Neatrodot biznesa mantinieku Latvijā, likvidē “laimīgo” vistu saimniecību 16
“Laimīgo” vistu fermas saimniece Mērija Vilūna likvidē saimniecību, jo nav atradusi biznesa mantinieku Latvijā. Arī cerības uz reemigrācijas programmu atnesa vilšanos.
Jāatgādina lietas būtība – Mērijas kundze pirms vairākiem gadiem vēlējās atrast biznesa mantinieku, kas vēlētos pārņemt viņas gadu gadiem veidoto biznesu – tā saucamo laimīgo vistu olu ražošanu, ar ko viņa nodarbojās Bikstu novadā.
Saimniece sasniegusi cienījamu vecumu, un abi ar dzīvesbiedru vairs nespēj uzturēt saimniecību, tāpēc tika meklēts biznesa pārņēmējs.
Z/s “Laukgaļi” saimniece divdesmit piecu gadu laikā bija izveidojusi paraugsaimniecību – “Laukgaļu” olas pirka gan pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, gan citi klienti, arī svaigās vistu gaļas produkcijai bija savs pircēju loks – gan bioveikali, gan individuālas kundes slavēt slavēja Mērijas kundzes ražojumus.
Tagad šim stāstam pārvilkta trekna svītra, jo vairāku gadu laikā biznesa mantinieku nav izdevies atrast, turklāt neesot atsaucības no reemigrāciju veicinošo iestāžu darbiniekiem.
Mantinieku neatrod
“Laukgaļu” saimniece biznesa mantinieku sāka meklēt jau 2015. gadā, kad Mērijas kundzei veselības problēmu dēļ nācās ierobežot fiziskās aktivitātes. Jau tolaik “Latvijas Avīze” vēstīja par Mērijas kundzes nodomu savu rūpalu nodot saimniekiem, kas vēlas viņas iesākto turpināt. Pēc publikācijas bija vairāk nekā divdesmit interesentu, tikai trīs no tiem – nopietni pretendenti, taču tas nav rezultējies pozitīvā iznākumā.
“Ir sertificēta kautuve, gaļas sadales cehs.
Te var turēt trušus. Varētu arī ar lauku tūrismu nodarboties, jo ir pirts, varam nodrošināt nakšņošanu.
Te jau viss gatavs. Tas var noderēt jauniem cilvēkiem, kam bieži vien pietrūkst starta kapitāla,” stāsta saimniece. Viņa ar dzīvesbiedru apsver iespēju pārdot dzīvojamo māju un pārcelties tuvāk Rīgai, kur medicīnas pakalpojumi ir pieejamāki. Daļa zemes jau pārdota, arī traktors pārdots. Tagad saimniecībai uzsākts likvidācijas process, un mēneša laikā var pieteikties kreditori.
Zvanu nesagaida
Pirms divām nedēļām Mērijas kundze zvanījusi uz Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) atbildīgajam ierēdnim par reģionālo politiku, lai izstāstītu savu stāstu un piedāvātu saimniecību cilvēkiem, kas izteikuši vēlmi atgriezties Latvijā.
“Cerēju, ka varbūt kāds no reemigrantiem ieinteresēsies un gribēs saimniekot. Tik jānāk un jāstrādā,”
stāsta saimniece. Lai arī VARAM ierēdņi solījuši sazināties, līdz šai dienai nekāda interese nav bijusi. No tā viņa secina, ka neviens nav ieinteresēts, lai kāds atgriežas Latvijā.
“LA” mēģināja sazināties ar ierēdņiem, kam Mērijas kundze zvanījusi, bet divu dienu laikā neviens no viņiem necēla klausuli. VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa skaidroja, ka, iespējams, tas noticis lielās noslodzes dēļ, jo nodaļā strādā tikai trīs darbinieki, taču ik dienas atskan “miljoniem zvanu”. Taču, iespējams, pie vainas bijusi kļūda komunikācijā.
Krieviņa ieteica sazināties ar Kurzemes konsultanti reemigrācijas jautājumos, kas varētu palīdzēt Mērijas kundzei. Vienlaikus viņa atgādināja, ka nepieciešamo informāciju par reemigrācijas jautājumiem var uzzināt vietnē paps.lv un tur var sameklēt arī kontaktus koordinatoriem, kas konsultēs un sniegs vajadzīgo informāciju. Vai tas palīdzēs Mērijas kundzei, laiks rādīs.
Nule kā “Altum” veiktā aptauja parādīja – aptuveni 42% aptaujāto emigrantu apsver atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā. Tie lielākoties ir jauni, izglītoti un uzņēmīgi cilvēki, kuri šeit vēlas arī veidot savu biznesu. 40% aptaujāto atzinuši, ka vēlētos sākt uzņēmējdarbību vai veidot savu praksi, savukārt vēl 29% šādu iespēju apsvērtu. Lielākajai daļai aizbraucēju, atgriežoties Latvijā, būtu aktuāls valsts atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai.
