Uzmanību pievērsa daudzo vokālo dziedājumu plašais mākslinieciskais diapazons, kas deva komponistam iespēju pilnā mērā izteikt gan lirisku skaistumu, gan sāpīgas atklāsmes, klāt nākot tikpat vērienīgam un dažādam kora izmantojumam.
Uzmanību pievērsa daudzo vokālo dziedājumu plašais mākslinieciskais diapazons, kas deva komponistam iespēju pilnā mērā izteikt gan lirisku skaistumu, gan sāpīgas atklāsmes, klāt nākot tikpat vērienīgam un dažādam kora izmantojumam.
Publicitātes (Agneses Zeltiņas) foto

Lirisks skaistums un sāpīgas atklāsmes 3

Komponista Ērika Ešenvalda iepriekšējā opera “Augļu koks ir Jāzeps” radīta 2007. gadā. Kopš tā laika notikušas lielas un būtiskas pārmaiņas atsevišķu cilvēku un visas sabiedrības dzīvē. Ešenvalda daiļrade kļuvusi bagātāka ar multimediālo simfoniju “Ziemeļu gaisma”, “Lūkas pasiju”, instrumentālo koncertu “Okeāna balss” un daudzām kora partitūrām. Klāt nākušas vēl vairākas citas latviešu komponistu operas – An­dra Dzenīša “Dauka”, Artūra Maskata “Valentīna”, Kristapa Pētersona “Mihails un Mihails spēlē šahu”. Tagad – arī Ērika Ešenvalda otrā opera “Iemūrētie”, kuras pirmizrāde uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves notika ceturtdien, 19. maijā. Lai arī ne viss iepriekšminētajos Dzenīša, Maskata un Pētersona opusos padevās vienlīdz pārliecinoši, tie katrā ziņā atzīstami par spilgtām un nozīmīgām radošām veiksmēm, un Ešenvalda jaundarbs atstāja tādu pašu priekšstatu. Katrs no četriem autoriem savās operās konsekventi izkopis savu māk­sliniecisko stilu, līdz ar to arī “Iemūrētajos” uzreiz uzrunā komponista valodas individualitāte. Iepriekš tapušajās operās līdzās personiskām drāmām risināti vispārcilvēciski jautājumi, un Ešenvalda darbā ir tieši tāpat. Opera “Iemūrētie” rakstīta ar Ineses Zanderes libretu, kas pats par sevi ir teicams literārais pamats, un šajā stāstā par mīlestības un egoisma, ziedošanās un jaunradoša darba neatšķetināmajiem savijumiem atgādinājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas tapšanu ir tikai viena no norādēm operas daudzslāņainajā vēstījumā.

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas

No agrāk uzrakstītajām latviešu autoru operām Ērika Ešenvalda “Iemūrētie” visvairāk lika atsaukt atmiņā Andra Dzenīša “Dauku” – turklāt nevis kā līdzību, bet gan kā antitēzi. Abās operās izpaužas principiāli atšķirīga mentalitāte, emocionālā pieredze un pasaules skatījuma modelis, kur katram ir savas spēcīgākās puses un vājākie punkti. Protams, tik izcilu komponistu kā Ešenvalda un Dzenīša gadījumā ir neiespējami noteikt, kas tad būtu pārliecinošāks – Dzenīša psiholoģiskā ekspresija vai Ešenvalda metafiziskās dimensijas. Taču vienu gan var pateikt droši – operā “Dauka” orķestra rakstības meistarība un bagātīgums aizrāva vairāk par vokālajām partijām, bet operā “Iemūrētie” ir pavisam pretēji. Uzmanību vispirms pievērsa tieši daudzo vokālo dziedājumu plašais mākslinieciskais diapazons, kas deva komponistam iespēju pilnā mērā izteikt gan lirisku skaistumu, gan sāpīgas atklāsmes, klāt vēl nākot tikpat vērienīgam un dažādam kora izmantojumam. Orķestris palika ēnā, darbojoties galvenokārt kā profesionāli uzrakstīts pavadījums, un iezīmīgākas instrumentālās aprises visai operai, it īpaši tās dramatiskajam spriegumam, būtu nākušas tikai par labu. Te gan uzreiz jāpiemin, ka vairāki operas orķestrālie parametri, tostarp sitaminstrumentu grupas caurviju risinājumi, bija īstajā vietā. Skaņdarba partitūrā iekļautā džamba (Rietumāfrikas sitaminstruments, ko spēlē ar plaukstām un pirkstiem. – Red.), kuras Latvijas Nacionālās operas orķestrī pirms tam nemaz nebija, nudien, izrādījās nepieciešama, un tas pats attiecas arī uz niansēto elektronikas klātbūtni.

Operas “Iemūrētie” stāstam ar visu tā komplicēto īstenības un sapņa, simbolisku slāņu un konkrētas realitātes saplūsmi un pretstatījumiem Ešenvalds bija atradis īsteni piemērotu mūzikas valodu – daļēji post­romantisku, daļēji postminimālistisku. Tas, pirmkārt, precīzi iedzīvināja darba vēstījumā jaušamo laikmeta garu, otrkārt, saistīja ar daudziem spilgtiem un interesantiem estētiskiem un kompozicionāliem atradumiem. Operas emocionālo pamatievirzi – melodisko plūdumu un valdzinājumu ar pāris dramatiskiem akcentiem – papildināja nepieciešamie kontrasti, no kuriem kā īpaši svarīgas jānosauc ainas ar politiķu klātesamības tēlojumu un dīdžeja līdzdalību (šeit ­iejutās Mixmaster AG), kur vairs nebija iespējams izšķirt robežas starp ironisku grotesku un absolūtu nopietnību. Ne tik daudznozīmīga, bet tikpat lielā mērā iztēli rosinoša muzikālā izteiksme iezīmēja arī visu pārējo operas tematiskās attīstības gaitu, vadmotīvu sistēmas izklāstu un mākslinieciskās dramaturģijas arkām, kur nevar nepieminēt brīnišķīgās džeza stilizācijas otrā cēliena otrajā ainā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Operas “Iemūrētie” vokāli instrumentālais un skatuviskais īstenojums daudzē­jādā ziņā priecēja. Par profesionālām kvalitātēm vēstīja režisores Lauras Grozas-Ķiberes, scenogrāfa Andra Freiberga, kostīmu mākslinieces Kristīnes Pasternakas un videomākslinieka -8 ieguldītais darbs, tam gūstot estētiski viengabalainu un izsmalcinātu veidolu. Māra Sirmā vadītais orķestris kopumā veiksmīgi iejutās mūzikas emocionālajās aprisēs un tembru salikumos, taču īpaši uzrunāja solistu veikums. Vokālo partiju sadalījumā bija saskatāma muzikāla simetrija: no vienas puses – Arhitekts un Bibliotekāre (Raimonda Bramaņa tenors un Ingas Šļubov­skas-Kancēvičas soprāns), no otras puses – Celtnieks un Dzejniece (Jāņa Apeiņa baritons un Ievas Paršas mecosoprāns), otrā plāna lomās parādoties vēl trešajam pārim – Prezidentam un Ministrei ar Rihardu Mačanovski un Kristīni Gailīti. Tādējādi četru galveno lomu dziedātāju individuāli iezīmīgie un izkoptie tembri savstarpējos kontrastos guva sevišķi kolorītu atspoguļojumu, kora dalībai ienesot vēl papildu krāsas un akcentus. Tiesa, pirmizrādē nācās dzirdēt arī nepārprotamas kļūmes – orķestris ne vienmēr gāja kopā ar solistiem, savukārt, piemēram, Arhitekta partijas augstākais reģistrs Raimondam Bramanim bija pārāk augsts, tomēr šīs nepilnības pārlieku nestājās ceļā mūzikas uztverei.

Noslēgumā tikai viens novēlējums. Tāpat kā Latvijas Nacionālā teātra nosaukums nozīmē to, ka tur pamatrepertuārā vajadzētu atrasties Raiņa, Aspazijas un Mārtiņa Zīverta lugām, tā arī Latvijas vienīgais opernams nosaukts par Nacionālo operu tādēļ, ka tajā primāra un neatņemama loma paredzēta latviešu komponistu operu izrādēm. “Sikspārni” un “Karmenu” var uzvest jebkur, bet Ērika Ešenvalda, Artūra Maskata, Andra Dzenīša, Kristapa Pētersona operas vispirms un galvenokārt jāiestudē tieši uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, ieguldot tur nepieciešamos līdzekļus un enerģiju. Tas, ziniet, ir nacionālās pašcieņas jautājums.

 

Vārds skatītājem

Baiba: “Izcili! Esmu lepna, ka latvieši spēj ko tādu radīt. Paldies!”

Ludmila: “Viss bija izcili. Liels paldies radošai komandai un visiem aktieriem. Tādu darbu jārāda visai pasaulei.”

opera.lv

 

Uzziņa

Ēriks Ešenvalds, Inese Zandere. “Iemūrētie”, iestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā

Režisore: Laura Groza-Ķibere, muzikālais vadītājs un diriģents Māris Sirmais, diriģents Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.

Lomās: Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers, Laura Grecka vai Ieva Parša, Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Rihards Mačanovskis vai Armands Siliņš, Kristīne Gailīte vai Laura Teivāne.

Tuvākās izrādes: 13. oktobrī, 16. novembrī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
08:54
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī
08:45
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
08:28
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
VIDEO. Tasmānijas krastos izskaloti simtiem vaļu
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23