Lietuvas transporta ministrs Roks Masjulis
Lietuvas transporta ministrs Roks Masjulis
Foto – LETA

Lietuva cenšas novilkt dzelzceļu līdz Viļņai 0

“Ar Latvijas un Igaunijas partneriem esam vienojušies, ka šis posms ir projekta “Rail Baltica” sastāvdaļa, un tas nozīmē, ka tas jāfinansē no tā paša finanšu instrumenta un ar tādu pašu finansēšanas intensitāti kā viss projekts. Ir ļoti svarīgi uzturēt Eiropas finansējumu 85% līmenī. Komisijas priekšlikumā ietverti skaidri noteikumi “Rail Baltica” finansēšanai paredzēt prioritāti, un mēs sarunās centīsimies tos uzturēt un pilnveidot,” paziņojumā presei uzsvēris ministrs, piebilstot, ka Lietuvai šim projektam vēl vajadzēs kopumā aptuveni 1,8 miljardus eiro.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Pēc Masjuļa vārdiem, Lietuva centīsies panākt, lai “Rail Baltica” projekts arī turpmāk saņemtu maksimālo finansējumu, turklāt paredzamas smagas sarunas, lai “Rail Baltica” posms Viļņa–Kauņa tiktu finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem.

Aprīlī Lietuvas satiksmes ministrs Tallinā aicināja Eiropas Komisiju juridiski noformēt Viļņas–Kauņas atzaru kā daļu no projekta “Rail Baltica”, norādot, ka tad šis 100 kilometrus garais posms varētu saņemt CEF finansējumu. Par CEF līdzekļiem tiek finansēts gandrīz viss “Rail Baltica” projekts. Tikmēr EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs tobrīd sacīja, ka juridiski šis atzars par “Rail Baltica” daļu varēs kļūt tikai 2023. gadā, bet līdz tam līdzekļus šim projektam Lietuva varētu ņemt no reģionu atbalstam paredzētās naudas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viļņas–Kauņas posma finansējuma jautājums līdz šim nebija atrisināts. Sākotnēji trīs Baltijas valstis ilgi nevarēja vienoties par šo posmu, un tas bremzēja arī sarunas par projekta kopuzņēmuma dibināšanu. Kā viens no domstarpību iemesliem neoficiāli tika minēta tobrīd negaidītā Lietuvas vēlme projektā iekļaut arī galvaspilsētu un ar to saistītais izmaksu pieaugums.

Vienošanās par atzaru uz Viļņu tika panākta 2014. gada aprīlī. Tā paša gada rudenī starptautiskās inženierrisinājumu kompānijas AECOM pētījums apliecināja, ka atzars būtu ekonomiski izdevīgs un izmaksātu aptuveni 850 miljonus eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.