevska nevakcinēšanās dēļ spiesta lauzt darba līgumu ar Nacionālo teātri 124
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Keitas Midltones mamma Kerola atklājusi, kādas Ziemassvētku dāvanas ļoti gaida viņas mazbērni – princese Šarlote, princis Džordžs un princis Luiss 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 5,2% 1
52 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 6
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu brīvprātīgi izvēlējies nevakcinēties!”: pianists Vestards Šimkus paziņo, ka pārtrauc savu profesionālu darbību 4
40 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Cienot mākslinieka pēdējo vēlēšanos, bēres nebūs publisks pasākums: paziņo, kad atvadīsies no Mārtiņa Brauna 2
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Divu sastāvdaļu šķīdums, ko var pagatavot mājās: kā rūpēties par orhidejām?
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
ļoti garšīgi pagatavot šampinjonus? 2
2 stundas
RB
Rūdolfs Bruss
Ziņas
Atsākas sarunas par Irānas kodolprogrammu: Teherānas prasības var novest strupceļā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Darbinieku Covid-19 testēšana ar ātrajiem testiem būs brīvprātīga 3
1 stunda
LA
LA
Ziņas
VIDEO: Augsta līmeņa starptautiska konference: “NATO: Ielūkojoties nākamajā desmitgadē” 20
4 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Cerot uz tiesu, pret obligāto vakcināciju vērsušies policisti, pedagogi, ugunsdzēsēji un ministriju ierēdņi 143
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai esošās vakcīnas sniedz aizsardzību pret jauno Covid-19 paveidu? Skaidro VM pārstāvis 22
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Andrievs, Andrejs un Andris
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lidmašīnai nosēžoties Maiami lidostā, tās šasijā atrasts bezbiļetnieks no Gvatemalas 8
8 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Svētku rotas bez tēriņiem! Atraktīvai dekoru gatavošanai iedvesmo floristikas amata meistare Ligita Danenberga
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 86
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 79
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Televīzijas vērtīgākā senlieta – Jānis Domburs. Egila Līcīša feļetons 21
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 43
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Banānu – kokosriekstu cepumiņi bez cukura 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 15
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 30.novembra līdz 5.decembrim
4 stundas