Pesticīdu kokteilis istabā: lauku pastiprināta miglošana noved pie nepatīkamām blakusparādībām 30
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visiem ir skaidrs – lai kā cīnītos, mājās vairāk vai mazāk atrodami putekļi. Bet fakts, ka tiem līdzās “dzīvojas” arī pesticīdi, gan ir kas jauns. Diemžēl, kā atklāj vairāki pētījumi, ar šādu faktu jāsadzīvo daudzām lauku mājām, kuru tuvumā regulāri miglo labības vai rapša laukus.
Iekļūst nemanāmi
Atgādnei – pesticīdi ir vielas, ko apzināti izmanto lauksaimniecībā vai dārzkopībā, apstrādājot augus ar mērķi palielināt ražu, atvieglot kopšanu vai uzlabot produkta izskatu.
Iekštelpās pesticīdi var nokļūt vairākos veidos, lielākoties – pēc miglošanas, jo līdz pat 30% vielu nepaliekot uz smidzinātā lauka, tie vai nu iztvaiko, vai arī vējš tos aiznes citur. Tāpat lauksaimnieki pesticīdus iekštelpās ienes ar apģērbu vai apaviem, bet kādu daļu no pesticīdiem paši savām rokām lietojam mājās kaitēkļu iznīdēšanai.
Cik daudz tādu vielu varētu būt mājā, atkarīgs no daudziem apstākļiem, bet, lai vismaz aptvertu problēmas mērogu, šogad Latvijā veikts īpašs pētījums “Pesticīdi tavas mājas putekļos”*. Idejas autori – Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”.
Pētījuma laikā Talsu, Valmieras, Jelgavas, Limbažu, Kuldīgas, Dobeles, Cēsu, Rēzeknes, Saldus, Ventspils, Augšdaugavas, Tukuma un Valkas novados 15 mājsaimniecībās ievāca 18 paraugus. Pēc tam laboratorijā paraugos testēja 28 pesticīdu klātbūtni.
Iznākumā pētnieki atrada 14 dažādus pesticīdus, no tiem četri atrasti vairāk nekā trešā daļā paraugu: 72% gadījumu tika atrasts tebukonzols, 39% gadījumu – fluopirāms, 39% gadījumu – herbicīdu grupas savienojums MCPA, 33% no 18 paraugiem tika konstatēta piraklostrobīna klātbūtne.
Vairumā paraugu tika konstatēts pesticīdu kokteilis – vidēji trīs, maksimums – astoņi pesticīdi vienā paraugā.
Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājās konstatēta Zemgalē – vidēji 700 nanogrami uz gramu (ng/g).
“Dzīvoju teritorijā, kur saimnieko bioloģiski, tuvākais konvencionālās lauksaimniecības lauks ir tālāk par kilometru. Liels bija pārsteigums atskaitē redzēt, ka no manas mājas ņemtajā paraugā konstatēti trīs pesticīdi, turklāt tādi, ko lieto tikai lauksaimniecībā,” tā Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežmale.
Viņasprāt, pētījuma rezultāti skaidri ir apliecinājuši problēmu. “Neviens nevēlamies elpot pesticīdu kokteili savā mājā, bet tieši ar to jārēķinās lauku cilvēkiem. Mājas regulāra kopšana palīdz samazināt pesticīdu koncentrācijas dzīvojamās telpās, tomēr nepalīdz pret pesticīdu iekļūšanu telpās. Lauku iedzīvotājiem nepieciešama droša dzīves vide, arī tad, ja blakus saimnieko veiksmīgs, eksportējošs, pesticīdus lietojošs lauksaimnieks.”
Problēma visur
Izrādās, ka pesticīdi putekļos nav tikai Latvijas sāpe.
Pagājušajā gadā iniciatīvas “Glābiet bites un lauksaimniekus” (“Save bees and farmers”) ietvaros nevalstiskās organizācijas rīkoja līdzīgu projektu, kura gaitā zinātnieki analizēja 21 guļamistabās ņemtu paraugu no 21 Eiropas Savienības (ES) valsts, nosakot, kādas augu aizsardzības līdzekļu (AAL) darbīgās vielas tur atrodamas un cik liela kopējā jeb kumulatīvā koncentrācija ng/g ir katrā no paraugiem.
Zinātnieki paraugos konstatēja vidēji astoņu pesticīdu klātbūtni. Augstākais rādītājs toreiz bija paraugā no Beļģijas – 23 pesticīdi, bet viszemākais Maltā – viens pesticīds. Kopumā 17 no 21 parauga atrada pesticīdus, kuri var būt bīstami cilvēka reproduktīvajai sistēmai. Šajā pētījumā bija uzsvērta steidzama nepieciešamība aizstāt sintētiskos pesticīdus ar alternatīvām, kas nav ķīmiski.
“Rezultāti gan neparāda reālo ainu katrā valstī par AAL koncentrācijām, bet galvenais secinājums un uzsvars ir, ka steidzami jāaizstāj sintētiskie pesticīdi ar alternatīvām, kas nav kancerogēni savienojumi, reproduktīvās vai endokrīnās sistēmas toksīni. Turklāt valstiskā līmenī būtu jāveic pētījumi, lai regulāri novērtētu, kādam pesticīdu koncentrācijas līmenim iedzīvotāji tiek pakļauti,” tā “Latvijas Avīzei” teic ķīmiķe, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska.
Bet kā ir Latvijā? Kā redzams grafikā, ar 280 pesticīdu nanogramiem uz vienu putekļu gramu ES valstu sarakstā esam apmēram pa vidu.
“Šis rādītājs uz Eiropas pētījuma fona nav ne maz, ne daudz, bet ļauj izdarīt līdzīgu secinājumu. Proti, AAL darbīgās vielas spēj pārvietoties neatkarīgi no attāluma, kopā ar putekļiem iekļūt mājokļos, pakļaujot mūs dažādiem ar veselību saistītiem riskiem, tāpēc būtu nepieciešams samazināt cilvēku veselībai bīstamo AAL vielu izmantošanu.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka dzīvošana intensīvi apstrādātas zemes tiešā tuvumā ir saistīta ar palielinātu vēža, spontāno abortu un dzimšanas anomāliju risku. Iedzīvotāji, kuri dzīvo tuvu ar pesticīdiem apstrādātām zemēm, uzrāda augstāku DNS bojājumu līmeni, oksidatīvo stresu un samazinātu holīnesterāzes aktivitāti,” tā A. Lankovska.
Vai šādiem pētījumiem ir nākotne? Jā, tomēr tie jāveic plašākā mērogā, ievācot paraugus visā Latvijas teritorijā, kas ļautu izdarīt plašākus secinājumus par pesticīdu koncentrācijām vidē mums apkārt, par to, kā katrs savienojums pārvietojas, cik ilgā laikā tas sadalās, cik tālu sniedzas tā ietekme.
Jautājām ekspertēm, ko lietas labā darīt cilvēkam, kura māju tuvumā kaimiņš pavasarī ar plašu vērienu miglo laukus?
“Ņemot vērā, ka pesticīdi atrasti mājas putekļos, cilvēkiem, kuri dzīvo lauksaimniecības zemju tuvumā, būtu biežāk jāveic mitrā uzkopšana mājās, samazinot putekļu uzkrāšanos, kuri var saturēt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) darbīgās vielas, tādā veidā samazinot ilgtermiņa ietekmi, tos konstanti ieelpojot.
Veicot lauku darbus, atstāt apavus, virsdrēbes ārpus dzīvojamās zonas. Tie ir vienkārši pasākumi, kurus ikkatrs var ieviest ikdienā. Protams, nākamais jautājums ir problēma par sintētisko pesticīdu izmantošanas daudzuma samazinājumu, izslēdzot vielas, kas ir klasificētas kā kancerogēnas, toksiskas vai kā endokrīnās sistēmas traucētāji, samazinot atstāto ietekmi uz vidi un cilvēku,” rezumē A. Lankovska.
Savukārt I. Mežmale piebilst – viens no risinājumiem ir dzīvžogi, kas var attīrīt lielāko daļu no laukiem noplūstošā piesārņojuma.
“Koku un krūmu rinda ar 50% caurspīdību spēj samazināt par 50–90% pesticīdu izsēšanās apjomus attālumā, kas ir desmit reizes lielāks par koku rindas augstumu. Tātad – vismaz tiešo piesārņojumu pareizi veidots dzīvžogs izfiltrēs.
Ja Zemkopības ministrija jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikā iekļautajā Agrovides pasākumā “Zaļās joslas”, kuru mērķis ir piesārņojuma no lauka aizturēšana un par kuru paredzētas subsīdijas vairāk nekā 700 eiro/ha, pieprasīs audzēt nevis zāli (pašreizējais regulējums), bet koku un krūmu rindas (nepieciešami grozījumi), tad zemnieki varētu ar dāsnu atbalstu veidot kvalitatīvus dzīvžogus savu kaimiņu un citu zemnieku lauku aizsardzībai.”
* Pētījums veikts AIF finansētā projektā “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”.
