Nagasaki mērs nācis klajā ar kaulus stindzinošu brīdinājumu 80 gadus pēc atombumbas katastrofas 1
Nagasaki mērs aicinājis izbeigt karus, kas šobrīd plosās pasaulē, pieminot ASV atombumbas uzbrukuma 80. gadadienu, kas iznīcināja Japānas pilsētu.
“Konflikti visā pasaulē pastiprinās ļaunā konfrontācijas un sadrumstalotības ciklā,” savā Miera deklarācijā svinīgajā piemiņas ceremonijā sacīja Širo Suzukī.
“Ja turpināsim šo ceļu, mēs nonāksim kodolkarā.”
Uzbrukumā 1945. gada 9. augustā, kas, pēc analītiķu domām, paātrināja Otrā pasaules kara beigas, tika nogalināti aptuveni 74 000 cilvēku. Nākamajos gados daudzi izdzīvojušie cieta no leikēmijas un citām smagām radiācijas izraisītām sekām, ziņo ārvalstu medijs.
Sestdienas ceremonija notika dažas dienas pēc pirmā atombumbas uzbrukuma pieminēšanas — 6. augustā pirms 80 gadiem tā tika nomesta uz Hirosimas pilsētu, nogalinot aptuveni 140 000 cilvēku. Nagasaki bumba, kas bija lielāka un spēcīgāka, iznīcināja veselas kopienas dažu sekunžu laikā.
Piemiņas pasākums atjaunotajā pilsētā sākās ar klusuma brīdi. Nagasaki dvīņu katedrāļu zvani atskanēja vienlaikus pirmo reizi kopš uzbrukuma — kā miera vēstījums pasaulei.
Ceremonijas laikā tika veikts arī simboliska un aizkustinoša ūdens cildināšana, jo pirms 80 gadiem sprādziena upuri, kuru āda dega, lūdza ūdeni. Šodien dažādu paaudžu dalībnieki, tostarp izdzīvojušo pārstāvis, nesa ūdeni, godinot kodolsprādzienā bojāgājušos.
“1945. gada 9. augustā šai pilsētai tika nomesta atombumba,” savā deklarācijā teica Suzukī. “Tagad, pēc 80 gadiem, kurš gan būtu varējis iedomāties, ka mūsu pasaule kļūs tāda? Nekavējoties izbeidziet konfliktus, kuros ‘spēks tiek atbildēts ar spēku’.”
93 gadus vecais atombumbas uzbrukuma izdzīvojušais Hiroši Nishioka, kurš tobrīd atradās tikai 3 km attālumā no sprādziena epicentra, ceremonijā stāstīja par redzēto šausmu ainu.
“Pat tiem, kuriem paveicās [un kuri neguva smagus ievainojumus], pamazām sāka asiņot smaganas un izkrist mati, un viņi viens pēc otra mira,” viņu citēja AFP aģentūra.
“Kaut arī karš bija beidzies, atombumba atnesa neredzamas šausmas.”
Nagasaki iedzīvotāja Acuko Higuchi (50) AFP sacīja, ka viņu “priecē”, ka pilsētas upuri tiek pieminēti.
“Tā vietā, lai domātu, ka šie notikumi pieder pagātnei, mums jāatceras, ka tie ir reāli notikumi, kas patiešām notikuši,” viņa piebilda.
Starp asiņainākajiem šobrīd pasaulē notiekošajiem konfliktiem ir karš starp Krieviju un Ukrainu, kā arī starp Izraēlu un Gazā bāzēto grupējumu “Hamās”.
Pērn izraisījās strīds, kad Nagasaki atteicās uzaicināt Izraēlu uz ikgadējo piemiņas ceremoniju, atsaucoties uz drošības apsvērumiem. Šogad mērs sacīja, ka Izraēla ir uzaicināta, kā arī Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija, kuras tika ignorētas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Starptautisks kodolieroču aizlieguma līgums — Kodolieroču aizlieguma līgums — stājās spēkā 2021. gadā. Vairāk nekā 70 valstis to ir ratificējušas, taču kodolvalstis tam iebilst, apgalvojot, ka to arsenāli kalpo kā atturēšanas līdzeklis.
Japāna arī ir noraidījusi šo aizliegumu, skaidrojot, ka tās drošību stiprina ASV kodolieroči.
