Pēdējie labojumi direktīvā neparedz atbalstu šķeldas katlumāju attīstībai un apdraud ikvienas valsts energoneatkarību, turklāt nemazinot CO2 izmešus.
Pēdējie labojumi direktīvā neparedz atbalstu šķeldas katlumāju attīstībai un apdraud ikvienas valsts energoneatkarību, turklāt nemazinot CO2 izmešus.
Foto: Leitenberger Photography/SHUTTERSTOCK

Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 139

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Lasīt citas ziņas

“Tas ir lielo biznesa īpašnieku, tostarp saules, vēja un gāzes enerģijas lobijs ar vēlmi izslēgt no tirgus ārā mazos dalībniekus. Tas nozīmē papildu nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2), tiklīdz malka vairs nebūs atjaunojamais energoresurs. Bet CO2 ir tikai atruna, jo mežā sastrādāto šķeldu tagad nokurinām, bet, ja to ierobežos, atlikumi mežā sapūs un CO2 izdalīsies tik un tā,” situāciju komentē meža īpašnieks Madars Kalniņš.

Viņa vadītā Rūjienas meža īpašnieku biedrība ir viena no desmit organizācijām, kas parakstījušas atklātu vēstuli Eiropas atbildīgajiem ierēdņiem un deputātiem. Līdzīgi kā to jau izdarījušas virkne Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Negaidīts labojums

Runa ir par Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto Atjaunojamās enerģijas direktīvas versiju, kura nav jaunums – par to gari un plaši spriests jau iepriekšējos pāris gados, līdz ar to spēles noteikumi visiem ir zināmi.

Taču šogad meža īpašnieki saņēmuši aukstu dušu, jo direktīvā pēkšņi parādījies jauns jēdziens “primārās koksnes biomasa”.

Vienkāršoti runājot, ar to apzīmē jebkuru koka daļu, kas nāk no meža, izņemot mizu, tātad – zemas kvalitātes koksni, kas ir gan malka, gan šķelda.

Un direktīva neparedz atbalstu, piemēram, šķeldas katlumāju attīstībai, ko Latvija veiksmīgi izmantoja, lai pārietu no gāzes apkures uz vietējā resursa izmantošanu. Direktīva nosaka, ka mums savs biomasas patēriņš jānotur 2017.–2020. gada līmenī. Lai gan tas kopš tā laika jau ir audzis un, pārejot uz vairāk šķeldas izmantošanu, tam būtu jāaug vēl.

Īpašnieki spurojas pretī

Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas jau nosūtījušas vēstuli atbildīgajām personām Eiropas Komisijā (EK), Eiropas Parlamentā (EP) un arī Zviedrijas kā prezidējošās valsts atbildīgajiem pārstāvjiem ar protestiem par jaunajiem ierobežojumiem.

Janvāra nogalē šāda vēstule sagatavota arī Latvijā un to parakstījušas desmit meža īpašnieku organizācijas, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 200 000 ha mežu.

“Primārās koksnes biomasas kā otrās šķiras izejvielas izslēgšanai ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildu nodokli par CO2 tai brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Šādi lēmumi radīs negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet vistiešāk finansiāli smagi ietekmēs daudzus mazos meža īpašniekus.

Tieši privātajos īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos. Ja liels maz­vērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas.

Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar Zaļā kursa mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā,” norādīts vēstulē.

Tāpat akcentēts, ka jauninājums ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi reģionos un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot savas mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām.

“Meža īpašnieku organizācijas iebilst pret šādu politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi.

Zaļā kursa idejas vārdā aicinām atturēties no jaunās “primārās koksnes biomasas” klasifikācijas ieviešanas “Atjaunojamo energoresursu direktīvā”, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos,” norādīts vēstulē.

Iebildumi – zinātniski pamatoti

Plašākai sabiedrībai pieejams Eiropas Biomasas asociācijas “Bioenergy Europe” jaunākais ziņojums, kas ietver Vācijas zinātnieku īstenoto projektu “Klima­holz” galvenās atziņas par koksnes biomasas izmantošanu enerģijā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti janvāra beigās, taču tajā izklāstītais augšminētās direktīvas jauninājumu argumentēti skaidro kā kļūdu.

Ziņojuma autors profesors Huberts Rēders uzsver, ka “primārās koksnes biomasas” izmantošanai enerģijā joprojām ir liels potenciāls. Ziņojumā norādīts, ka koksnes atlieku izmantošana ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt augstu uzkrātā oglekļa līmeni mežos un darbojas kā galvenais atjaunojamās enerģijas avots Eiropā.

“Eiropa šobrīd piedzīvo gan enerģētikas, gan klimata krīzi, un, ja mežos tiks atstāti miljoniem tonnu koksnes, tas būs labs ierosinātājs mizgraužu savairošanai un meža ugunsgrēku skaita palielināšanai. Tieši meža atliekas var aizstāt fosilo kurināmo un, jo ilgāk tiek kavēta pakāpeniskā atteikšanās no fosilā kurināmā, jo mazākas izredzes līdz 2050. gadam kļūt klimatnei­trālam. T

urklāt zemas kvalitātes koksne – meža atliekas – īsti nav piemērota citiem izmantošanas mērķiem kokrūpniecībā, kā vien bioenerģijā siltumapgādes nodrošināšanā.

Laika posmā no 2020. līdz 2050. gadam Eiropa var samazināt ap 5,6 miljardiem tonnu CO2 izmešu, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un meža veselību,” tā ziņojumā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vācijas zinātnieku aprēķini rāda, ka koksnes šķeldas atlikumu izmantošana Eiropā ļaus līdz 2050. gadam ietaupīt ap 2,8 miljardiem tonnu CO2 izmešu, un koksnes atlikumu daudzums būs vienāds ar 10% no augošās koksnes krājumiem mežā, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Ja koksnes apjoms paliks mežos, notiks pretējs process – tiks radītas papildus CO2 emisijas, rezumēts ziņojumā.

Diskusijas par minēto direktīvu ir finiša taisnē tā dēvētajā trialogā, kur piedalās EP, EK un prezidējošā Zviedrija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Lasīt citas ziņas
Avdijivkā krievu karaspēks pielietojis gāzes granātas, kuru izmantošanu aizliedz konvencija
“Apgalvojumi par aplokšņu algu izmaksām man šķiet absurdi”. Plaude-Rēlingere noliedz apsūdzību krimināllietā
FOTO. Jaunais “Škoda Vagonka” elektrovilciens kritis grafiti zīmētāju nežēlastībā
“Ziema nelabprāt atkāpjas,” LVĢMC pārstāvis par to, kad Latvijā varētu gaidīt pavasarīgus laikapstākļus
Juris Mālakalns: Mēs, meža īpašnieki, vienmēr esam bijuši ieinteresēti meža saudzēšanā, ilgtspējīgā apsaimniekošanā un dabas vērtību saglabāšanā
15:08
Baznīca zaļajā tuvplānā – no ērģeļu restaurācijas līdz ozolu stādīšanai
14:58
“Centrālā laboratorija”: 89% Latvijas sabiedrības organismā nepietiekams D vitamīna daudzums
14:48
FOTO. “Grīdas lupata uz galvas!” Elīna Didrihsone tiek pie “sirmiem matiem”, vīrs un fani pamatīgi izbrīnīti
FOTO. Lauris Reiniks ceļojuma laikā Zanzibārā piedzīvojis dīvainu sarunu par Latviju ar kādu vietējo iedzīvotāju
VIDEO. Talantīgā aktrise Mirdza Martinsone pastāsta, ka jaunībā viņa sapņojusi par gluži citu profesiju
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Ukraiņi pie Bahmutas veikuši veiksmīgu operāciju, atspiežot “Vagner” algotņus
FOTO, VIDEO. Izskatīgā latviešu aktrise Lelde Dreimane pastāsta, kāpēc izlēma piedalīties erotiskā fotosesijā vīriešu žurnālā
Publicists: Kariņš ir persona, kas nekad ne par ko neuzņemas atbildību
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
FOTO. Dziedātājs Markus Riva Losandželosā saticis kādu īpašu cilvēku no Krievijas
Būs dārgākas Dziesmu svētku biļetes: rekordaugstas cenas šogad būs uz vokāli simfonisko mūzikas koncertu
FOTO. Pirmie pavasara darbi peoniju dobē – ar ko sākt?
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Somija soļa attālumā no NATO: robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka
Lielbritānijas karali Čārlzu III Berlīnes lidostā sagaidīs ar 21 lielgabala salūtu: vizīte iezīmēs jaunu sākumu Vācijas un Lielbritānijas partnerībā
Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto….
Valsts Valodas centrs īpašā akcijā apbalvo kvalitatīvas latviešu valodas laureātus masu mediju nozarē
VIDEO. Policija izplatījusi video, kā tika neitralizēta Nešvilas skolas šāvēja, kas nogalināja 6 cilvēkus
Diāna Jance: „Vēsturei nav jāatkārtojas”
Māris Antonevičs: Putina iespējamo sarunbiedru loks sašaurinās
Izfantazētā brīvības pasaulē. Saruna ar Nacionālā teātra aktrisi EVIJU KRŪZI
TESTS: izvēlies attēlu un uzzini, kas tu biji iepriekšējā dzīvē
Aldonis un Agija – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Atvadas no pēdējā ķirbja. Garda un sātīga biezzupiņa
Cigarešu laikmeta beigu sākums. Kā vislabāk cīnīties ar šo kaitīgo ieradumu?