MKPC sniedz konsultācijas, kā mežu izmērīt un novērtēt, kā vispār pārdot mežu. Centra speciālisti par simbolisku cenu var šo mežu arī uzmērīt. 14
MKPC nekādu mežizstrādes firmu melno sarakstu neveidojot, jo firmas rodoties un pazūdot kopā ar uzkrātiem parādiem, rodas citas vietā, cilvēki mainoties, bet kopumā krāpniecībai esot tendence mazināties, teic R. Bērmanis.
Tomēr MKPC Dienvidkurzemes un Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs novērojis, ka mežizstrādātāji katrā trešajā reizē mēģinot kaut ko shēmot, iesaistās tiesvedībās, mēģina novilcināt maksājumus, samaksāt mazāk. Visvairāk shēmotāju lamatās iekrītot ziemeļkurzemnieki.
“Arī slaveni uzņēmumi šad tad kaut ko pashēmo, bet visvairāk jāuzmanās no jaunām firmām. Tādi gadījumi, kad nesamaksā nemaz vai maz, ir reti, bet pieņemu, ka par daudziem gadījumiem mēs nemaz neuzzinām,” domā U. Šēnbergs.
“Vienmēr jau gadās kāds krāpnieks, bet pēdējā laikā tie ir reti. Jebkurā gadījumā tā nav sistēmas problēma: ja būtu, tad mēs ar to cīnītos,” norāda Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Ne viņš, ne arī manis iztaujātie MKPC speciālisti G. Širsona vārdu nezināja. To nebija dzirdējis arī lielākais mežu īpašnieks no Latvijas pilsoņiem Modris Fokerots.
“Jūsu aprakstītais gadījums ir klasisks. Es zinu vairākus citus cilvēkus, kas meklējuši un atraduši tantes, apvārdo tās, sasola lielāku naudu nekā zināmas firmas un pēc tam pazuduši. Skaidrs, ka naudu vajag prasīt uzreiz pirms ciršanas: labāk mazāk uzreiz nekā gaidīt vairāk pēc ciršanas un neko nesagaidīt,” komentē M. Fokerots, kuram arī gadījies iekrist, bet citādā veidā un par mazākām summām – kad pēkšņi bankrotējuši partneri, ar kuriem gadiem bijusi laba sadarbība.
SIA “Krauzers” līdzīpašnieks Andis Araks bija dzirdējis par G. Širsonu un viņa firmām, bet izteikties par viņu nevēlējās, toties visiem meža īpašniekiem silti iesaka saistīties ar uzņēmumiem, kam ir laba reputācija, solīds birojs, sava mājas lapa, kā arī prasīt atsauksmes no mežniecībām.
Starp citu, jāuzmanoties arī no meža īpašniekiem: kādai personai izdevies “Krauzeram” pārdot mežu par 140 000 eiro, kas pirms tam jau bijis pārdots citam… Par notikušo ierosināts kriminālprocess, bet pārdevējs ar visu naudu pazudis.
Tomēr vajadzēja kriminālprocesu?
Advokāts Edgars Štāls uzskata, ka policijai tomēr vajadzēja ierosināt kriminālprocesu pret uzņēmēju un censties pierādīt, ka viņa mērķis jau sākotnēji bija krāpšana.
“Protams, policijai būtu smagi jāstrādā, lai to pierādītu, jāpēta, kā ienākusi nauda, kur tā tērēta, kāds bijis uzņēmuma stāvoklis un parādi. Ja uzņēmumam pasludinās maksātnespēju, iespējams, ka bez parādiem tam nekā cita arī nebūs. Daudz reālāk piedzīt naudu no privātpersonas,” pārliecināts advokāts.
“Manas cerības dabūt naudu par mežu ir nelielas,” I. Knaģe tomēr ir pesimistiski noskaņota.
