Grāmatas “Skolas sirdspuksti” autores Kristīne Pastore (no kreisās) un Ilona Toropova.
Grāmatas “Skolas sirdspuksti” autores Kristīne Pastore (no kreisās) un Ilona Toropova.
Publicitātes foto

“Mums ir ļoti daudz atmiņu un materiālu par skolas laiku!” Atvērta grāmata par Grobiņas vidusskolu 2

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

 

“Tas ir mīlestības darbs skolai” – tā par nule iznākušo grāmatu “Skolas sirdspuksti” saka viena no autorēm Kristīne Pastore.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Grāmatu laidusi klajā izdevniecība “Latvijas Mediji”, un tā veltīta 70 gadu jubilejai, kopš Grobiņā iespējams iegūt vidējo izglītību. Iecere veidot šādu grāmatu Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktorei Lailai Urbānei: “Mums ir ļoti daudz atmiņu un materiālu par skolas laiku, un līdz šim nebija viena apkopojuma, kur ieskatīties. Taču laiks ir nesaudzīgs. Ir cilvēki, kuri šobrīd ir klātesoši, bet ir cilvēki, kuri jau aizgājuši, tāpēc ļoti svarīgi šos stāstus apkopot, lai tie glabājas nākamajām paaudzēm.”

Īpaši ir daudzie atmiņu stāsti, kas veido lielu grāmatas daļu. Uzklausot šos skolas laika stāstus, abām autorēm nācies sazināties ar ļoti daudziem iesaistītajiem – skolotājiem, skolēniem, darbiniekiem – un lielākajai daļai atmiņas par skolas laiku bija pozitīvas.

“Ļoti iedvesmojoši bija stiprie stāsti, bet visi kopumā tie veido sava gadu desmita laikmeta ainu,” stāsta Kristīne Pastore. Viņa slavē grāmatas līdzautores Ilonas Toropovas lielo ieguldījumu: “Fantastisks un unikāls darbs, ko paveica Ilona, rakstot vēsturisko skatījumu. Viņa skrupulozi apkopoja un vāca skolas vēsturi, soli pa solītim to papildinot.”

Ilona Toropova stāsta, ka daudz laika nācies pavadīt arhīvā, studējot un pētot skolas dokumentus vēsturiskā skatījumā. Apkopota informācija gan no laikabiedru stāstījuma, gan fotogrāfijas un dokumenti. “Daži fakti par skolas vēsturi varēja arī pazust. Laiks rit, paaudzes aiziet, un tas varēja nogulties aizmirstībā. Labi, ka daudz bija paveikušas jau manas priekšgājējas un tagad viss apkopots vienuviet,” stāsta Ilona.

“Man gribējās sagādāt visiem prieku. Ceru, ka lasītājiem būs prieks izlasīt par savu klasesbiedru, par savu mammu, brāli vai omīti,” uzsver autore. Kristīne papildina: “Skolas laiks ir tik piesātināts ar emocijām, kas, palūkojoties atpakaļ, kļūst tikai spēcīgākas.

Nostabilizējoties dzīvē, uz notikumiem jau raugāmies ar citām acīm un tas, kas mums varbūt kādreiz likās ļoti traģisks, bija vienkārši komisks.” Neatsverams un skrupulozs palīgs grāmatas veidošanā bija izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore Inga Ābelīte.

Grāmatas autorēm bijis liels izaicinājums salikt kopā 70 gadus ilgo skolas dzīvi. Tie ir gadi, kad Grobiņā uzsākta un realizēta vidējā izglītība, – 1951.–2021. gads. Katrs gadu desmits bijis bagāts dažādiem vēsturiskiem notikumiem gan pasaules, gan Latvijas, Grobiņas un pašas skolas mērogā.

Piemēram, piecdesmitajos gados parādījās jauns virziens izglītībā – skolu politehnizācija, kas nozīmēja apgūstamo zināšanu sasaisti ar reālajām ražošanas vajadzībām, mācību process tika sovjetizēts. Direktoriem arī bieži nācies taisnoties par mazo komjauniešu biedru skaitu skolā. Un kurš gan tagad spēj iedomāties, kā piecdesmitajos gados notika ekskursijas!

Skolas absolventi uz Sanktpēterburgu (toreizējo Ļeņingradu) brauca divas dienas vaļējā kravas automašīnā, pa ceļam nakti pavadot siena kaudzēs, un dažiem no toreizējā brauciena šī ekskursija palikusi atmiņā kā skaistākā mūžā.

Sešdesmitie gadi iezīmējas gan ar cenzūru un čekas darbību, gan pasaules notikumu un vēsmām, piemēram, hipiju kultūras ienākšanu. Tolaik Ziemassvētku svinēšana bija aizliegta, taču daļa jauniešu bija atraduši iespējas, kā pulcēties ziemas Saulgriežos, pēc tam saņemot rājienus pat komjaunatnes komitejā.

Lai arī septiņdesmitie gadi iezīmējas ar sociālistiskās iekārtas stagnāciju, to nevar teikt par izglītības sistēmu, jo, piemēram, mācību priekšmetu saturu papildināja modernas tēmas – kombinatorika un varbūtības teorija.

 

Fakti par skolām Grobiņā

Rakstu avotos ziņas par skolu Grobiņā parādījās 1560. gadā, un, tā kā citu ziņu par skolām Kurzemē tajā laikā nav, tad tiek uzskatīts, ka Grobiņas skola ir vecākā Kurzemē.

1787. gadā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons parakstīja Grobiņas skolas likumus ar 44 paragrāfiem.

1912. gadā Grobiņā darbojās četras skolas: kroņa elementārskola, Vācu savienības Kurzemē elementārskola, evaņģēliski luteriskās baznīcas elementārskola un baptistu skola.

1929. gadā iesvēta jauno Grobiņas pamatskolas ēku – Liepājas apriņķa 2. pakāpes (sešgadīgo) pamatskolu.

1951. gadā Grobiņas septiņgadīgā pamatskola kļuva par vidusskolu, un tās pirmais izlaidums notika 1955. gadā.

2015. gadā ar ESF līdzfinansējumu uzbūvēja savienojošo korpusu starp ģimnāziju un sākumskolu; abas skolas ēkas energoefektivitātes projekta ietvaros tika siltinātas.

SAISTĪTIE RAKSTI

2019. gadā notika Grobiņas novadā esošo vispārējās izglītības iestāžu reorganizācija, izveidojot Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu.

Avots: No grāmatas “Skolas sirspuksti”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
Lasīt citas ziņas
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
09:56
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
09:26
Kara izraisītā energokrīze kļuvusi par īstu apdraudējumu Eiropas Zaļajam kursam
09:18
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma!” Būt Džonam Malkovičam Dailes teātrī
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
Kirgizstānā Putina smailē pacelts Ukrainas karogs
VIDEO. Zelenskis uzrunā Latvijai atklāj, cik liela nozīme cīņā pret okupantiem bija dienu pirms kara saņemtam sūtījumam no Latvijas
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Anda Līce: 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji
Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam
Piektdien gaisa temperatūra nepārsniegs 17 grādus. Vai sola arī lietu?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
TV personība Rūta Dvinska: “Iekrišana apātijā, depresijā un asarās nevienam ukrainim nepalīdzēs…”