“Man besī tas viss!” Kāpēc Latvijas iedzīvotāji neredz jēgu piedalīties pašvaldību vēlēšanās? 1
Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalījās vien 34% iedzīvotāju. Aktivitāte novados krietni atšķīrās. Zemākā vēlētāju aktivitāte bija Bauskas novadā, bet augstākā – Preiļu novadā. Šajās teritorijās Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji, kas nebalso, atzina, ka ir vīlušies novadu vadībā, neredz savas balss jēgu vai neseko politiskajai situācijai. Savukārt tie, kas vēlēšanās piedalās, smalki pēta kandidātus un programmas vai balso par kādu pagastā pazīstamu pārstāvi, vēsta portāls lsm.lv.
Bauskas novadā pagājušajās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja vien 27% iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Novada centrā Bauskā apvaicājot iedzīvotājus pirms gaidāmajām vietvaras vēlēšanām, netrūka cilvēku, kas atzina –arī šoreiz neplāno balsot.
“Neredzu par ko [balsot], jo nav ko izvēlēties un solījumi ir apnikuši. Vairākas reizes jau neesmu piedalījusies. Vajadzētu vairāk par cilvēkiem domāt, bet man liekas, ka “augša” domā vairāk par sevi. Cik mums ļoti daudz pensionāru, kur iztikas minimums ir knapi 200 eiro. Vai tad var iztikt!?”
“Es neeju un arī šoreiz neuzskatu, ka ir par ko vēlēt vispār. Mums Latvijā vispār nav par ko vēlēt. It kā vienos vārdos saka “jā, jā, jā”, bet darbos mums vispār nekas nenotiek. Nepiepilda solījumus. Latvija vispār pēc kara mēs neesam uz augšu kāpuši, bet uz leju, man pilnīgi besī tas viss.”
“Negribas piedalīties vēlēšanās. Nav jau vērts tur iet, un vispār vilšanās ir visā.”
“Vēl neesam izdomājuši, vai iesim. Cilvēki daudzi iet arī atvaļinājumos, vai kāds arī aizbrauc prom.”
Savukārt Jānis dosies uz vēlēšanām un ir pārliecināts, ka izvēle būtu jāizdara visiem iedzīvotājiem. Viņš dzīvo Stelpē un secina, ka svarīgākais novadā ir tieši ceļu sakārtošana, kas piesaista arī jaunas ģimenes lauku teritorijām.
Vai viegli izdarīt izvēli Bauskas novadā? “Nu, grūti tagad būs, jo šie spēki ir tādi iesūnojušies un nav vairs tā kontakta. Es esmu tieši no bijušā Vecumnieku novada, un tagad esam kopā visi, bet mēs esam tādi pamesti. Es pats esmu no laukiem, man ir arī saimniecība, un ceļi arvien švakāki paliek.
Es jau smejos, ka algas pieauga novada vadībai par tik, cik proporcionāli man nosēžas zemes ceļi – jo ceļš zemāks, jo alga lielāka!
Daudzi jauni cilvēki nāk uz laukiem, bet nevar iebraukt iekšā, un paliek tukšāki lauki. Ceļš ir mūsu asinsrite.”
Arī novada iedzīvotāja Solvita uzsver, ka iespēju nobalsot vēlēšanās izmanto katru reizi kā pilsonisko pienākumu, bet uzskata, ka tieši pašvaldību vēlēšanās izdarīt izvēli ir visgrūtāk un arī grūtāk ieraudzīt katras balss jēgu.
“Novados partiju sistēma nav laba lieta, tā nedarbojas, jo ir cilvēki, nevis partijas. Man nepatīk balsot par partijām, domājot par novadu. Tur ir konkrēti cilvēki, kas strādā. Un vairāk nevis partija nosaka to, bet tas cilvēks. Tāpēc aktivitāte arī ir tik zema, jo cilvēki neredz jēgu balsot par partijām novados. Jā, varbūt valsts līmenī ir citādāk,” pārdomās dalās Solvita.
Tikmēr jaunietes Viktorija un Anastasija tikai nesen sasniegušas balsošanas vecumu, taču abas atzīst, ka neseko līdzi novada domes aktivitātēm un arī uz vēlēšanām vasarā neplāno doties.
Latvijas Radio: “Vai tās būs jūsu pirmās vēlēšanas?”
Viktorija: “Man pirmās!”
Anastasija: “Nē, es vienreiz biju un nobalsoju, bet nav intereses un arī informācijas. Pat īsti neesmu arī meklējusi un ļoti maz pārzinu to visu. Tāpēc diemžēl neiesim.”
Latvijas Radio: “Bet Bauskas novadā jūs dzīvojat un jums kā jaunietēm, kā šķiet, ko novadā vajadzētu uzlabot?”
Anastasija: “Izklaides! Kaut kādas sporta zāles vairāk, jo mums to ir diezgan maz un daudzas ir arī vecas.”
Viktorija: “Un ceļi! Mašīnas šobrīd šeit ir dārgi labot. Ir daudzi grants ceļa posmi, kur pēc lietus braukt ar mašīnu ir ārprāts.”
Labāk balsotu par cilvēkiem, nevis partijām
Savukārt Preiļu novadā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija augstākā vēlētāju aktivitāte – nobalsoja 45% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pilsētas centrā sastaptā pensionāre Anna šo aktivitāti apliecina un iezīmē savas prioritātes gaidāmajās vēlēšanās.
“Ne reizi neesmu izlaidusi vēlēšanas un tagad arī iešu. Ja varētu no visiem sarakstiem izvēlēties atsevišķus kandidātus, būtu daudz labāk, bet jāizvēlas no tā, kas ir. Es izvēlos pēc jau redzamajiem darbiem,” pastāsta Anna.
Viņasprāt, Preiļos turpmākajos četros gados jāsakārto ceļi, jāatbalsta bērni un seniori.
Savukārt cita novada iedzīvotāja Aļona atzīst, ka šajās vēlēšanās nepiedalīsies, jo neredz tam jēgu un šo sajūtu Preiļu iedzīvotājai pastiprina kopumā valstī aktuālas problēmas – skolu un medicīnas pieejamība, arī cenu kāpums pēdējos gados.
“Es nepiedalīšos vēlēšanās, jo es neko nezinu, man nav informācijas un principā par to neinteresējos, jo tas tāpat neko neietekmē. Tāda sajūta, ka sabiedrības viedoklis netiek ņemts vērā un arī tad, kad par kādu nobalsojam, tas cilvēks tāpat pēc tam maina savus lēmumus un priekšvēlēšanu solījumus. Viss notiek ne tā kā gribētos, bet gribētos, lai viss tiek darīts vairāk iedzīvotājiem,” pastāsta Aļona.
Kristīne nedomājot atbild, ka vēlēšanās vienmēr atdod savu balsi, kā arī pēta kandidātus, viņu solījumus un attiecības ar citiem, savukārt kā būtisku trūkumu patlaban novadā iedzīvotāja izceļ darbavietas.
“Ar darbavietām, manuprāt, ir ļoti liela problēma visās pašvaldībās, jo Preiļu pilsēta ir ļoti forša vieta un viss ir, bet laikam jau problēma arī valsts līmenī, ka netiek radītas šīs darba vietas tik lielā apmērā, lai jaunās ģimenes te gribētu palikt vairāk. Vienmēr tomēr izvēlās lielākas pilsētas,” pauž Kristīne.
Latvijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija zemāka aktivitāte nekā iepriekšējos gados. 2017. gadā nobalsoja 50% iedzīvotāju, bet 2021. gadā tikai 34% balsstiesīgo. Tiesa, 2021. gadā vietvaru vēlēšanas nenotika Rīgā, bet arī tajās 2020. gadā bija salīdzinoši zema vēlētāju aktivitāte. Politologs Jānis Ikstens norāda, ka straujš līdzdalības kritums pagājušajās vēlēšanās, visticamāk, skaidrojams tieši ar novadu reformu un arī ierakstā dzirdēto iedzīvotāju pieminēto pamestības sajūtu.
“Mēs esam četrus gadus nodzīvojuši ar pašvaldībām, kas ir trešdaļas iedzīvotāju ievēlētas. Vai ir kaut kas briesmīgs noticis? Ne vairāk kā citus gadus. Līdz ar to, manā izpratnē, nav šeit runas par to, ka pašvaldība ir mazāk veiktspējīga, šeit drīzāk runa ir par to, cik lielu sabiedrības daļu šie ievēlētie cilvēki pārstāv,” norāda Ikstens.
Vai jūs piedalīsieties pašvaldību vēlēšanās?
