Foto: AFP/LETA

Mājsēde siltajās zemēs? Kas jāzina, šobrīd ceļojot kopā ar bērnu 0

Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Lasīt citas ziņas

Pandēmija jau kādu brīdi ceļošanu gan ierobežo, gan apgrūtina, taču nozarē strādājošie novēro, ka cilvēki sāk aprast ar “jauno normālo”. Ar ko jārēķinās, tagad ceļojot kopā ar bērniem? Un vai šis tiešām ir īstais brīdis citu zemju apskatei? Nozaru eksperti par tūrisma nākotni, kā arī ģimeņu pieredzes stāsti, ceļojot kopā ar bērniem pandēmijas laikā.

“Air Baltic” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere skaidro, ka lidojumiem oktobrī, ieskaitot skolēnu brīvlaiku, ir liels pieprasījums. Tas ir ievērojami lielāks nekā pirms gada: “Ar katru mēnesi mēs redzam, ka pieprasījums pēc ceļojumiem turpina palielināties. Tas ir bijis iespējams, pateicoties ceļošanas ierobežojumu mīkstināšanai, plašākai vakcinācijas aptverei Latvijā un Eiropā, kā arī pievilcīgam atpūtas galamērķu piedāvājumam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau šobrīd 2021. gadā apkalpoto pasažieru rādītājs ir pārsniedzis vienu miljonu.” Bethere atklāj, kādi ir pieprasītākie galamērķi rudens brīvdienām ārvalstīs: “Aktuālākie ir dažādi saulaini atpūtas galamērķi kā Tenerife, Dubaija, Lisabona, Malaga, Madride, Atēnas un Larnaka. Tāpat pašlaik aktuāli ir īsāki nedēļas nogales braucieni uz Amsterdamu, Berlīni, Frankfurti, Parīzi vai Romu.”

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena uzsver, ka gan viesmīlības, gan tūrisma nozares pandēmijas dēļ cietušas visvairāk: “Tūrisma nozarei bija pieejamas gan vispārējā atbalsta programmas, gan īpašas atbalsta programmas krīzes aktīvajā fāzē. Vasarā situācija nozarēs uzlabojās.

Tas bija laiks, kad nozares uzņēmumi varēja pielāgoties un sagatavoties rudenim, kad bija prognozējama situācijas pasliktināšanās. Veselības ministrija šobrīd norāda uz būtisku situācijas pasliktināšanos, kas nozīmē, ka valdība var lemt par jauniem noteikumiem. Šeit aicinām sekot situācijas attīstībai un valdības lēmumiem. Katrā ziņā ekonomikas ministrs jau iepriekš ir teicis: ja tiks ieviesti drošības pasākumi, kas būtiski ierobežos uzņēmējdarbību, attīstīsim sarunu par valsts atbalstu uzņēmējiem.”

Bērniem ierobežojumu nav

Paula Spriņģe ar vīru un četrus gadus veco meitiņu rudens sezonā paspējuši viesoties divās valstīs – Grieķijā, Krētas salā, kā arī Itālijā. Paula stāsta, ka viss bijis salīdzinoši vienkārši, jo abi ar vīru ir vakcinēti un meitiņai papildu ierobežojumi nebija jāievēro nevienā no valstīm: “Lai ielidotu abās valstīs, bija jāizpilda pasažieru lokācijas forma, jānēsā maskas iekštelpās.

Itālijā to ievēro ļoti stingri, Grieķijā, Krētā mazāk.” Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ģimene jutās droši ceļojot – vakcinācija: “Tas ieviesa lielāku drošību par pašu veselību. Uztraukums vairāk bija par meitu, jo, lai gan visur mazgājām, dezinficējām rokas – līdz galam tomēr nevarējām nosargāt un, atgriežoties Latvijā, konstatējām meitiņai pozitīvu Covid testu.” Papildu stresu radījusi situācija kopumā – ja nu atceļ kādu lidojumu, neielaiž kādā no valstīm jaunu ierobežojumu dēļ.

Paula atceras, ka Krētā sajūta bijusi drošāka nekā Itālijā – daudz mazāk tūristu. Itālijas tūristu pūļi atgādinājuši par realitāti un likuši atcerēties par vīrusa eksistenci: “Ievērojām lielāku piesardzību, izvairījāmies no tūristu pārpildītām vietām un līdz ar to kaut ko no iecerētā nemaz neapskatījām.”

Paula atklāj, ka šobrīd jaunus ceļojumus neplāno, – situācija ir pārāk neprognozējama un, lai gan ceļošana pandēmijā neesot sarežģīta, vēlreiz pozitīvu kovida testu meitiņai piedzīvot negribētos.

Līva ar ģimeni savukārt uz Turciju devās, lai apciemotu radiniekus, kā arī lai mazliet atpūstos. Gadu vecajai meitiņai nebija nekādu ierobežojumu, bet, kā jau minēja Paula, regulāri jādez­inficē rokas, jo bērni pamanās visam pieskarties. Līva ar vīru abi ir vakcinēti, tāpēc ierobežojumus īsti neizjuta: “Protams, visur bija jānēsā maskas – brīžiem pat uz ielas. Lidojot turp, bija jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts.”

Lielākā atšķirība starp ceļošanu pandēmijas laikā un pirms pandēmijas, kā ir novērojusi Līva, – visur ir garas rindas, jo visiem tiek pārbaudīti dokumenti, sertifikāti, testi. Ir gadījumi, kuros kāds nav aizpildījis nepieciešamo formu, nav paņēmis līdzi sertifikātu – tas procesu paildzina.

Situācija ir neprognozējama

“Latvia Tours” direktore Ieva Keiša skaidro, ka pandēmija ir būtiski ietekmējusi cilvēku ceļošanas paradumus: “Daļa cilvēku ir gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un nevēlas atteikties no ceļošanas, jo šāda atteikšanās būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti, savukārt otra daļa iedzīvotāju ir piesardzīgi un joprojām atturas no ceļošanas nebūtisku iemeslu dēļ – tātad nedodas atpūtas ceļojumos.

Šeit gan gribu uzsvērt, ka otra daļa kļūst arvien mazāka.” Keiša stāsta, ka šobrīd galamērķu izvēle ģimenes ceļojumiem ir atkarīga arī no iebraukšanas noteikumiem un procedūras sarežģītības pakāpes. Šī iemesla dēļ ir pieaugusi tūrisma aģentūru loma ceļojumu iegādē: “Potenciālajam ceļotājam ir grūti orientēties dažādo un mainīgo prasību labirintos, savukārt ceļojumu nozares profesionāļi regulāri seko līdzi visai jaunākajai informācijai. Mēs sniedzam detalizētu informāciju par ceļošanas noteikumiem ikvienam, palīdzam ar dokumentu noformēšanu un atbalstām visos jautājumos, lai ceļotājiem būtu mazāks stress.”

Noteikumi, ceļojot pandēmijas laikā, mainās ļoti strauji: “Bet ir jāatzīst, ka vakcinētajiem ceļotājiem noteikumi ir diezgan draudzīgi un kļūst arvien stabilāki. Vakcinētās personas aktīvi plāno un rezervē ceļojumus arī nākamajam gadam, tāpēc var teikt, ka daļa no sabiedrības noteikti ir pieraduši pie “jaunā normālā”.”

Keiša uzsver, ka lielākā daļa “Latvia Tours” klientu ir vakcinēti, un viņu uztraukuma līmenis ceļojumu sakarā ir mazinājies, taču vīruss atkal uzņem apgriezienus un situācija ir neprognozējama: “Mēs visi redzam, ka situācija mainās ļoti strauji. Vīruss mainās, saslimšanas gadījumu skaita pieauguma novēršanas pasākumi neatbilst paša vīrusa izmaiņām un tā izplatības tempam. Tāpēc gan vietējais, gan ārzemju tūrisms lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies pandēmija un kā dažādas valstis reaģēs uz šīm problēmām.”

Trīs bērnu mamma Sanita paskaidro, kādēļ jau otro gadu pēc kārtas viņu ģimenē tiek atcelts ikgadējais rudens brīvlaika brauciens uz kādu ārvalsti: “Paskatieties, cik strauji attīstās situācija. Mēs ar vīru esam vakcinēti, mūsu četrpadsmitgadīgais dēls arī, un mēs ticam, ka vakcīna var pasargāt, un zinām, ka citviet Eiropā situācija ir daudz labāka nekā pie mums, bet ko mums darīt ar mūsu sešus un deviņus gadus vecajām meitiņām? Atstāt mājās? Negribam nekādus pārsteigumus.”

Sanita gan piebilst, ka, lai arī tepat Latvijā vairs nav īpaši omulīgi, tomēr šeit situāciju iespējams kaut kādā mērā kontrolēt kaut vai ģimenes līmenī, tādā veidā pasargājot tos ģimenes locekļus, kuri vēl nevar vakcinēties: “Protams, es apzinos, ka risks inficēties šobrīd ir liels, un tomēr mēs varam kontrolēt, ar ko tiekamies, kur dodamies, kā pavadām savu laiku. Ārzemēs mums būtu jādzīvo viesnīcā, jāēd restorānos – te mēs to varam nedarīt un grūtākos laikus pārlaist mājās vai svaigā gaisā, savā burbulī.

Mēs nogaidīsim cerībā, ka tie, kas nav vakcinējušies, drīz vien sapratīs situācijas nopietnību. Iespēja vakcinēties ir visiem – mēs varam tikt ārā no šī neprāta!” Sanita uzskata, ka skolēnu brīvlaika pagarināšana izklausās ļoti reāla: “Kāds tur brīnums… Mēs ģimenē esam izdarījuši visu, lai pasargātu sevi un sabiedrību. Ja brīvlaiks būs garāks, aizdosimies kaut kur tepat Latvijā – pastaigāsim gar jūru, izvēdināsim galvu. Tepat mūsu valstī ir tik daudz skaistu un interesantu vietu.”

Smagi iedragāta nozare

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka tūrisma nozare piedzīvos vēl vienu kritumu: “Tūrisms daļēji atguvās pēc pandēmijas pirmā viļņa. Tad krita atpakaļ 2020. gada beigās, tad atkal atguvās 2021. gada vasarā. Līdz pat jūlijam, par kuru pieejami Centrālās statistikas pārvaldes dati, izmitināšanas un ēdināšanas nozaru apgrozījums auga pēc krituma pagājušā gada beigās.

Taču atgūšanās bija nepilnīga, restorāni un kafejnīcas sasniedza ap 60% no pirmskrīzes apgrozījuma, bet viesnīcas mazāk nekā pusi. “AirBaltic” pasažieru apgrozījums turpināja kāpt arī augustā, iespējams, ka tūrisma nozare atguvās arī septembrī.

Taču ir pamats domāt, ka šobrīd, tas ir, 2021. gada 4. ceturksnī, tūrismā atkal ir lejupslīde, ko radījis vīrusa deltas variants. Jādomā, ka šis periods vismaz sabiedriskajai ēdināšanai būs labāks nekā 2020. gada beigās, jo šobrīd vakcinētie var apmeklēt restorānus. Brīvību sniedzošie QR kodi ir pusei iedzīvotāju, bet es domāju, ka tā galvenokārt ir maksātspējīgākā sabiedrības daļa.” Strautiņš uzsver, ka saslimstības līmenis Latvijā un Baltijā šobrīd ir augstāks nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu, un tas nozīmē, ka var tikt izvirzīti nosacījumi ceļošanai pie mums, tiek noteikti papildu ierobežojumi un kontroles.

Arī Latvijas iedzīvotājiem ceļošana uz ārzemēm kļūst vairāk apgrūtinoša: “Noteikti Latvijas viesnīcām un restorāniem vietējais patēriņš kaut kādā ziņā kompensē samazināto ārvalstu tūristu skaitu, taču šī kompensācija ir ļoti nepilnīga.” Pie šīs situācijas ir novedis zemais vakcinācijas līmenis, kas gan pārslogo slimnīcas, gan apdraud cilvēku veselību un dzīvību, gan arī kaitē Latvijas ekonomikai.

Strautiņš uzsver: “Zīmīgi, ka visās valstīs, kurās ir vēl zemāks vakcinācijas līmenis (Slovākija, Rumānija, Bulgārija), ir arī zemāks IKP pēc pirktspējas paritātes. Ir viena valsts ar zemāku IKP un augstāku vakcinācijas līmeni – tā ir Grieķija. Labklājība nerodas no zila gaisa, tās pamatā ir cilvēku spēja loģiski domāt, orientēties informācijas plūsmā, rīkoties atbildīgi pret sevi un citiem.”

Ekonomists prognozē, ka jau nākamā gada sākumā situācija būs labāka: “Vakcinācijas līmenis būs pieaudzis, tāpat kā “dabiskā” veidā imunitāti ieguvušo skaits. Diemžēl būs pieaudzis arī slimības upuru skaits. Nu jau ir par vēlu nožēlot neizdarīto. Ir jāturpina un jāpastiprina pasākumi, kas pamudina saņemt potes. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī pasaules ekonomikai un tūrisma nozarei turpinot atgūties, varam cerēt uz lielāku ceļotāju plūsmu Latvijā. Epidemiologi pauž cerību, ka vēl bīstamāki vīrusa varianti neradīsies. Visas pandēmijas kaut kad ir beigušās, tāpat kā neviena lidmašīna gaisā vēl nav palikusi.”

Skaisti arī tepat – Latvijā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava stāsta, ka situācija ir visai bēdīga: “Mums vēl nav pieejama statistika par tūrismu 2021. gadā, bet apstākļu kopums ļauj secināt, ka kopējā situācija tūrisma nozarē šogad, salīdzinot ar 2020. gadu, nebūs uzlabojusies. Jūlijā, kas ierasti ir aktīvākais ceļojumu laiks, Latvijas viesnīcās apkalpoti par 49% mazāk ārvalstu tūristu nekā pagājušajā gadā, savukārt vietējo tūristu skaits pieaudzis par 30%.”

Tūrisma nozare nav atguvusies ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā: “Lielāka mēroga pasākumi jo­projām nenotiek. Arī grupu tūrisms tiek organizēts ļoti ierobežotā apjomā. Vairākas viesnīcas un citi tūrisma objekti tā arī nav atvērti. Situācija nozarē nav vienkārša – pat tādās tūrisma valstīs kā Itālija ārvalstu viesu skaits samazinājies par 71%, bet vietējais tūrisms par 46%.

Šā brīža aplēses liecina, ka starptautiskais tūrisms līdz 2019. gada līmenim atjaunosies ne agrāk kā 2024. gadā, bet, iespējams, tam būs nepieciešams vēl ilgāks laiks. Latvijas tūrisma industrija lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu viesu plūsmām gan tradicionālajā, gan darījumu tūrismā, tādēļ par pilnvērtīgu atgūšanos varēsim runāt tikai brīdī, kad kādu laiku ceļot būs iespējams bez ierobežojumiem.”

Šīrava uzskata, ka cilvēki atsāks ceļot pakāpeniski – sākumā dodoties uz kaimiņvalstīm, bet vēlāk, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus, arī tālākos ceļojumos: “Jāņem vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju jo­projām nav vakcinēti, un tas būtiski apgrūtina ceļošanu pat Eiropas Savienības robežās.”

Taču katrai situācijai ir zelta maliņa – Šīrava uzskata, ka šis laiks ir izveidojis jauku tradīciju – vēlmi atklāt Latviju no jauna: “Daudziem tas jau kļuvis par labu ieradumu, kas, cerams, turpināsies arī tad, kad daudz brīvāk varēs doties ārvalstu ceļojumos. Gribam, lai ceļotāji aktīvi izmanto arī vietējā tūrisma pakalpojumus un naudas līdzekļus, kuri paredzēti atpūtai, atstāj Latvijā, tādā veidā atbalstot vietējos uzņēmējus. Līdz šim daudziem likās pašsaprotami tērēt prāvus līdzekļus ārzemēs, tagad cilvēki arvien vairāk sāk pamanīt to, kas ir tepat uz vietas.”

Arī ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver Latvijas plusus, ko novērtē gan vietējie, gan ārzemju tūristi: “Latvijas dabā ir ļoti daudz vietu, kur cilvēki var baudīt klusumu un privātumu. Iedzīvotāju blīvums ir zems. Kā pavisam nesen urbanizētā valstī mums ir daudz lauku māju. Ainava ir izteikti mozaīkveidīga – daudz mazu mežu un pļavu, kas veido atsevišķas, relatīvi noslēgtas pasaulītes.

Lielākā daļa valsts teritorijas ir pieejama pastaigām dabā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas. Galvenais pievilkšanas punkts mūsu valstī ir Rīgas vēsturiskais centrs, kas kļūst arvien pievilcīgāks, atjaunojot mājas vecpilsētā un bulvāru lokā, atdzimstot koka priekšpilsētām, jo īpaši Āgenskalnam.

Tāpat, gan pateicoties ES fondu ieguldījumiem, gan vietējo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, kas finansē dzīvojamo ēku atjaunošanu un pakalpojumu attīstību, arvien sakārtotākas kļūst citas pilsētas – Liepāja, Ventspils, Cēsis. Nākotnē uzlabosies arī infrastruktūra, piemēram, tiks uzbūvēts “Rail Baltica” dzelzceļš.”

UZZIŅA

Visām personām, kuras ieceļo Latvijā, tīmekļvietnē “Covidpass.lv” ir jāaizpilda elektroniska apliecinājuma anketa ne agrāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā.

Ieceļošanas ierobežojumi Latvijā atkarīgi, no kādas valsts persona ieceļo un vai persona ir vakcinēta vai pārslimojusi Covid-19. Vairāk par ieceļošanas prasībām uzzini “covid19.gov.lv” sadaļā “Pārskats par ieceļošanas ierobežojumiem un drošības pasākumiem”.

Pirms ceļojuma

Vakcinētajām/Covid-19 pār­slimojušajām personām pirms ceļojuma nav jāveic Covid-19 tests, izņemot gadījumu, ja persona dodas uz īpaši augsta riska valsti, kurā novērojama ļoti augsta saslimstība vai jauna Covid-19 celma izplatība. Atgriežoties tests nav jāveic, izņemot gadījumu, ja persona bijusi īpaši augsta riska valstī.

Pārējiem ceļotājiem spēkā ir prasība par testa veikšanu pirms ceļojuma uz jebkuru valsti.

Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāveic.

Desmit dienu pašizolācija jāievēro:

* personām, kuras nav vakcinētas vai nav pārslimojušas Covid-19, atgriežoties no augsta riska valstīm (arī ES, EEZ, Šveices, Apvienotās Karalistes un citām valstīm);

SAISTĪTIE RAKSTI

* visiem ceļotājiem, iebraucot no īpaši augsta riska valsts (arī ES, EEZ, Šveices un Apvienotās Karalistes), kurā novērojama ļoti augsta saslimstība vai jauna Covid-19 celma izplatība. Vairāk informācijas par šo drīzumā būs pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Avots uzziņām: covid19.gov.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Lasīt citas ziņas
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē
Krievi lien un lien uz priekšu… Ja Ukraina zaudē Donbasu – karš zaudēts?
Imants Frederiks Ozols: Latvija brēc uz Vāciju tādēļ, ka mums ir paniski bail!
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, kā tas notika pirms gada – 24.februārī
FOTO. “Vēl viens pretendents… Kā lupatiņa!”. Cinisms, meli, krāpšana – šķebinoša patiesība nāk klajā par kādu Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrību
11:49
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē
11:30
VIDEO. Jēkabpilī tiek veikts ārkārtas dambja remonts, gatavojoties iespējamajiem pavasara plūdiem
11:24
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum”
VIDEO. Jēkabpilī tiek veikts ārkārtas dambja remonts, gatavojoties iespējamajiem pavasara plūdiem
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu 17
Saeimā izmeklēs banku sektorā notiekošo: izvērtēs arī finanšu nozarē veikto “kapitālo remontu”
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
“Rīgas satiksme” sāk aktīvu cīņu ar bezbiļetniekiem. Kas jāzina pasažieriem, braucot ar autobusu vai trolejbusu? 3
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē
Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes?
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai
Kijivā 3.februārī pirmo reizi notiks ES-Ukrainas samits, kas dos “spēcīgu signālu” Maskavai un pasaulei 6
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
Indra, Indris, Brigita un Indars – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Neimanis pārsteigts par steigu, kādā “RNP” padome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata
Anda Līce: Kāpēc politiķi ir tik kāri uz aplamām un nebeidzamām reformām? 33
Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts
Daugavpils Universitātes padomes rindas retinās
Daudzviet Latvijā šorīt snieg, savukārt Rīgā gaidāms slapjš sniegs un neliels lietus
Olafs Zvejnieks: Nabadzības mazināšanai varmācība nav vajadzīga
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Visu dienu tev būs liela steiga! Horoskopi 1.februārim