“Mums ir jāsvin uzvara – tā ir diena, kurā mēs uzvarējām!” Graube emocionāli uzsver 11.novembra nozīmi 161
“Ne vienmēr šīs emocijas, sajūtas ir racionāli aprakstāmas. Bet, kas ir skaidrs, ka tā ir tā reize, tā nedēļa, kurā tu atgriezies pie pamatiem, pie saknēm, pie valsts radīšanas saknēm par to, kā šī valsts tika veidota, kā viņa tika aizstāvēta, kā tika ziedotas dzīvības,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, runājot par savām emocijām un domām par Latvijas tautai nozīmīgu dienu – 11.novembri, Lāčplēša dienu.
“Tās ir pārdomas, kāpēc mēs vispār darām savu darbu un kas mums jādara ir šodien. Tā vismaz man ir tāda sava veida patriotiskā pārdomu, tāda nedaudz filozofiska terapija. Tu apstājies tājā ikdienas skrējienā un pārdomā, kāpēc mēs vispār to darām?! Kas ir tas virsuzdevums, tā virsjēga? Tā patriotiskā nedēļa ir tāds atgādinājums mūsu pagātnei,” komentēja bijušais NBS komandieris Graube.
Kāds ir virsuzdevums šodien tas pats – sargāt brīvību? Uz šo jautājumu Graube atteica, sakot: “Jā! Un, manuprāt, arī jau es esmu un citi iepriekš teikuši – raudzīties uz šo 11.novembri nedaudz savādāk…Atceros, ka 90.gadu sākumā 11.novembris bija tāda kritušo karavīru piemiņas diena, kurā mēs ļoti, ļoti sērīgi gājām un pieminējām šos svarīgos notikumus, bet, manuprāt, tas nav tas, kas ceļ un veido tautas pārliecību, pašapziņu. Mums ir jāsvin uzvara – tā ir diena, kurā mēs uzvarējām! Tā ir diena, kurā mēs cīnījāmies. Jā, tā ir diena, kurā ir kritušie, bet tā ir uzvaras cena,” tā emocionāli TV24 raidījumā sacīja bijušais NBS komandieris Graube.
Protams, mums jāiet uz piemiņas vietām Brāļu kapos un citur Latvijā cieņpilni teikt “Paldies!” mūsu varoņiem, uzsvēra Graube. “Bet tā nav sēru diena. Tā ir uzvaras diena,” vēlreiz norādīja viņš. Karavīri negribētu, lai viņus 11.novembrī piemin ar tādu grūtsirdību – bārenīša pieticību.
“Viņi ir varoņi, kas ir pelnījuši attieksmi kā pret varoņiem. Mums ir jāsvin šie svētki. Mēs esam uzvarējuši, mēs esam stipri. Šīs dienas noteikti jāizmanto, lai celtu mūsu nacionālo lepnumu, pārliecību par sevi, gribasspēku, pašapziņu, visu to, kas mūs veido un padara stiprus un padara par tautu,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda bijušais NBS komandieris Graube, runājot par to, ko viņam nozīmē 11.novembris, un par to, kā mums būtu šie svētki jāsvin.
11.novembris – Lāčplēša diena – kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem, lieicna informācija Ārlietu ministrijas mājas lapā.
1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Taču tās pastāvēšanu smagās kaujās nācās aizstāvēt pret bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem un Padomju Krievijas Sarkano armiju. Šīs cīņas vēlāk nodēvēja par Brīvības cīņām.
1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu.
Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu. Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā.
Tāpēc šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās un ir atbilstošs brīdis, kad atzīmēt visos karos cīnījušos Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.
Arī citās Rietumvalstīs atzīmē 11. novembri, taču sakarā ar citu notikumu gadu iepriekš – Kompjenas pamiera noslēgšanu 1918. gada 11. novembrī, kas nozīmēja Pirmā pasaules kara beigas.
