“Mums tā sistēma Latvijā ir kropla, vai tiešām nevienam nav drosmes to sakārtot no nulles?” Sanita Upleja-Jegermane aicina beidzot saņemties 0
Veselības sistēmas robi Latvijā nevienam nav sveši – dārgas zāles, to trūkums, rindas pie ārstiem, līdzmaksājumu slogs. Kāpēc šī sistēma gadiem netiek sakārtota?
“Pie vainas laikam hroniskais naudas trūkums sistēmā, bet es pieņemu, ka kaut kas nav kārtībā ar visiem aprēķiniem un tarifiem, jo naudas trūkst, lai gan visu laiku liek naudu klāt budžetā. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, bet visu laiku kaut kas buksē. Vai nu nav drosmes, vai arī tas ir milzīgs darbs visu pārskatīt no nulles, jo mums tā sistēma ir diezgan kropla, proti, ja ir apdrošināšana, tad vari izvēlēties labāko, bet tam cilvēkam, kuram šādu iespēju nav, to skaitā, arī pensionāriem, maksājumi par medicīnu ir lieli. Kādam ir jāsaņem drosme, jo kaut kas nav īsti kārtībā!” TV24 raidījumā “Preses Klubs” aicina Sanita Upleja-Jegermane, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka Veselības nozares budžets 2026. gadā būs 1,97 miljardi eiro, tostarp papildus piešķirti 42,7 miljoni eiro, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais valsts budžeta likums 2026. gadam.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta. No kopējiem nākamā gada budžeta tēriņiem veselības nozare saņems aptuveni 11%, nedaudz atpaliekot no aizsardzības, kurai tiks vairāk nekā 12%.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, lielākie ieguldījumi 2026. gadā valsts veselības aprūpē paredzēti stacionārajiem pakalpojumiem – 684 miljoni eiro, ambulatorajiem pakalpojumiem – 379,6 miljoni eiro, kompensējamām zālēm – 352 miljoni eiro, primārajai veselības aprūpei – 235,5 miljoni eiro, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 122,3 miljoni eiro un medicīnas izglītībai – 69,6 miljoni eiro.
Ministrijā norāda, ka 2026. gadā plānots turpināt slimnīcu tīkla reformas, turpināt digitālo risinājumu ieviešanu, tostarp vienotās rindas izveidi, kā arī stiprināt metodisko vadību, lai nodrošinātu vienotu un pierādījumos balstītu ārstēšanu visā valstī.
Solīts arī uzlabot pakalpojumu pieejamību sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, onkoloģijā, psihiskās veselības aprūpē, retu slimību diagnostikā un terapijā.
Savukārt nākamgad papildu iegūtie līdzekļi galvenokārt tiks novirzīti mātes un bērna veselības aprūpei, medikamentu pieejamībai, paliatīvajai aprūpei un reģionālās veselības aprūpes stiprināšanai.
No 2026. gada vidus valsts segs farmaceita pakalpojuma maksu visām recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Cilvēki ar 1. grupas invaliditāti no šīs maksas būs pilnībā atbrīvoti.
Mātes un bērna veselības aprūpei piešķirti papildu 10 miljoni eiro. Tas ļaušot sniegt pakalpojumus ap 15 000 pacientu vairāk. Finansējums tiks novirzīts reproduktīvās veselības veicināšanai, dienas stacionāra pakalpojumiem, medikamentiem, briļļu apmaksai, uztura speciālistu konsultācijām, terapijām psihiskās veselības jomā un vienotās rindas uzskaites pārvaldībai.
Vēl 10 miljoni eiro tiks novirzīti bērnu medikamentu pieejamībai, speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem, neauglības ārstēšanai, vienotā dzimumšūnu donoru reģistra izveidei un citiem pasākumiem.
Paliatīvās aprūpes attīstībai paredzēti papildus 4 miljoni eiro, kas ļaušot palīdzību saņemt 1355 pacientiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pakalpojuma finansēšanu un novērstu budžeta pārtēriņu, nolemts mainīt apmaksas modeli, pārejot no dienas maksas uz gadījuma apmaksu.
Ģimenes ārstiem lauku teritorijās plānota piemaksa 4,8 miljonu eiro apmērā, savukārt kritisko zāļu pieejamības nodrošināšanai paredzēti papildu 3 miljoni eiro.
Teju 350 000 eiro tiks novirzīti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkta izveidei Indras pagastā. Nevalstiskajām organizācijām sabiedrības veselības veicināšanai paredzēti 50 000 eiro, bet vardarbības pret sievietēm novēršanas pasākumiem – 1,8 miljoni eiro kopā ar Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministrijām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzīst, ka nozares vajadzības joprojām pārsniedz pieejamo finansējumu, un nākamais gads, pēc viņa teiktā, būs izaicinošs. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai reģionos, slimnīcu tīkla attīstībai, metodiskās vadības stiprināšanai un speciālistu piesaistei.
VM sola uzlabot zāļu pieejamību un attīstīt datos balstītu veselības aprūpes sistēmu, tostarp vienotās rindas un pacientu portāla izveidi, kā arī stiprināt profilaksi un sabiedrības iesaisti veselības veicināšanā.
