Kā sadarbojies ar gariem dziedināšanas procesā? 0
Parasti vēršos pie viņu spējas izdziedināt kādu, nevis lūdzu viņus atnākt kā personības. Kad dziedinu cilvēku vai dzīvnieku, atnāk gari, kuri vēlas palīdzēt. Dažkārt tie ir erceņģeļi, dažkārt tie, ko mēs dēvējam par citplanētiešiem (man gan ļoti nepatīk šis nosaukums), – būtnes no citām zvaigžņu sistēmām. Tāpat kā mums slimnīcā ir dažādi speciālisti – medmāsas, ārsti, ķirurgi, tā arī starp gariem un gaismas būtnēm ir tāda kā specializācija. Manā uztverē mēs esam komanda: es, varbūt kāds Apgaismotais Meistars, varbūt kāds no Andromedas miglāja vai citurienes. Katrs ar savu ekspertīzi. Mana loma šajā komandā ir darboties fiziskajā līmenī un komunicēt ar pacientu.
Protams, arī pacients ir daļa no komandas. Viņam jāvēlas izveseļoties, jāatveras dziedināšanas iespējai. Ir ļoti grūti palīdzēt tam, kurš nevēlas tikt izdziedināts. Ne jau varmācīgi, bet kaut kā jātiek šai pretestībai cauri. Arī cilvēkam, kurš vēlas kļūt vesels, var būt kādi bloki, taču, ja ir vēlēšanās, ar tiem var tikt galā. Gars dod iespēju pašam izdziedināties, bet pacientam ir jāļaujas, jo tu pats esi tas, kurš visu paveic. Es esmu te tikai tādēļ, lai atbalstītu. Varbūt pasaku kaut ko, kas tev palīdz saprast, bet tu esi tas, kurš ir atbildīgs par savu veselību. Es neesmu ne tava pavēlniece, ne skolotāja, mans uzdevums ir palīdzēt kļūt par savas dzīves pavēlnieku un izdziedināt sevi.
Vai var teikt, ka mēs paši esam atbildīgi gan par savu veselību, gan savām slimībām?
