Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Ukraina pieprasa sasaukt ANO Drošības padomes sēdi pēc Krievijas plāna par kodolieročiem Baltkrievijā 0
Karš nopietni iedragājis Krievijas karavīru sagatavošanas sistēmu
Krievijas karavīru sagatavošana Baltkrievijas krietni mazāk pieredzējušās armijas bāzē liecina par to, ka karš Ukrainā nopietni iedragājis Krievijas karavīru sagatavošanas sistēmu, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.
Atbilstoši situācijai marta vidū Krievija, visticamāk, pārdislocējusi vismaz 1000 karavīru, kas tika apmācīti Obuz-Ļesnovskas poligonā, Baltkrievijas dienvidrietumos.
Kaut arī jauna karavīru rotācija nav pamanīta, Krievija tur atstājusi telšu nometni, kas liecina, ka tā izskata iespēju apmācību programmu turpināt.
“Fakts, ka Krievija ķērusies pie personālsastāva sagatavošanas krietni mazāk pieredzējušās Baltkrievijas armijas bāzē, akcentē to, ka Krievijas “speciālā militārā operācija” nopietni iedragājusi Krievijas karavīru sagatavošanas sistēmu – instruktori pamatā ir dislocēti Ukrainā,” norāda britu izlūkdienests.
Baltkrievijas netiešo atbalstu karam Krievija uzskata par svarīgu politisko vēstījumu, teikts ziņojumā.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 169 170 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 169 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3574 tankus, 6921 bruņutransportieri, 2616 lielgabalus, 511 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 273 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2208 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5464 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 277 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Blinkens pieļauj, ka daļu teritoriju ukraiņiem būs jācenšas atgūt diplomātiskā ceļā
Ukraiņiem daļu savu teritoriju, iespējams, būs jāatgūst diplomātiskā ceļā, runājot ASV Kongresa komitejā, pieļāva Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
“Es uzskatu, ka Ukrainā būs teritorijas, par kurām ukraiņi stingri apņēmušies cīnīties kaujas laukā, bet var būt teritorijas, par kurām viņi izlems, ka viņiem ir jāmēģina tās atgūt citos veidos,” sacīja Blinkens, atbildot uz republikāņa Krisa Stjuarta jautājumu, vai ASV atbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska centienus atgūt Krimu.
“Man ir lielas bailes par to, ka netiek atzīsts, ka Krima ir atšķirīga no austrumu Donbasa reģiona,” sacīja Stjuarts.
“Ja mūsu saistības un vienprātība ar Zelenski ir, ka mēs jūs atbalstīsim visā, ko jūs gribat sasniegt, arī attiecībā uz Krievijas klātbūtni Krimā, tad mums gaidāmas lielas nepatikšanas,” skaidroja republikāņu kongresmenis.
“Tam ir jābūt ukraiņu lēmumam,” atbildēja Blinkens. “Par to, kādu viņi grib redzēt savu nākotni un kā tas saskan ar viņu valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un un neatkarību.”
“Mēs pavisam noteikti negribam viņus apturēt brīdī, kas krieviem dos iespēju pārapbruņoties un pēc tam uzbrukt atkal,” uzsvēra Blinkens.
ISW: Krievija var mainīt raķešu trieciena taktiku raķešu trūkuma dēļ
Krievijas karaspēks var mainīt raķešu triecienu taktiku Ukrainai, galveno uzmanību pievēršot Ukrainas militārajiem objektiem, kārtējā ziņojumā raksta Amerikas Kara izpētes institūta (ISW) eksperti.
Pēc viņu domām, kopējais Krievijas raķešu triecienu skaits samazinās, kas liecina par precīzi vadāmo raķešu krājumu izsīkumu.
Ukrainas Galvenās Militārās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Vadims Skibitskis sacīja, ka Krievijas spēki varētu pārorientēt savus triecienus Ukrainas militārajām iekārtām un spēku koncentrācijām, vienlaikus turpinot uzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Skibitskis sacīja, ka saskaņā ar GUR datiem Krievijai pašlaik ir tikai 15% no augstas precizitātes ieroču krājumiem, kas tai bija pirms 2022. gada 24. februāra, un spārnotās raķetes Kalibr, Kh-101 un Kh-555 veido mazāk nekā 10%. no kopējiem krājumiem.
Pēc Skibitska teiktā, Krievijas spēki nevar veikt uzbrukumus biežāk kā divas reizes mēnesī, jo nepieciešams taupīt uz raķetēm (pagājušā gada rudenī lielus gaisa uzbrukumus veica biežāk – apmēram reizi nedēļā).
ISW eksperti arī iepriekš lēsuši, ka Krievijas raķešu arsenāls sarūk, kas varētu ierobežot triecienu biežumu un intensitāti.
Svarīgākie notikumi Ukrainā 23. martā
Krievijas “lielais uzbrukums” ir izgāzies
Kremļa propaganda vairākus mēnešus ziņoja par gaidāmo Krievijas armijas “lielo uzbrukumu” Ukrainas frontē, tomēr ar panākumiem tas nav vainagojies, jaunākajā ziņojumā norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Okupantu bravūra lielā mēra bija balstīta dezinformācijā un savu iespēju pārvērtēšanā, bet realitātē viņi sadūrušies ar to, ka izvērst uzbrukumus vairākos virziens vienlaicīgi nav iespējams, skaidroja izlūkdienesta pārstāvis Vadims Skibickis.
Krievu spēki pie Bahmutas izsīkst, ukraiņi drīz izmantos izdevību
Krievijas karaspēks nav zaudējis cerību Doneckas apgabalā ieņemt Bahmutu, tomēr tā zaudējumi ir lieli un tā spēki izsīkst, situāciju frontē raksturoja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis, piebilstot, ka Ukrainas aizstāvji drīzumā šo iespēju izmantos.
Prigožins grasās “Vagner” pārsviest uz Āfriku
Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” dibinātājs Jevgēnijs Prigožins grasās apturēt šī formējuma dalību operācijās Ukrainā un “no jauna koncentrēt savu uzmanību uz Āfriku”, vēsta aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz avotiem, kas ir “pazīstami ar šo jautājumu”.
Visu 23. marta teksta tiešraidi lasi šeit
