Māris Bruže (centrā): “Separātisti apgalvo, ka visus ieročus un munīciju viņi ieguvuši no Ukrainas armijas noliktavām Donbasā, taču nu jau viss turpinās četrus gadus. Visi taču saprot, ka ukraiņu noliktavās bijusī munīcija jau sen izšauta. Tad jājautā, kur viņi ņem munīciju?”
Māris Bruže (centrā): “Separātisti apgalvo, ka visus ieročus un munīciju viņi ieguvuši no Ukrainas armijas noliktavām Donbasā, taču nu jau viss turpinās četrus gadus. Visi taču saprot, ka ukraiņu noliktavās bijusī munīcija jau sen izšauta. Tad jājautā, kur viņi ņem munīciju?”
Foto no Māra Bružes personiskā arhīva

Mazinās iedzīvotāju atbalsts pret Krieviju noteikto sankciju pastiprināšanai 0

Latvijā vairāku gadu laikā mazinājies gan iedzīvotāju atbalsts pret Krieviju ieviesto sankciju pastiprināšanai, gan atbalsts sankciju ierobežošanai.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Par to liecina pētījuma “Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls” laikā veiktā aptauja par Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi par ģeopolitisko situāciju, kas izveidojās pēc Krimas aneksijas, jautājot aptaujā par Krievijas-Ukrainas konfliktu, Rietumu sankcijām pret Krieviju, Krievijas radīto militārais apdraudējumu Baltijas valstīm un par NATO nostiprināšanos Baltijas valstīs.

Aptaujāti 3000 iedzīvotāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izmantojot tiešo interviju metodi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Aptauja atklāj, ka 2015. gadā 30,7 % Latvijas iedzīvotāju atbalstījuši sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, bet šogad tie bijuši 14,7 %.

Aptauja arī liecina, ka par sankciju mīkstināšanu 2016. gadā iestājās 43,5 %, bet 2019. gadā 32,4 %.

Latvija, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, izceļas kā valsts, kurā iedzīvotāji vairāk iestājas par sankciju mīkstināšanu un mazāk par sankciju pastiprināšanu.

Pētījuma vadītājs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns “LA” skaidroja, ka tas saistāms ar Latvijas sabiedrības struktūru.

“Sankciju kontekstā Latvijā izšķiroši nav, vai cilvēks ir bagātāks vai nabagāks, stiprākās saiknes veido valoda, pilsonība un dzīvesvieta.

Piemēram, Latgalē ir izteiktāks prokrieviskums, daudzi ir pret sankcijām, kā arī daudzi Krieviju neuzskata par militāru draudu,” teica M. Kaprāns.

M. Kaprāns uzsvēra, ka daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā Krieviju uztver kā valsti, kas var nest tikai mieru.

“Jēdzieni “Krievija” un “miers” starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pievelkas kā magnēti. Jautājums ir: vai viņi par Krieviju runā kā par reālu valsti vai to saista ar kulturālu konceptu?” norādīja M. Kaprāns.

Viņš skaidroja, ka liela ietekme uz aptaujas rezultātiem ir tam, ka cilvēki, kas pauduši prokrieviskas atbildes, ikdienā patērē Krievijas medijus.

Reklāma
Reklāma

SKatieties plašāk, ko domā iedzīvotāji par šo tematu TV3 Ziņu sižetā.