Matemātikas skolotāja: “Ja 9.klases skolēns nezina, kas ir pāra skaitlis, neprot izvilkt kvadrātsakni no 64, ir jāpaliek otru gadu”
605
“Man ir žēl, ka daudzi matemātikā saredz tikai darbības ar skaitļiem. Patiesībā te ir paslēptas dziļas un ikvienam noderīgas prasmes un iemaņas reālajai dzīvei. Matemātika ir pamats visam – tā iemāca loģiski spriest, pamatot, pierādīt idejas, strukturēt viedokli, stiprina gribasspēku un mērķtiecību,” tā par matemātikas nozīmi ikviena dzīvē saka šī mācību priekšmeta skolotāja – Dace Radvilaviča no Madonas pilsētas vidusskolas.
Viņa ikdienā māca matemātiku, arī šogad piedalījās matemātikas eksāmenu darbu labošanā un ir sašutusi par tur redzēto. Sazinājāmies, lai uzzinātu viņas viedokli par situāciju, kad šogad tik daudz 9. klašu skolēnu – 826 – nenokārtoja centralizēto eksāmenu matemātikā.
Jau ziņots, ka 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni.
Tāpat vissliktākos rezultātus uzrādījuši skolēni, kas pamatizglītību apguva tālmācībā – zem 20% eksāmenu nokārtoja 44,77% skolēnu, no kuriem 18,29% nesasniedza 10% vērtējumu. Pēc Voroņenko teiktā, šis ir “bīstams signāls” tam, ka tālmācība nav pietiekami atbilstoša mācību forma skolēniem pamatskolas posmā.
Skolotāja uzskata, ka šī gada eksāmens bija balstīts pamata prasmēs – tur neesot bijis nekā pārdabiska vai pārāk augstas grūtības pakāpes: “Arī vērtēšanas kritēriji bija ļoti draudzīgi un atbalstoši skolēniem, lai vismaz minimumu varētu savākt.”
Viņa piedalījusies darbu labošanā un redzētais patiešām skumdina: “Ja 9. klases skolēns nezina, kas ir pāra skaitlis, neprot izvilkt kvadrātsakni no 64, neprot atrisināt vienkāršu vienādību… Bija jāsavāc 8 punkti no 80, lai eksāmens būtu nolikts – tie ir 10% jeb 1 balle. Tās nav ārprātīgas prasības. Ja valstī to nevar izdarīt vairāk nekā 800 skolēni, tas ir šausmīgi.”
Iespējams, šādiem jauniešiem tiešām esot jāpaliek uz otru gadu. Dace arī rosina aizdomāties, kādus nākotnes cilvēkus gribam sev redzēt apkārt.
“Mūsu nākotnes pārdevējs, ārsts, šoferis – iedomājieties, ka mums apkārt ir cilvēki, kuri neprot matemātiku. Labojot eksāmenu darbus nevarēju par to nedomāt.
Cik droši mēs savās vecumdienās iesim pie šādiem speciālistiem? Cik labs atbalsts viņi mums būs? Vai darba devējiem šādus cilvēkus vajadzēs? Acīmredzot, šiem jauniešiem ir jāmācās vēl un vēl, jo nav apguvuši pamata lietas.”
Interesanta ir arī skolotājas atziņa par to, ka lielākajai daļai jauniešu, kuri neieguva eksāmenā 10%, tas nav rādītājs par viņu prāta spējām, taču tas labi ataino attieksmi.
LA.LV vaicāja skolotājai, vai arī viņa uzskata, ka savā ziņā varam šajā rezultātā vainot Covid-19 un attālinātās mācīšanās ietekmi.
“To skandina visi, ka pie vainas ir Covid-19. Arī jaunieši to dzird un pieņem – bija Covid-19, tātad man ir attaisnojums manai neizdarībai un slinkumam. Visu šobrīd attaisnojam ar šo slimību, tas velkas līdzi visur, kur kaut ko nevaram izdarīt.”
Viņa arī domā, ka daļa atbildības jāuzņemas arī vecākiem, kuri pārāk uzticas pusaudžiem, tādējādi zaudējot kontroli pār viņiem un spēju likt ievērot noteikumus.
“Es kā mamma, ja zinu, ka manam bērnam ir grūti matemātikā, latviešu valodā, angļu valodā vai jebkurā citā mācību priekšmetā, meklēju iespējas palīdzēt. Jā, reizēm tas ir ar uzspiešanu. Sazinos ar skolotāju, lieku bērnam iet uz konsultācijām, ja finanšu resursi atļauj un ar esošajiem skolotājiem sadarbība neveidojas, piesaistu privātskolotāju vai palīdzu pati. Tā ir arī vecāku atbildība – palīdzēt sasniegt rezultātu,” uzskata matemātikas skolotāja.
Līdzīgu viedokli sociālajos tīklos paudusi arī Gunta Lace:
“Joprojām domāju par analfabētisma izpausmēm 9. klašu eksāmenos un sabiedrības reakciju uz tām. Pilni mediji ar sāpi par jauniešiem, kam “nepaveicās” (citāts).
Tas būtu īstais vārds, ja vienīgā iespēja būtu bijusi uz dullo apvilkt pareizo burtu atbilžu izvēles uzdevumos, bet gluži tik traki jau nebija. Varēja arī citos veidos nopelnīt tos 8 (astoņus!!!) liktenīgos punktus, kas vajadzīgi sertifikāta saņemšanai. Piemēram?
Izvilkt kvadrātsakni no 64. (1 punkts) Te gan viens “neveiksminieks” pilniem teikumiem skaidroja, ka to nevar izdarīt, jo 9*9 =81, bet 8*8=56, tāpēc katram āpsim skaidrs, ka pa vidu sakņu nav.
Vēl varēja ielikt burta vietā skaitli un izrēķināt, cik ir 3a-10. Piedodiet, precīzi piemēru neatceros. Vēl viens punkts.
Izrēķināt vienādojumu 5x+35=0. Arī punkts. Ļaunākajos murgos nespēju iedomāties, cik daudzos nepareizos veidos to var mēģināt izdarīt. Par pareizu, starp citu, tika uzskatīta arī uzminēta x vērtība. Vēl divi punkti par absolūti parasta kvadrātvienādojuma atrisināšanu. Formulas no galvas nav jāatceras, tās ir formulu lapā.
Jāprot uzzīmēt taisni y=2x-1, t.i., izvēlas divus skaitļus, ieliek x vietā, sarēķina igrekus, atliek punktus, pieliek lineālu un novelk taisni. Tie ir vēl 2 punkti.
Pitagora teorēma savā parastākajā lietošanas veidā – vēl 2 punkti.
Uzzīmēt taisni AB un atlikt uz tās punktu K tā, lai tas nepieder nogrieznim AB, vēl viens punkts. Tas gan tāds “grūtais”, jo manis labotajos darbos reti kuram bija.
Galu galā jābūt traki neveiksmīgam, lai netrāpītu arī kādu no vienkārši “apvelkamajiem”. Tādi bija, šķiet, seši.
Vēl punkts par to, ka izrēķina paralelograma laukumu pēc formulas laukums=pamats*augstums, ja pamats un augstums ir zināmi.
Par tādu smalkumu kā kuba visas virsmas laukuma aprēķināšana, ja vienas skaldnes laukums zināms, pat nevajadzētu raizēties, jo līdz tam jau 8 punkti būtu kabatā.
Es nepiedalos eksāmenu uzdevumu sastādīšanā, tomēr esmu gatava galvot, ka arī nākamgad BŪS tieši tādi paši uzdevumi. Sāciet!”
