Aldis Gobzems (no kreisās) un Artuss Kaimiņš 2018.gadā: “Lai cik skeptiķi un polittehnologi sētu šaubas par mūsu partiju – lai paskatās, cik ļaužu atnāk ar mums tikties!”
Aldis Gobzems (no kreisās) un Artuss Kaimiņš 2018.gadā: “Lai cik skeptiķi un polittehnologi sētu šaubas par mūsu partiju – lai paskatās, cik ļaužu atnāk ar mums tikties!”
Foto: Valdis Semjonovs

  83

Kurš tad jums maksās naudu par priekšvēlēšanu kampaņu?

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
Krimināls
Kiberuzbrukums Latvijas TV kabeļoperatoram – visos kanālos pārraida Kremļa propagandas saturu
RAKSTA REDAKTORS
Laimai Vaikulei piederošajā skaistumkopšanas salonā fiksēti valodas pārkāpumi un neētiska attieksme pret klientu, taču risinājumi neseko
Lasīt citas ziņas

Vāksim biedru naudas. Visās jaundibinātās partijās tā noticis, ka cilvēki gājuši prom. Pašattīrīšanās ir process, kam pāris gados jāiziet cauri.

Priekšvēlēšanu laikā Gobzema kungs rakstījis vēstuli JKP līderim Bordānam, ka būtu svētīgi diviem spēkiem apvienoties. Bordāna kungs pieklājīgi atrakstījis, ka tas tiešām nebūtu slikti, bet Kaimiņa partija spēlējot citā – populistu – nišā.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Gobzems: Uztveru to kā nelielu Bordāna kunga kļūdu. Bet mums bija svarīgi uzklausīt, ko kolēģis šajā sakarā domā un kāda ir attieksme, lai “KPV LV” zinātu, kā organizēt tālāko darbību. Paldies par saņemto viedokli, ko pieņemam zināšanai. No valstiskām interesēm skatoties, vai Latvijā ir par daudz partiju? Jā. Vai vērts apvienot spēkus vai saskaldīt? Apvienot. Tas attiecas arī uz sabiedrību, ko vairāk vajag vienot, nevis šķelt.

Kaimiņš nostājies pret veciem komunistiem, Gobzems – pret veco politiķu paaudzi, bet bijušie komunisti atkal startēs vēlēšanās – ar ko tad būsiet partneri Saeimā?

A. Kaimiņš: Lielākā valsts problēma ir Lembergs, ar kuru nevar strādāt kopā. Neesmu lietas kursā, kas notiek ar ZZS un “Saskaņas” noslēgto paktu, bet pēc balsojumiem bieži redzu, ka tie ir tīri sapasīgi spēki. Šīs divas partijas noliekam malā. Pārējos meklēsim kā sadarbības partnerus, bet pēc 6. oktobra, kad redzēsim, kas tikuši parlamentā.

Kāda ir “KPV LV” attieksme pret izglītības valodas reformu?

Saeimā balsoju par. Dīvaini tas, ka skolu latviskošanu pieņemam 28. neatkarības atgūšanas gadā. To nedrīkstēja tik ilgi marinēt. Esam par to, lai valsts pārņemtu skolas savā pārraudzībā. Ar vienotu izglītības sistēmu un programmu Ušakovam nenāktu prātā, ka Rīgas skolā iespējama cita kārtība, pasniegt matemātiku pēc pulksten 15 krievu valodā.

Vai Latvijā jāpieņem Stambulas konvencija un kopdzīves likums?

A. Gobzems: Manuprāt, uzsvars jāliek uz būtiskākām lietām – ne šīm. Zināmā laika periodā kaut kādas normas Latvijā iedzīvosies kaut tāpēc, ka piederam Eiropas kopienai. Turklāt minēšu piemēru – ja homoseksuāls vīrietis vēlas adoptēt bērnu – sakiet, kā kontrolējošās iestādes noskaidros viņa seksuālo orientāciju? Mēs par prioritāti uzskatām Latvijas cilvēku skaita negatīvās bilances apturēšanu, nevis dažu populistu vēlmi virzīt priekšplānā otršķirīgus jautājumus.

Reklāma
Reklāma

A. Kaimiņš: Kopdzīves likumprojektu Saeimā noraidīja, jo, pirmkārt, tas bija nekvalitatīvi izstrādāts, otrkārt, tika vāji slēpts, ka uz šīs bāzes, sniedzot tālākus priekšlikumus, iniciatori gribēja īsā laikā legalizēt homoseksuālistu laulības. Mans uzskats – ja viendzimuma partneri vēlas laulāties, lūdzu, rīkojam referendumu, ko par to saka tauta, nevis Saeima. Tie tomēr ir labojumi konstitūcijā. Taču kopdzīves likumdošanā jāprecizē kvalitatīvas izmaiņas. Ar to saskārāmies jautājumā par kompensāciju izmaksām Zolitūdes traģēdijas upuru tuviniekiem.

Vai partijai ir atbalstāms kandidāts Valsts prezidenta amatam?

A. Gobzems: Savu kandidātu virzīsim aiznākamajām prezidenta vēlēšanām. Plašākā nozīmē būtu jāmaina valsts pirmās personas ievēlēšanas kārtība. Kandidātam jāsaņem 67, nevis 51 deputāta atbalsts, un, ja parlamentā kvalificētā vairākuma nav, pēc Igaunijas parauga – lemšanā jāiesaista pašvaldību elektori. Balsojumam Saeimā jābūt atklātam. Tāda kārtība mazina politisko tirgu, bet palielina iespēju, ka valsts galvas amatā stājas labākais, piemērotākais kandidāts. Attiecībā par prezidenta funkciju paplašināšanu mēs rosinātu, ka vairākas amatpersonas (tiesībsargu, valsts kontrolieri) pēc Saeimas balsojuma prezidentam būtu tiesības noraidīt, ja viņš saskata neatbilstību, trūkumus reputācijā.

A. Kaimiņš: Esošā prezidenta pārvēlēšanu neatbalstīsim. Šajā amatā vismaz angliski vajadzētu prast labāk.

VIZĪTKARTE

KPV.LV

Partija dibināta 2016. gada maijā, un burtu atšifrējums ir “Kam pieder valsts” (saskaņā ar likumu, organizāciju nosaukumā aizliegts lietot vārdu “valsts”).

Partijas seja ir tās priekšsēdētājs – Artuss Kaimiņš, kurš 2014. gadā tika ievēlēts Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības, taču vēlāk frakciju pameta. Pirms iesaistīšanās politikā Kaimiņš bija Nacionālā teātra aktieris, kā arī vadīja internetradio raidījumu “Suņu būda”.

Citi politiķi, kas mēdz publiski uzstāties KPV.LV vārdā, – filozofijas doktors Atis Zakatistovs, uzņēmēja Linda Liepiņa un advokāts Aldis Gobzems, kurš partijai pievienojās nesen, bet jau izvirzīts par premjera kandidātu.

Viens no partijas dibinātājiem – datorspeciālists Ilmārs Poikāns – no tās izstājās 2016. gada nogalē, pārmetot Kaimiņam autoritāras darba metodes un šaubīga finansējuma piesaisti.

KPV.LV sola panākt būtisku Latvijas pilsoņu skaita pieaugumu. Partija politikā ievērošot trīs principus: 1) valstij jāsāk ar sevi; 2) radikāla rīcība; 3) varas koncentrēšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.