Taivāna “izspēlē savas ekonomiskās kārtis ļoti gudri”, Lietuva cer uz sadarbību 21
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apturot dalību Ķīnas un Austrumeiropas sadarbības plānā “17+1” un atverot Taivānas pārstāvniecību Lietuvā, Viļņa ir izraisījusi asu Pekinas pretdarbību. Atbalstot savu partneri Eiropā, Taivāna paziņojusi par 200 miljonu dolāru ieguldījumu plānu Lietuvā, kas paredz sadarbību arī pusvadītāju ražošanā.
Taivāna ir pasaules līdere pusvadītāju ražošanā
Taivāna, salu valsts ar 23 miljoniem iedzīvotāju, kuras teritorija ir gandrīz divreiz mazāka par Latviju, ir viena no pasaules līderēm pusvadītāju ražošanā. Taivānas pusvadītāju ražošanas firmas “TSMC” ienākumu daļa pasaules pusvadītāju tirgū 2020. gadā bija 54 procenti, daudzām valstīm iesakot Taivānai diversificēt ražošanu. Līdz šim Taivāna izskatījusi šos piedāvājumus ar lielu piesardzību, gādājot, lai tikai tādi stratēģiskie partneri kā ASV un Japāna, kas varētu palīdzēt aizsargāt salu valsti kara gadījumā, saņem pusvadītājus.
Eiropā ir asi jūtams pusvadītāju iztrūkums, īpaši koronavīrusa pandēmijas laikā, kad daudzās nozarēs, piemēram, Vācijas autobūvē, trūkst elektronikas detaļu. Taivānas plānotais ieguldījums Lietuvā ir niecīgs, salīdzinot ar summu, kāda būtu vajadzīga pilna mēroga pusvadītāju uzņēmuma izveidei.
ASV Arizonas štatā firmas “TSMC” rūpnīcā, kas sāks strādāt 2024. gadā, ir ieguldīti 12 miljardi dolāru. Kāds Eiropas Komisijas ierēdnis apšaubījis Lietuvas spēju nodrošināt šāda uzņēmuma darbību, jo vajadzīga lēta elektroenerģija un ūdens piegāde. Lai gan vairākas Eiropas lielvaras ir centušās veidot sadarbību elektronikas jomā ar tādām ekonomiski attīstītām un demokrātiskām valstīm kā Taivāna un Dienvidkoreja, šie pūliņi pagaidām ir devuši niecīgus rezultātus. Lietuva cer, ka ar laiku sadarbība ar Taivānu varētu atsvērt sakarus ar Ķīnu.
Taivāna izspēlē savas ekonomiskās kārtis ļoti gudri
Taivānas uzņēmēju delegāciju, kas bija ieradusies Eiropā un apmeklēja arī Lietuvu, vadīja Nacionālās attīstības padomes ministrs Guns Minšins, kurš ir arī pusvadītāju ražošanas firmas “TSMC” valdes loceklis. Taivānas eksperti tuvākajos mēnešos paredz konkretizēt ieguldījumu plānus Lietuvā. Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs Ēriks Huangs paziņojis, ka Lietuva varētu būt ceļš uz iekļūšanu Eiropas pārējā pusvadītāju tirgū. “Taivānas valdība pirmo reizi veido šādu investīciju fondu,” teica Huangs intervijā “Polirico”.
“Izvērtējot iespēju ieguldīt pusvadītāju nozarē Lietuvā, mēs apsvērsim šo jautājumu ES tirgus kontekstā, jo tad tā būs ilgtspējīgāka un dos peļņu,” viņš teica. Huangs atzina, ka jebkurai ES valstij vienai pašai būtu grūti atveidot Taivānas modeli ar pilnu piegādes ķēdi pusvadītāju ražošanai, ko salu valsts izveidojusi pēdējos četros gadu desmitos. Viņaprāt, katrai valstij sadarbības plānā ir jāattīsta savas stiprās puses.
Taivāna sola palīdzēt Lietuvai koncentrēties uz ļoti svarīgu jomu: talantu attīstīšanu. Ekspertu vērtējumā Eiropa atpaliek no ASV un Ķīnas ļoti svarīgajā pusvadītāju ražošanas nozarē. “Taivāna izspēlē savas ekonomiskās kārtis ļoti gudri,” uzskata Francijas Monteņa institūta Āzijas programmu direktors Matjē Dišatels. “Taivānai ir ko piedāvāt, lai stiprinātu pusvadītāju nozari Eiropā, un šis vēstījums ir saistīts ar Taivānas globālās telpas paplašināšanu un vērtējams kā ekonomikas vadības māksla.”
Ķīna izdara spiedienu uz Lietuvu
Ķīna ir vērsusi tirdzniecības embargo pret Lietuvu, boikotējot ne tikai tās eksportu, bet arī citu ES valstu preces, kurās ir Lietuvā ražotas detaļas.
Pirms dažiem mēnešiem Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām. Decembra sākumā Ķīna izdzēsa Lietuvu no savām muitas sistēmām. Pēc laika problēmas šķietami tika atrisinātas, tomēr Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti deklarēt savas preces Ķīnā.
Pekina izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai atklāt pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu “Taivāna”, jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.
Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums “Taipeja”, respektējot Pekinas īstenoto “vienas Ķīnas” politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi piedāvāt plānu, kā deeskalēt spriedzi attiecībās ar Ķīnu, kas radusies saistībā ar Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā. Landsberģis paskaidrojis ka Lietuvas pozīcija ir stingra un Lietuva nav izdarījusi nekādus pārkāpumus. Viņaprāt, darbības, kas tiek vērstas pret Lietuvu, ir pārkāpums un Lietuvai nācies ciest par savu vērtībām uzticīgo pozīciju, sacīja ārlietu ministrs.
“ASV atbalsta Lietuvu, pret kuru Ķīna īsteno ekonomisku šantāžu,” sarunā ar Landsberģi teica ASV tirdzniecības pārstāve Ketrīna Tai. Ķīna kritizēja ASV par to pausto atbalstu Lietuvai strīdā ar Pekinu par Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā, izmantojot salas nosaukumu. Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis saņēmuši Vācijas uzņēmēju asociāciju vēstuli, kurā tās informē par Ķīnas izdarīto spiedienu.
