“Mūsu valsts legālais rekets!” Kā autostāvvietas sods aizved līdz partiju finansēšanai un neskaitāmām sūdzībām 8
Nesamaksāt kādu rēķinu var aizmirsties ikvienam, bet Kristapa publicētais stāsts par sievas aizmirsto rēķinu maksas autostāvvietā, ievirzās pavisam necerētās sliedēs par politisko partiju finansēšanu.
Vīrietis publiski raksta: “Varbūt kādam ir pieredze un ieteikumi. Situācija – sievas radi noparkojās “Rimi” Alojas kvartāla stāvvietā, ko pārvalda “Park Expert”. Acīmredzot, janvārī aizmirsa iereģistrēt auto numuru, jo tagad ir atnākusi vēstule no “Julianus Inkasso Latvija”. Šo faktu nemaz nemēģinās apstrīdēt, pieņemsim, ka aizmirsa.
Bet nevienā brīdī netika saņemta vēstule no pašiem “Park Expert” (šī nav pirmā reize, iepriekš saņēma vēstuli un samaksāja sodu viņiem un it kā viss kārtībā). “Park Expert” saka, ka marta sākumā ir nosūtījuši vēstuli un ja neko nav saņēmuši, tā nav viņu atbildība un viņiem nav pienākums sūtīt ierakstītas vēstules. PTAC saka, lai rakstot pretenziju “Julianus Inkasso Latvija”.
“Julianus Inkasso Latvija” apgalvo, ka ja no viņiem par piedziņu vēstuli saņēma, bet no “Park Expert” ne, lai vēršoties ar pretenziju “Latvijas Pastā”, jo viņiem esot pierādījumi, ka viņi šo vēstuli ir nosūtījuši.
Ierakstītas vēstules pienākums sūtīt esot tikai valsts iestādēm un neviens privātais ierakstītas nesūtot (vai tad tiešām…? Retorisks jautājums). Uz jautājumu par PTAC ieteikumu – atkārtoja iepriekš teikto, ka ir pierādījumi, ka vēstule nosūtīta. Pasts saka, ka neko nevar garantēt, ja vēstule nav ierakstīta (kas man šķiet loģiski). Summa ir sīcene – 35 eiro sods un 15 eiro par piedziņu. It kā mierīgi varētu samaksāt un aizmirst, ja runa būtu tikai par vēlmi “uzvārīties” no 15 eiro “komisijas”. Bet ieraksts par piedziņu cilvēkam ar nevainojamu kredītvēsturi gan varētu kādreiz traucēt. Kā te gudrāk rīkoties?” Kristaps jautā.
Komentāru sadaļā ātri vien kļūst skaidrs, ka šī nav izolēta situācija. Daudzi lietotāji dalās ar līdzīgu pieredzi, norādot, ka bieži vien soda paziņojums no stāvvietas apsaimniekotāja nemaz netiek saņemts, bet uzreiz seko piedzinēju vēstules. Kāds komentētājs šo pat nodēvē par “legālu reketu”, uzsverot, ka arī pats saņēmis šādu vēstuli bez iepriekšēja brīdinājuma.
Citi norāda uz sistēmiskām problēmām — nesakārtotu likumdošanu un pārāk lielu brīvību privātajiem uzņēmumiem. Tiek uzdots jautājums, kā privātai firmai var būt tik cieša saistība ar piedziņas mehānismiem, kā arī kādēļ netiek izmantoti mūsdienīgāki saziņas veidi, piemēram, SMS vai e-pasts, ja uzņēmumiem ir pieejami klientu kontakti.
Diskusijā netrūkst arī praktisku padomu. Daļa iesaka maksāt tikai sākotnējo sodu “Park Expert” un ignorēt piedzinējus, citi — tieši pretēji — aicina nokārtot visu, lai izvairītos no iespējamām problēmām nākotnē. Vēl citi uzsver, ka kredītvēsturi šādi gadījumi parasti neietekmē, taču viennozīmīgas pārliecības par to nav.
Vairāki komentētāji dalās arī ar konkrētiem gadījumiem, kur sods ticis samaksāts, bet piedzinēji tik un tā turpinājuši pieprasīt papildu maksājumus. Citi apgalvo, ka ignorējuši šādas vēstules un nekādas sekas nav iestājušās, savukārt vēl citi atzīst, ka beigās samaksājuši visu “miera labad”.
Atsevišķi lietotāji aicina vispār izvairīties no konkrētajām stāvvietām, raksturojot “Park Expert” kā problemātisku uzņēmumu ar neelastīgu klientu apkalpošanu un neskaidriem noteikumiem. Tiek minēts arī, ka auto reģistrēšanai dažkārt dots ļoti īss laiks, kas palielina risku saņemt sodu.
Kopumā diskusija izgaismo plašāku problēmu — komunikācijas trūkumu starp pakalpojuma sniedzējiem un klientiem, kā arī neskaidru atbildību gadījumos, kad oficiāli paziņojumi līdz adresātam nenonāk. Lai arī juridiski uzņēmumi var atsaukties uz nosūtīšanas faktu, praksē tas rada situācijas, kurās cilvēki par sodu uzzina tikai tad, kad tas jau nodots piedziņai.
Šādi gadījumi liek uzdot jautājumu — vai pašreizējā sistēma pietiekami aizsargā patērētāju intereses, un vai nebūtu nepieciešami skaidrāki noteikumi, kas nodrošina, ka cilvēks par pārkāpumu tiek informēts laikus, pirms lieta nonāk pie parādu piedzinējiem.
