Mācītājs Kalniņš: Mēs nevaram būt tajā situācijā, kad ieejam slimnīcā Latvijā un ir tāda sajūta, ka esi ienācis slimnīcā kaut kur Krievijā 117

“Piekrītu, ka slimnīcai, no vienas puses, nebūtu jānodarbojas ar latviešu valodas stiprināšanas jautājumiem, bet, no otras puses, mēs arī nevaram būt tajā situācijā, kurā faktiski mēs ieejam Latvijā slimnīcā un tiešām ir tāda sajūta, ka tu esi ienācis slimnīcā kaut kur Krievijā – viss notiek krievu valodā, visi sarunājas un atbild, jo tomēr mēs esam Latvijā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja mācītājs Krists Kalniņš, paužot savu viedokli par izskanējušo vēsti, ka Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana valsts valodas nezināšanas gadījumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti
Lasīt citas ziņas

“Latviešu valoda ir mūsu valsts valoda. Un cilvēki, kas šeit dzīvo kā pamatiedzīvotāji, viņiem ir jāspēj komunicēt latviešu valodā. Tāpēc ārstiem nav jāmācās 15 valodas, lai sarunātos ar katru cilvēku, kas ienāk, viņa valodā, lai saprastu! Bet tajā pašā laikā es arī piekrītu, ka ir svarīgi tad, kad pacients ienāk un runā krievu, angļu, vācu vai spāņu valodā, lai viņam būtu iespējams izskaidrot to, kas viņam ir un ārsts atbildētu,” komentēja mācītājs Kalniņš, runājot par izmaiņām likumdošanā, kas skars pacientu aprūpi.

Turklāt mācītājs uzsvēra, ka tūlīt šajā digitālajā laikmetā tā vispār “nebūs problēma”, kad var talkā ņemt dažādas tehnoloģiskas ierīces un valodas tulkošanas digitālās programmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tomēr man liekas, ka lielākā problēma, kas šeit būs, tā būs domāšanas maiņa. (…) Tā ir tāda mūsu – latviešu – mentalitātes īpašība, ja mūs uzrunās un mēs to valodu zināsim, tad drīzāk atbildēsim tajā valodā, kurā mūs uzrunā. Bet tomēr man atkal gribētos teikt, ka mums ir uzdevums dabūt latviešu valodu atpakaļ kā galveno valodu ikvienā vietā, kas ir valsts iestādes, slimnīcas, jebkur… Latviešu valoda ir ļoti reta valoda, un mums ir jārūpējas par to! Un visas pārējās lietas arī medicīnā var atrisināt dažādos veidos,” pārliecināts ir mācītājs Kalniņš, paužot savu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs”.

Portāls LA.LV jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana valsts valodas nezināšanas gadījumā.

Gadījumā, ja pacients nepratīs valsts valodu un runās tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam būs jānodrošina tulkošana, tā par pieņemtajām izmaiņām informēja Saeimas Preses dienestā. Kā izņēmums šai normai noteikti gadījumi, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

Grozījumi likumā veikti, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu. Likumā nostiprināts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Plašāk variet lasīt ŠEIT.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.