Foto: SHUTTERSTOCK

Meža īpašnieki aicina ieviest Skandināvijas modeli 0

Latvijas Meža īpašnieku biedrība vērsusies pie deputātiem ar aicinājumu atbalstīt Saeimā iesniegtos grozījumus Meža likumā, kas paredz pārskatīt galvenās cirtes vecuma noteikšanas kārtību. Priekšlikumi skar izmaiņas Meža likuma 9. panta regulējumā, tostarp paredzot atteikšanos no bonitāšu izmantošanas un nosakot jaunus ciršanas vecumus.

“Es jūtos kā Krievijā!” Pieredze Ķīpsalas kafejnīcā rada vilšanos 33
Kokteilis
Nauda, iespējas un izaugsme: 4 zodiaka zīmēm līdz jūnijam būs veiksmīgais periods
Kokteilis
Kad laikapstākļi kļūst mazsvarīgi! LTV laika ziņu moderatores tērps liek skatītājiem pamatīgi samulst
Lasīt citas ziņas

Biedrība norāda, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis sanitārajās cirtēs iegūtās bojātās koksnes apjoms. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieaudzis no 0,5 miljoniem kubikmetru 2021. gadā līdz 2,4 miljoniem kubikmetriem pērn. Tas nozīmē gan finansiālus zaudējumus meža īpašniekiem, gan mazākus nodokļu ieņēmumus valstij, jo bojāta koksne bieži vien der tikai malkai, nevis augstvērtīgai produkcijai.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pieaug arī klimatisko izaicinājumu biežums – sausuma periodi, vētras un sasalstošs lietus arvien biežāk ietekmē mežus. Tādēļ īpašniekiem būtu jānodrošina lielāka elastība, lai savlaicīgi pieņemtu lēmumus par koksnes ieguvi un mazinātu riskus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biedrība arī norāda uz nevienlīdzīgu situāciju Eiropas kontekstā. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, kā arī Austriju un Vāciju, Latvijā noteiktie ciršanas vecumi ir ievērojami augstāki.

Kā piemērs tiek minēta egle – Zviedrijā minimālais ciršanas vecums ir 41 gads, kamēr Latvijā tas sasniedz 81 gadu. Tas apgrūtina iespēju iesaistīties jaunajos Eiropas instrumentos, piemēram, brīvprātīgajā dabas kredītu sistēmā, kur meža īpašnieki varētu saņemt kompensācijas par ilgāku audžu saglabāšanu.

Priekšlikumi paredz arī atteikties no dažādu ciršanas vecumu noteikšanas atkarībā no bonitātes klases. Biedrība uzskata, ka tas vienkāršotu meža apsaimniekošanu un mazinātu iespējamos korupcijas riskus. Pašlaik bonitāti nosaka pēc audzes vecuma un augstuma, un šo rādītāju interpretācija var ietekmēt gala rezultātu – proti, cik ātri konkrēto mežu drīkst cirst.

Ņemot vērā globālo nenoteiktību un energoresursu cenu kāpumu, organizācija uzsver vietējo resursu nozīmi. Koksne tiek minēta kā būtisks atjaunojamais resurss, kas var stiprināt Latvijas ekonomisko un enerģētisko neatkarību.

Lielāka rīcības brīvība meža īpašniekiem ļautu elastīgāk reaģēt uz tirgus situāciju un pieprasījuma svārstībām. Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina Saeimu pieņemt pragmatisku lēmumu un atbalstīt grozījumus, kas, pēc organizācijas domām, uzlabotu nozares konkurētspēju un ilgtspēju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.