Lingebērziņš par tūristu piesaisti Latvijai: “Mums ir mīkla, mēs sataisām pat pīrādziņus, bet krāsnī viņus neieliekam!” 47
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par tūrisma nozari un Latvijas tēlu pasaulē, tika uzdots jautājums – cik daudz mēs kā valsts investējam mārketingā, lai par mums uzzina? “Labi, mums ir Porziņģis, Bertāns, mums ir 5.vieta pasaulē FIBA kausā, mums ir brozna hokejā, mums ir Garanča…Tā taču ir tā investīcija, vai tad nē?” jautāja raidījuma vadītājs. Atbildi uz šo jautājumu raidījumā sniedza Ēriks Lingebērziņš, kurš ir Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas Tūrisma operatoru un aģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, sakot, ka viņam ienākusi prātā kāda analoģija saistībā ar šo.
“Mums ir tā mīkla, ko mēs uzmīcam, mēs sataisām pat pīrādziņus, bet krāsnī viņus neieliekam! Un tad ceram, ka tie jēlie pīrādziņi būs garšīgi, bet viņi nav garšīgi. Ar tūrismu ir lielā mērā tāpat. Mums tas resurss ir. Jā, mums nav Eifeļa tornis, mums nav piramīdas un mums nav ļoti silta jūra vasarā, bet visur to arī nevajag. Mums arī tik daudz to tūristu nevajadzētu. Bet to, kas mums ir, mēs to nepārdodam,” tā TV24 raidījumā komentēja tūrisma nozares eksperts Lingebērziņš.
Lingebērziņš pie viena pastāstīja, cik liels ir Igaunijas tūrisma mārketinga 2023.gada valsts budžets – tas esot 18 miljoni eiro, tikmēr Latvijas – 2 miljoni eiro. Turklāt tūristu skaits Igaunijā pēc viesnīcu datiem 2023.gadā atsevišķos segmentos un atsevišķos posmos pārsniedz 2019.gada rādītājus. “Bizness attīstās, bet Latvijā mēs līdz 2019.gada [rādītājiem – red.] netiekam, mums vēl kādi 30% pietrūkst,” uzsvēra Lingebērziņš. Pie tam iepriekšējā periodā tūristu, tostarp Krievijas tūristu skaits Igaunijā un Latvijā bijis līdzīgs. “Jā, igauņiem ir stratēģiskā prioritāte ar Somiju, bet tie cipari iet uz augšu,” viņš atzīmēja.
Uz repliku, ka Latvijai ir taču nacionalā aviokompānija “airBaltic”, kas ir tie “vārti, kas mums ved biznesu, ved tūristus”, kur ir? Lingebērziņš uz to atbildēja: “Mūsu pašu ceļotāji ir daudz aktīvāki un naskāki uz ceļošanu, kā rezultātā tas, kas paliek brīvs, varbūt atlec tūristam…Bet salīdzinot atkal ar Lietuvu un Igauniju, kur Lietuvā ir zemo izmaksu aviokompāniju dominance Viļņas lidostā, bet tas efekts ir tajā, ka pavadīto nakšu skaits un tajā skaitā iztērētā nauda Lietuvā ir labāk,” uzsvēra Lingebērziņš.
Līdz ar to tas ir jautājums arī par ilgtermiņa “airBaltic” prioritātēm. “Viena lieta ir, protams, piedāvāt ērtus savienojumus mūsu iedzīvotājiem, bet mums ir jārunā un mēs arī uz to aicinām “airBaltic”domāt arvien biežāk, kā efektīvāk izmantot šo stratēģisko prioritāti, ka mums ir lidosta. Mums ir lidosta pie tam ar lieliem attīstības plāniem, mums ir nacionālā aviokompānija, kas ir milzīga stratēģiskā priekšrocība salīdzinājumā ar lietuviešiem un igauņiem, un tas atkal ir stāsts par mīklu un pīrādziņiem,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas Tūrisma operatoru un aģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Lingebērziņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad septiņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 19,1% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, veidojot 2,525 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati šā gada 14.septembrī.
Tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2023.gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu audzis par 33,9% un bija 1,468 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs palielinājies par 3,3% un veidoja 1,057 miljonus.
Kopumā 2023.gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,393 miljoni viesu, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2022.gada septiņos mēnešos, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis par 34,1% un bija 785 300, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2,8%, sasniedzot 607 900.
Savukārt salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019.gada attiecīgo periodu – Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits 2022.gada septiņos mēnešos ir par 15,1% mazāks, kamēr viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019.gada septiņu mēnešu datiem par 20,4%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas – 2019.gada jūlijā – tūristu skaits no Krievijas bija otrs lielākais starp valstīm aiz Vācijas. Neskaitot tūristus no Krievijas, apkalpoto viesu skaits 2023.gada jūlijā ir par 1,4% lielāks nekā 2019.gada jūlijā. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas – 48 400, Igaunijas – 32 400, Somijas – 26 500, Vācijas – 21 700, Apvienotās Karalistes – 8500, Polijas – 8300 un ASV – 8200.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 54,5%, Jūrmalā – 14,9%, Liepājā – 3,8%, Siguldas novadā – 3,2%, Ventspilī – 2,9%, Limbažu novadā – 2,7%, Cēsu novadā – 2,2% un Mārupes novadā – 2,1%.
Vienlaikus populārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 15,7% viesu, Liepājā – 7%, Jūrmalā – 6,6%, Limbažu novadā – 5,4%, Cēsu novadā – 5%, Talsu novadā – 4,5%, Kuldīgas novadā – 4,4% un Siguldas novadā – 4,1%.
